Meteoroloģisko brīdinājumu kritēriji

Meteoroloģisko brīdinājumu kritēriji

Ikdienā mēs bieži sastopamies ar dabas parādībām. Dažkārt šīs parādības var arī mūs apdraudēt. Piemēram, ja karstā vasaras dienā virs mūsu galvām savelkas negaisa mākoņi, vai rudenī tuvojas kāds spēcīgs ciklons, kas var atnest spēcīgu rudens vētru. Tādēļ laika ziņās mūs brīdina par atsevišķām laika parādībām ar prognozējami būtiskām sekām, lai iedzīvotāji paspētu tām sagatavoties. Šoreiz iepazīstināšu meteolapa.lv lasītājus ar laika apstākļu kritērijiem, kad meteoroloģijas dienests izplata brīdinājumus.

Tabulā apkopotas 17 bīstamas laika parādības, kas var radīt postījumus vai zaudējumus. Par to informē (EMHI) - Igaunijas Meteoroloģijas un Hidroloģijas Institūts.

Laika

parādība.

Bīstamības klase Parādības izraisīto seku raksturojums 
1 2 3
1. Vējš Vēja ātrums brāzmās pastiprinās līdz 15m/s vai nedaudz vairāk Vēja ātrums pastiprinās līdz 20-25 m/s, brāzmās sasniedzot 29-34 m/s. Vēja ātruma pieaugums no 30 m/s (stipra vētra) un vairāk (no 32,7 m/s (orkāns), vai brāzmas 35 m/s un vairāk Lielie koki tiek izrauti ar saknēm. Tiek daļēji iznīcinātas ēkas un norauti to jumti.
2.Tornado jeb virpuļviesulis     Vēja ātrums sasniedz 25 m/s un vairāk. Tiek iznīcināti meži un sabojātas ēkas.
3.Stiprs lietus. Nokrišņu daudzums 12 stundu laikā saniedz 15-49 mm mazāk nekā 10% valsts teritorijas.   Nokrišņu daudzums sasniedz 30 mm mazāk nekā 1 stundas laikā (stiprs lietus), vai 50 mm mazāk nekā 12 stundu laikā. Var novest pie autoceļu izskalošanās, un satiksme var tikt traucēta vai pat paralizēta.
4.Stiprs sniegs Nokrišņu daudzums 12 stundu laikā sasniedz 7-19 mm, skarot mazāk nekā 10 % valsts teritorijas.   Ļoti intensīvs sniegs, nokrišņu daudzums saniedz 20 mm vai vairāk, periodā līdz 12 stundu laikā Ceļi tiek aizputināti, tiek paralizēta vai trucēta satiksmes kustība. Uz ceļiem ierobežota redzamība.
5.Putenis, sniegputenis Sniegputeņa laikā vēja ātrums sasniedz 11-14 m/s tam ilgstot līdz 12 stundām vai nedaudz mazāk.   Spēcīga sniega vētra, vēja ātrums sasniedz 15 m/s un vairāk, periodā līdz 12 stundam. Ceļi tiek aizputināti, tiek paralizēta vai trucēta satiksmes kustība. Uz ceļiem ierobežota redzamība.
6.Atkala Apledojuma biezums saniedz 6-19 mm diametrā   Ļoti bīstama atkala, apledojuma biezums pārsniedz 20 mm diametrā.  Uz elektrolīnijām un kokiem veidojas apledojums. Koki var krist uz vadiem un traucēt elektrības piegādi mājsaimniecībām.
7.Ledus un sniega nogulums Noguluma biezums saniedz 11-34 mm diametrā.   Īpaši bīstami ledus un sniega nogulums
diametrs sasniedz 35 mm un vairāk.
Uz elektrolīnijām un kokiem veidojas apledojums. Koki var krist uz vadiem un traucēt elektrības piegādi mājsaimniecībām.
8.Sarma Apledojuma biezums sasniedz 20 mm un nedaudz vairāk.      
9.Salna Temperatūra zāles virskārtā pazeminās līdz -1*C   Īpaši bīstama salna, temperatūra zāles virskārtā pazeminās līdz -3..-4*C Samazinās ziedošo augu ražība
10.Krusa  Krusas graudu lielums saniedz 20 mm diametrā   Īpaši liela krusa, graudu diametrs saniedz 50 mm Vēja brāzmu iespaidā ēkām var tikt izsisti logi, sabojātas automašīnas.
11.Negaiss Frontalā negaisa laikā vēja brāzmas sasniedz 15 m/s un vairāk Lokālā negaisa laikā vēja ātrums brāzmās saniedz 20-25 m/s Lokālā negaisa laikā vēja ātrums brāzmās sasniedz 27 -32 m/s Negaisa laikā var tikt iznīcinātas ēkas, izpostīti meži. Elektro padeves traucējumi mājsimniecībām
12.Straujas dienas vidējās temperatūras izmaiņas  
Dienas laikā temperatūras izmaiņas notiek par 10-20*C
     
