Nākamnedēļ lielā Latvijas daļā bieži pakusīs, bet valsts austrumos gan biežāk būs kādu grādu zem nulles. Pašreizējās ilgtermiņa prognozes rāda, ka Atlantijas cikloni mūs regulāri sasniegs līdz pat februāra vidum. Taču līdzīgi kā šonedēļ jau pieredzējām, ciklonu ietekmei mūsu pusē īslaicīgi atslābstot un debesīm noskaidrojoties, gaisa temperatūra uz vienu vai divām naktīm var strauji pazemināties līdz -20 un vēl mazāk grādiem.

Daži modeļi nākamnedēļ pieļauj gaisa temperatūras paaugstināšanos piekrastē līdz +4 .. +5 grādiem. Tas jau būtu nopietns atkusnis, taču valsts austrumos uz tādu cerību nav un tur arī saglabājas lielākie palu draudi pavasarī.

Šonedēļ vairāku iemeslu dēļ paciemojos LVĢMC, viens no iemesliem bija aprunāties ar hidrologiem par pašreizējo situāciju upēs. Ir daži nepatīkami pārsteigumi, tomēr joprojām ir cerības, ka arī Daugavā plūdi nebūs tik lieli kā pērn.

Patīkamākās ziņas ir par Kurzemi, kur janvāra atkušņos daudz kusis un Ventā ūdens līmenis cēlies pat par 2,8 metriem, kas nozīmē, ka sākoties īstajiem pavasara atkušņiem, tur jau būs krietni mazāk ūdeņi, kam tecēt.

Sliktāk ir ar Daugavu. Tur dažviet augštecē ledus biezums šobrīd ir par 10-15 centimetriem lielāks nekā pērn šajā laikā, turklāt daudzviet zem ledus ir arī vižņi un jau ziemas sākumā upei aizsalstot, vairāku kilometru garš ledus un vižņu sastrēgums izveidojies augšpus Pļaviņu HESa.

Tāpat arī Lielupē pie Jelgavas ledus biezums jau sasniedz 40 centimetru, turklāt ledus kārta ir slāņaina ar dažādu struktūru un vižņiem, nav skaidrs, kas notiks, kad tā sāks izirt, vai ledus veidos sastrēgumus. Janvāra atkušņi arī Zemgalē pakausēja sniegu un upēs līmenis cēlās par vidēji metru.

Sniega sega upju baseinos ir divas reizes lielāka par normu, tomēr nedaudz mazāka nekā pērn, taču šobrīd ūdens rezerves sniegā ir lielākas nekā pērn šajā laikā. Jāatceras gan, ka pagājušajā gadā viss lielais sniega daudzums sasniga pašās ziemas beigās un tādi ūdens rezervju apjomi sniegā šobrīd vēl nav un, cerams, arī nebūs.

Joprojām noteicošais, cik lieli būs pali, ir laika apstākļi pavasara sākumā. Vēl briesmīgākus apstākļus kā pagājušajā gadā, grūti iedomāties. Pavasaris atnāca strauji un daudz lija. Šķiet, ka esmu minējis, ka Rīgā 60 centimetru biezā sniega kārta nokusa 10 dienu laikā.

Tīri statistiski liekas, ka būtu maza iespēja, ka šogad atkārtotos tikpat smagi plūdi kā pērn un arī pašreizējās prognozes februārim ir par labu mazākiem plūdiem, taču statistika arī bieži pieviļ. Latvijā pēc bargām ziemām ārkārtīgi reti seko karstas vasaras. Pagājušais gads pierādīja, ka pēc vienas no bargākajām ziemām desmitgadēs, sekoja gadsimta karstākā vasara.