Šajā reizē noslēgšu izglītojošo rakstu "Negaisu sēriju". Par pērkona mākoņiem parunājāmies, tomēr mums vēl nepieciešamas uzzināt: kā paredzēt konkrētajā dienā gaidāmo negaisu.

Protams, 21. gadsimta otrās desmitgades sākumā – mūsu rīcībā ir biezs informācijas slānis: meteo radari, laika kartes, web-kameras, prognožu tabulas. Visos medijos goda vieta atvēlētā "Laika ziņām". Tomēr mūsu ikdienā ir reizes, kad esam lauka vai meža vidū. Un mums nepieciešams zināt: nāks vai nenāks tas "pērkona maiss". Tātad – par tautisko prognozēšanu :)

Raksta tapšanā izmantota šā raksta autora tiešie novērojumi, kā arī dažas ziņas no Artūra Mauriņa "Laika zīmes" grāmatas.

========================

Sērijas ietvaros varam iepazīties ar "meteo skolas" iepriekšējiem rakstiem:

1. daļa: vispārējas ziņas par negaisiem.

2. daļa: pērkona mākoņa uzbūve.

3. daļa: aizsardzība pret negaisu.

4. daļa: par negaisa veidiem.

========================

Vispār šos paredzējumus es sadalītu divās nosacītās grupās. Pie pirmās pieskaitītu "tālās" prognozes: pazīmes, kas iepriekšējā vakarā vai attiecīgās dienas rīta stundās vēstītu par iespējamu pērkona mākoni dienas gaitā. Otrajā grupā lai ir "tuvās" paredzēšanas pazīmes – jeb vērojumi, kas liecina par negaisa parādīšanos tūdaļ vai 1-2 stundas laikā.

Vēl šeit jāpiebilst, ka vietā ir vērot nevis vienu, bet gan 3-5-7-10 un pat 15 pazīmes. Viena atsevišķi ņemta pazīme vēl ne par ko neliecina.

TĀLĀS PAZĪMES

Pirms negaisa nedzīvajā dabā:

• izmainās kopējie laika apstākļi. Izzūd anticikloniskā mākoņu cirkulācija dienā. Kā zināms: anticiklonam saimniekojot pie debesīm – mēs vērojam plānus t.s. "laba laika" gubumākoņus. Kas parasti uzrodas priekšpusdienā, bet pievakarē vai līdz vakaram atkal izzūd. Par iespējamu negaisu liecina cita veida mākoņu parādīšanās. Tie var būt biezu "spalvu mākoņu" klājiena veidā. Var parādīties visa veida augstākie slāņainie mākoņi – spalvu-gubu, spalvu slāņu;
• izmainās vēja ātrums un virziens. Var pēc bezvēja parādīties pēkšnas vēja brāzmas. Vai pilnīgi otrādi – dažas iepriekšējās dienās esošais viena virziena pūtiens pēkšņi norimst;
• ja vējš nesakrīt ar mākoņu ceļošanas virzienu;
• gaisā vienmēr pirms pērkona laika palielinās mitrums. Kas vasaras dienās dod mums karstuma, tveicīguma, sutoņa sajūtas;
• par mitruma palielināšanos liecina arī tā kondensācija uz dažādiem priekšmetiem. Piemēram, "neriktīgā" dienas stundā pēkšņi parādās rasa zālē, jau izkaltis siens pļavās no jauna atkal ir mitrs; Reizēm noraso logu rūtis. Koka māju pamati kļūs mitri. Arī mājas iepakojums, malka šķūnī;
• ja saule noriet, vai rītā uzlēc stiprā dūmakā;
• ja saule pēc karstās dienas noriet blīvos mākoņos;
• ja rīta rasa dienas laikā neizkalst un saglabājas līdz pēcpusdienai;
• debesis var kādu laiku saglabāties skaidras, toties saules stari uzmācīgi "spiež";
• ja mājas barometrs rāda gaisa spiediena strauju pazemināšanos;
• ja pie kopējā bezvēja kādā pļavas vai lauka nostūrī rodas mikrovipulis, ko pamanām pēc lapu un zāles drusku rotaļāšanos gaisā;
• pie lielākiem ezeriem reizēm dzirdama tāda kā "dunoņa" (apmēram, ka preču vilciens brauc no mums 10 kilometru attālumā), tiek domāts – gludā ezera ūdens virsma drusku izmaina pirms negaisiem esošās infraskaņas viļnu frekvenci.
• ļoti reti, bet tomēr – vēl laiciņu pirms negaisa izpaužas dažādas elektriskas parādības. Bez iemesla dzirksteļo elektrības vadu savienojumi (tas gan var liecināt par to nolietotību, tomēr šāda lieta notiek pie elektrības potenciāla palielinājuma piezemes atmosfērā, kas vienmēr notiek pirms pērkoniem). Atsevišķas reizē virs asiem priekšmetiem vērojamas t.s. "Elma ugunis" jeb lēnā elektriskā izlāde. Kas vizuāli vērojas kā uguns liesma zaļā vai sarkanā krāsā.