13.Ilgstošs aukstuma vilnis Nakts vidējā temperatūra saniedz -32   Ļoti bīstams aukstums, minimālā nakts temperatura (-32 *C) saglabājas periodā līdz 5 dienām Apsaldējumu risks iedzīvotājiem, elektropiegādes traucējumi
14.Liels karstuma vilnis Dienas maksimālā temperatūra sasniedz +33*C un vairāk   Ļoti bīstams karstums, tempratūra dienas laikā saniedz +33*C un saglabājas vismaz 5 dienas. Ja karstuma periods ir ilgstošs, cilvēki var iet bojā
15.Palielināts viļņu augstums jūrā Viļņu augstums jūrā saniedz 1-2 m   Ļoti augsts viļņu augstums jūrā, tas sasniedz 2-4 m. Piekrastes applūšana, un piekrastes tuvumā esošo pilsētu ielu applūšana
16.Mežu ugunsbīstamība Mežu bīstamības līmenis sasniedz  1-2 klasi Mežu bīstamības līmenis sasniedz 2-3 klasi Mežu bīstamības limenis sasniedz 4-5 klasi Plaši mežu ugunsgrēki
17.Redzamība Redzamība miglas vai nokrišņu laikā samazinās no 2000..-1000 m Redzamība miglas vai nokrišņu laikā samazinās no 1000..-500 m Ļoti pasliktināta redzamība.Redzamība miglas vai nokrišņu laikā samazinās no 200..- 500m Slikta redzamība uz ceļiem. Var notikt satiksmes negadījumi.
18.Ūdens līmenis   Ūdens līmenis Liepājā +90...+99 cm
Ūdens līmenis Rīgā +100...+139 cm
Ūdens līmenis Ventspilī +80...+119 cm
 Ūdens līmenis Liepājā +100...+119 cm
Ūdens līmenis Liepājā un Ventspilī +120...+139 cm
Ūdens līmenis Rīgā +140...+169 cm
Ūdens līmenis Daugavā pie Pļaviņām 73,2 m BS
Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils 81,5 m BS
Ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils 95,1 m BS
Ūdens līmenis Lielupē pie Jelgavas 3,4 m BS
 Ūdens līmenis Rīgā ≥ +170 cm
Ūdens līmenis Ventspilī un Liepājā ≥ +140 cm
 Teritoriju aplūšana upju un jūras tuvumā.

No bīstamo laika parādību saraksta tiek izslēgtas:

  1. Salna veģetācijas periodā.
  2. Migla.
  3. Palielināts augsnes mitrums.
  4. Sausums.
  5. Plūdi iekšējos ūdensceļos.

Šī tabula sniedz informāciju par pašreizējām prognozētajām bīstamajām dabasparādībām.

Informāciju sagatavoja:

Merike Merilain.

Igaunijas Meteoroloģijas un Hidroloģijas Institūta (EMHI) prognožu nodaļas sinoptiķe.

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 12.02.2013 17:10

    Lūgums palabot drukas kļūdas (lielie / mazie burti, izlaistie burti vai nepareizi burti, galotnes). Nezinu, vai tabulas pirmajai rindai būtu jābūt tik krāsainai.

    Ielādē...
    1. 12.02.2013 21:27

      Krāsām ir jābūt- jo publika uz tām vispirms vērš uzmanību, bet tikai pēc tam lasa "pavdošo tekstu" ;)

      Ielādē...
      1. 12.02.2013 21:49

        Uz sarkanā fona ir grūtāk lasīt. Tas, ka no vidēji bīstamas situācijas nonāk līdz ārkārtīgi bīstamai situācijai, ir attēlojams arī savādāk.
        Būtu vairāk vietas citās kolonnās, ja šobrīd trešā kolonna tiktu likvidēta. Protams, tam var būt negatīvs efekts, bet varbūt atsevišķās trijās rindās informāciju var kā papildus apkopot vai nodalīt.

        Ielādē...
  2. 13.02.2013 09:29

    Vispirms atvainojos par gramatiku. Nav latviehsu burtu :)

    1. Tabula man patiik. Prieks par iniciatiivu :)
    2. Skaitli diezgan ticami.
    3. Man kaa parastam cilveekam patiktos ja katraa shuunaa buutu gan paraadiibas nosaciijums/kriteriji (piem lietus x mm/y stundaas), gan kaadas var buut sekas.
    4. Nav isti skaidrs par pedeejo kolonnu. Tur ir aprasktiitas tikai sekas, bet nav metrikas. Pieeram. Lielu dalu kas ir rakstiits pedeejaa kolonna var tikt uztverts, kaa pirmspeedeejaas kolonnas paraadiibas sekas.

    Un veel, varbuut pie briidinaashanas ir veerts padomaat, par paraadiibas iestaashanaas varbuutiibi. Piemeram triecienvetras vai tornado varbuutiiba nav liela, bet ja tas notiek tad ir lielas sekas. Savukaart nokrisnjus vai ciklonisko veeju nereti var prognozeet ar lielaaku ticamiibu.

    Ielādē...
  3. 13.02.2013 13:28

    Man personālā līmenī ir trīs laika novērošanas režīmi. 1) minimālais, kad nekas draudošs nenotiek, nav vērojami (arī paredzamā nakontē-tuvākā diennaktī) krasi laika pavērsieni; 2) zaļais- kad ir "uzmanīgi vērojošais"- režīms, kad apdraudoši (postoši) laika apstākļi sagaidāmi 30-50% varbūtībā; 3) sarkanais- kad šāda varbūtība ir 51% un lielākā varbūtībā.

    Ielādē...
  4. 12.02.2013 22:37

    Man jau liekas, ka Baltijas reģionā patiesi bīstamu dabas parādību praktiski nav. Kas gan ir mūsu rudens vētras salīdzinot, piemēram ar tropiskajiem cikloniem, kas appludina tūkstošiem km2 piekrastes teritoriju un reizēm nes vējus 60 - 70 m/s un 300 - 500 mm lietus. Vai mūsu negaisu vēja brāzmas pret ASV negaisiem un tornado pēc kuriem reizēm izskatās, ka pilsētas tikušas pakļautas 2. Pasaules kara ēras masveida avio bombardēšanai. Vai mūsu pavasara pali pret musonu izraisītajeim plūdiem Austrumāzijā.
    Nemaz jau nerunājot par tādām parādībām kā nopietnas zemestrīces un vulkānisms, kas pie mums nav kā suga.

    Ielādē...
    1. 12.02.2013 23:27

      Un priecājamies, ka dzīvojam "kā mātes azotē". Lai gan mums pa reizei (dažbrīd bieži) patīk žēloties ar fatāliem laika apstākļiem.

      Ielādē...
    2. 13.02.2013 09:35

      Man jau skiet, ka tomeer arii latvijaa ir bistamas lietas. Piemeram bistams jau ir nevis pats vejs bet taa sekas (luztoshi koki). Ja pie mums latvijas vidienee koki masveidaa luuzt pie 30 m/s, tad baltijas juuras piekrastee, 30 m/s taads njestraaks veejelis vien ir.

      Latvijaa meedz buut arii nokrisnji virs 50 mm 12h. Sekas ir izskaloti celi un iesprostoti cilveeki. Medz buut arii virs 100 mm. Esmu redziijis kas tas ir.

      Arii 20-30 cm sniega 12h uz laukiem rada neizbraucamus celus. Var palikt un nosalt. Arii par jumtiem jaadomaa. Tie iebruuk.

      Arii apledojums ir reaali bistama lieta. Ipashi uz muusu "kvalitatiivajiem" un parslogotajiem celiem, kur droshu distanci biezhi nav iespeejams ietureet.

      Pie mums meedz buut arii supershunas ar lielu krusu (arii vairaaki centimetri). Meedz buut arii triecienveetras. Ar musdienu tehnologijaam (sateliti, radari utt) shis konvektiivaas paraadiibas var kaut cik prognozeet un noveerot.

      utt utt.