Pirms negaisa dzīvajā dabā:

Ir vesela rinda dzīvās dabas "pareģoņi", kas maina uzvedību negaisam briestot. Teiksim, kad:

• bezdelīgas lidojot "spiežas pie zemes";
• bites nelido ārpus stropa, bet sēž iekšā un nikni rūc (tas ne pavisam nav prāta darbs šādos apstākļos stropam tuvoties);
• bites arī spieto pirms-pērkona stāvoklī;
• vairāk agresīvas ir lapsenes, sirseņi un kamenes, ja uzturamies šo midzeņu tuvumā;
• mēs ļoti "aplīpam" ar odiem un mušām;
• dziedātājputni ir nedabiski pieklusuši;
• dabā vispār iestājas nedabisks klusums, visa lidojošā un lienošā radība līdz minimumam samazina savas aktivitātes;
• zirnekļi mājās nolien spraugās vai sastingst;
• putni lasās baros un bailīgi nolien kokos vai māju tuvumā;
• pirms ļoti stipra negaisa - jūras kaijas lasās baros un dodas uz iekšzemes ezeriem, upēm;
• skudras steidz aizmūrēt ieejas savos pūžņos;
• visi augi, puķes sāk pastiprināti smaržot. Izdalās dažāda veida izsvīdumi. Arī istabas puķēm. Ap tiem pastprināti pulcējas dažādas "augļu mušas" un citi lidojoši kukaiņi.
• ja visi mājlopi ir miegaini. Aitas ilgstoši guļ krūmos. Suns ilgas stundas guļ ēnā. Kaķis arīdzan saritinās un gari guļ uz dīvāna. Reizēm pastiprināti laizās. Dekoratīvie dzīvokļu putni arī savā uzvedībā bieži uzrāda "aizmiguma" stāvokli.
• pastiprināti smako visi kūtsmēsli. Vairāk smako arī mājas suns un kaķis.
• daudziem kokiem, piemēram – bērziem, kārkliem, lapas it kā piekļaujas pie zariem vai stumbra. Egles nedaudz uz leju nolaiž savus zarus.

TUVĀS PAZĪMES

Negaiss paredzams tūdaļ vai pēc 1-2 stundām:

• ja šurp nāk aukstās frontes mākoņi, tad tos samanīt ir samērā vienkārši. Šajā gadījumā negaisa mākoņi pamanāmi iztālēm vēl labu laiciņu pirms tie ir tiešā tuvumā. Vizuāli tie ir kā gara tumša siena, kas nāk no rietumpuses (DRietumiem, ZRietumiem). Vispirms iztālēm redzama neg. augšējā "izplūdusī lakta" jeb spalvu mākoņu sabiezējums, kas tuvojoties aiz "sevis velk" visus pārējos negaisa mākoņus. Te viss ir vienkārši, un atnākšanas laiku var pat izskaitļot. Tie pārsvarā vienā līnijā atnāk no tāliem horizontiem. Negaisa mākoņi ar raksturīgo izplūdušo virsotni jeb "laktu" redzami pa lielu gabalu, tamdēļ ir iespējams izskaitļot tā uznākšanas brīdi un virzienu.