      Ielādē...
    3. 13.02.2013 14:45

      Es arī piekrītu Lietusvīram - lai arī mēs neesam tik pakļauti bīstamām un postošām dabas parādībām kā planētas "karstajos punktos", paretam šāds vai tāds, lielāka vai mazāka mēroga ekstrēms notiek arī Latvijā. Nevar aizmirst par spēcīgiem negaisiem, kas, lai pārsvarā mazā mērogā (lokāli), bet gandrīz katru gadu kaut kur Latvijā vasarā postu nodara, dažreiz pat ar traģiskām sekām... Tāpat ir bijušas ļoti lielas problēmas ar masīvu apledojumu ledus lietus dēļ, un ar daudz ko citu, visu uz "sitiena" nepiefiksēsi.
      Mūsu galvenā atšķirība no tropiskajiem apgabaliem ir tā, ka mūsu platuma grādos ekstrēmas parādības notiek reti, bet - neregulāri, iepriekš neparedzami (atšķirībā no, piemēram, musonu plūdiem) - labākajā gadījumā kādu nedēļu pirms tam to var prognozēt. Un šīs neregularitātes dēļ mēs neesam pie šādām parādībām pieraduši (atšķirībā no dienvidniekiem) un bie… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

      Ielādē...
      1. 13.02.2013 15:05

        Turklāt ekstremālās dabas norises- ir "medusmaize" medijiem, kuriem paplukušie reitingi ir jāceļ...

        Ielādē...
      2. 13.02.2013 21:14

        Nu mums tie galvenokārt tādi sīkumi, kuru sekas var ātri novērst un pēc gada jau visi pa lielam aizmirsuši, ka kaut kas tāds ir bijis. Ja arī ir mums kāda ekstrēmāka parādība tad sekas ir vairāk vai mazāk lokālas - kādi atsevišķi norauti jumti, kaut kur aizgāzti ceļi ar kokiem, dažas vensētas kurām piebraucamie ceļi aiztputināti, pārsimt applūdušu māju pavasarī, kāda atsevišķa ēka nodegusi no zibens utt.
        Nav mūsu reģionam tādu dabas katastrofu kur - no rīta bija pilsēta - vakarā gruvešu lauks at tūkstošiem līķu.

        Ielādē...
  5. 12.02.2013 22:07

    Šis gan ir informatīvs raksts - un arī izzinošs, realitātē (dažādās saitēs) krāsas ar tekstiem kopā nemaisās...

    Ielādē...
    1. 12.02.2013 22:29

      Tad kā? Vai šīs krāsas ir jāatstāj, vai jāņem nost.

      Ielādē...
      1. 12.02.2013 22:32

        No mana viedokļa- visu var atstāt kā ir...

        Ielādē...
      2. 13.02.2013 15:07

        Šoreiz daļu kļūdu, kas, iespējams, radušās valodas barjeru vai kopēšanas dēļ, izlaboju. Nākamreiz lūgums tam pievērst pastiprinātu uzmanību. Ja reiz rakstu veidojāt ilgāka laika periodā, pie tā varēja piestrādāt.

        Ielādē...
        1. 13.02.2013 21:33

          Tur jau tā lieta- lai rakstītu oriģinālu (un nekur līdz šim neaplūkotu) tēmu, tur ir visumā jāpaburzās attiecīgā tēmā/ mūsu gadījumā meteo apritē ;) Un, ja kas, tad citiem labi lasāmu rakstu uzveidot ir grūtāk- nekā uzkadrēt fotogaleriju.

          Ielādē...
  6. 13.02.2013 15:17

    Varbūt neizskatās pietiekoši labi, bet piedāvāju vēl kādu risinājumu "krāsām". Augšējo rindu neesmu izdzēsis, lai autors izdomā, kas ir labāk, un to atstāj. Laika parādība ir zaļā krāsā, bet tas būtībā neko nedod. Jā, pievērš uzmanību, bet tālāk negribas lasīt 3 x vārdu bīstams.

    Tā kā šobrīd kolonnās ir rakstīts "bīstama", "bīstamāka", "vēl bīstamāka", to varbūt var ērti atspoguļot ar sava veida bīstamības klasi. Ļauju autoram izvēlēties, kuras no augšējām rindām izdzēst, kuras atstāt.

    Ielādē...
    1. 15.02.2013 11:41

      Paldies! Izvēlējos jūsu ieteikto.

      Ielādē...
  7. 13.02.2013 15:50

    Vispār jautājums ir pēc būtības- kamdēļ šo igauņi, nevis latvieši izgudro?;)

    Ielādē...
    1. 07.03.2013 20:11

      Nezinu, nemāku pateikt. Iespējams viņi ir gudrāki par mums un zina daudz vairāk.

      Ielādē...