Tos paredzēt ir jūtami grūtāk un reizē interesantāk:

• ja kādu laiciņu pirms negaisa vai tās dienas rītā debesīs parādās augstie-gubu (ac) mākoņi. Tie ir nelieli gubainīši, kas ir samērā augsti no zemes un atgādina robainas uz augšu pavērstas virsotnes uz vienapamata. Tautā šos sauc par "bula laika", "zāģa", "žoga", "sutīgiem" u.c. Reizēm tie var aizņemt visas debesis. Īstie mākoņi seko jau vēlāk.
• ja iepriekšējie "laba laika" gubumākoņi sāk kārtoties lielās grēdās, pieaug to biezums, reizēm izveidojas lieli mākoņu kalni. Un nav ilgi jāgaida, kad šie pārvēršas jau īstajos pērkona negaisos.
• ja no kāda virs galvas esošā gubumākoņa pēkšņi sākas lietuspiles un lietusgāze ar lielām pilēm.
• ja vairāki savstarpēji izolēti mākoņi ātri apvienojas grēdās; gubu mākoņi piebriest, to augstums kļūst lielāks kā "pamatnes" garums;
• ja visvarenāko gubu mākoņu augšējās daļas kļūst "spalvainas" jeb "izplūdušas";
• ja no gubu mākoņiem sāk "nokarāties aizkari", kas īstenībā ir sākuma brīdis lietusgāzei. Un pērkons jau ilgi neliks gaidīt.

NEGAISU ATKĀRTOŠANĀS

Ir dienas, kad negaisi seko cits citam. Tabulā apkopota informācija par negaisu iespējamību dienas / nakts turpinājumā, iepriekšējam negaisam aizejot.

Cits negaiss tajā dienā
nav gaidāms	ir gaidāms
gaisa spiediens strauji ceļas; pēc tā uzlabojas redzamība; strauji pulksteņrādītāja virzienā mainās vējš (D -> ZR); strauji kļūst vēsāks; strauji izzūd mākoņi; gaiss kļūst svaigāks, zūd sutīgums.	nepazeminās, vai pat vēl paaugstinās gaisa temperatūra; gaisa spiediens nepieaug, vēl pat krītas; mākoņi nesamazinās; vēja virziens nemainās; gaisa dzidrība neuzlabojas; gaisā joprojām ir dažāda augstuma slāņaini mākoņi.

========================

* Attēlu sadaļa.

	Ja pēc karstas dienas horizonts sāk apmākties, tad pērkona mākonis "jau klauvē pie durvīm".
	Ja pie debesīm ir šādi augstie gubu mākoņi (ac), tā arīdzan ir visai droša pazīme negaisa virzienā.
	Ja dienas vidū gubumākoņi sāk krāties lielos kalnos- tad visas lietas virzās uz drīza negaisa pusi.
	Frontālie negaisi iztālēm redzami, kad horizontu aizklāj cb mākoņi izplūdusī virsbūve ("lakta").

(Attēli - no raksta autora kolekcijas)

========================

PAZĪMES PILSĒTĀ

Jā, blīvi apdzīvotajos apvidos daļa pazīmes nav pamanāma. Aiz tā iemesla, kad akmens māju kvartālus būvējot- šo dabu esam piespieduši atkāpties. Un daudzas pazīmes aiziet garām mūsu acīm. Tomēr šo rindu autoram vasarās pirms negaisa ir gadījies redzēt...

• dienā pirms pērkoniem pilsētas liepas "pil", t.i. masīvi izdala uzsvīdumus, kas visu apakšējo trotuāru nolej ar lipīgu medum līdzīgu slapjumu;
• Rīgā negaisa dienas rītā kaijas mēdz salidot uz jumtiem un noslēpties dažādās jumta nišās. Līdzīgi rīkojas baloži, pat zvirbuļi un strazdi.
• Rīgas kanālā pirms masīviem pērkoniem "uzzied ūdens", tas pie kanāla malām kļūst zaļš.

========================

* Vēl jāpiebilst:

Kā jau agrāk rakstīju, negaisu parādības ir vērojamas ne tikai vasarā, bet arī jebkurā citā gadalaikā. Lielu vētru, "līča- jūras efekta" dienās. "Uz" un "pēc" masīvām aukstām frontēm virs cietzemes arī rudenī, ziemā un pavasarī. Šādus atsevišķu pērkonu gadījumus prognozēt varam teorētiski. "Vasaras" laika pazīmes šajos gadījumos nestrādā. Spēkā ir citi redzējumi, caur kurām cilvēki paredz vētras, puteņus un gaisa temperatūru pazemināšanos. Tās šajā rakstā neaplūkojam.

* Ikviens no jums var papildināt šo rakstu ar jaunām redzētām pirms-negaisa pazīmēm un vērojumiem.Komentāru sadaļa ir atvērta :)