+11.7°C. Līst. No rīta biju Siguldas tirgū, viens vīrs tirgoja gailenes un baravikas, tas nozīmē, ka vēl reizi jādodas pārbaudīt zināmās sēņu vietas. Dzērveņu cena no 4 eiro kilogramā pakāpusies uz seši. Mazie ķirbīši divi eiro kilogramā. Arvien vairāk priecājos par to, ka savā dārzā turpinu audzēt dārzeņus, augļus un ogas, kaut vēl neilgu laiku atpakaļ mani centās pierunāt pārvērst dārzu zālājā, jo visu tak var veikalā nopirkt. Šogad šie paši ieteicēji labprāt gan pēc kartupeļiem iebrauc, gan ķirbjus, gan ābolu sulu paņem. Mans dārzs- mana stabilitātes banka. Arī ukraiņi kara grūtības vieglāk pārdzīvo, jo tur vēl cieņā mainēšana, konservēšana un ievārījumu gatavošana.
+12,7°C, līst. Saule jau ceturto dienu noslēpusies aiz mākoņiem. Labi, ka silts, kaut arī mitrums salien visos pakšos un bez kurināšanas tomēr neiztikt. Lapu zelts arvien vairāk sagulst pelēcīgajos dubļos. Veļu laiks. Sapņos ciemojas vai visi seņči, tur viņi vēl jauni un sprauni, kā manās bērnu dienās.
Vējš iegriezies no ziemeļiem un aukstums pat dienas vidū sajūtams. T jau nokritusi uz +6,1°C, nakts būs ļoti auksta, ja mākoņi nepaglābs. Vakarā jāsagriež mārtiņrozes un jāienes pēdējie rožāboli , lai istabā vēl smaržotu rudens.
Šorīt zāle vietām balta un uz auto stikla ledutiņš. Tā kā pēc Toma Briča teiktā par salnām to rudenī nosaukt nav pareizi, tad pat nezinu, kas tas no rīta bija. Sals arī tas nebija, jo uz ūdens ledus neizveidojās. Bet diena skaista, migla izklīda un nu saule, zilas debesis un balti gubu mākoņi pamalē. +11.3°C.
Pagaidām oktobris tikai priecē. Pēc sausā, karstā augusta un aukstā septembra, oktobrī mans dārzs atdzīvojies (cik nu tur palicis augu). Rudens avenes ražo uz nebēdu, ja neuznāks lielas salnas, tad vēl ilgi ar ogām varēs mieloties, jo zaru galos vēl ziedi un bites čakli aplido. Arī siltumnīcā tie tomāti, kurus atstāju, iepriecina ar jauniem bumbuļiem. Jauki!
Joprojām līst, vējš zem ābelēm un bumbieres sakratījis pēdējos augļus, arī lapas plēstas un pa gaisu mētātas, ieva pavisam plika stāv. Drēgns, labi, ka mājās var krāsniņu iekurt un pasildīties.
Miglains rīts, bet samērā silts, +8°C. Dārzā palikušas saknes, kurām pēdējais laiks pārcelties uz pagrabu, bet mans nu jau hroniskais bronhīts šo procesu piebremzējis. Rīgas rožābele šogad aplaimoja mūs ar 200 litriem saldas sulas, pārējās ābeles gan vai nu nemaz, vai pa kādam ābolēnam uzbriedināja. Sēnes tā pa īstam tikai Kurzemes jūrmalā sasēņoju, jāpriecājas par to pašu. Plūškokam ogas jau gatavas, par to ziņo strazdi, kas tā vien ganās pa kupli saaugušo krūmu. Visumā pret septembra noslēgumu lielu pretenziju nav, būtu mēneša sākums bijis siltāks, tad vispār nebūtu par ko žēloties.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
+11.7°C. Līst. No rīta biju Siguldas tirgū, viens vīrs tirgoja gailenes un baravikas, tas nozīmē, ka vēl reizi jādodas pārbaudīt zināmās sēņu vietas. Dzērveņu cena no 4 eiro kilogramā pakāpusies uz seši. Mazie ķirbīši divi eiro kilogramā. Arvien vairāk priecājos par to, ka savā dārzā turpinu audzēt dārzeņus, augļus un ogas, kaut vēl neilgu laiku atpakaļ mani centās pierunāt pārvērst dārzu zālājā, jo visu tak var veikalā nopirkt. Šogad šie paši ieteicēji labprāt gan pēc kartupeļiem iebrauc, gan ķirbjus, gan ābolu sulu paņem. Mans dārzs- mana stabilitātes banka. Arī ukraiņi kara grūtības vieglāk pārdzīvo, jo tur vēl cieņā mainēšana, konservēšana un ievārījumu gatavošana.
+12,7°C, līst. Saule jau ceturto dienu noslēpusies aiz mākoņiem. Labi, ka silts, kaut arī mitrums salien visos pakšos un bez kurināšanas tomēr neiztikt. Lapu zelts arvien vairāk sagulst pelēcīgajos dubļos. Veļu laiks. Sapņos ciemojas vai visi seņči, tur viņi vēl jauni un sprauni, kā manās bērnu dienās.
Vējš iegriezies no ziemeļiem un aukstums pat dienas vidū sajūtams. T jau nokritusi uz +6,1°C, nakts būs ļoti auksta, ja mākoņi nepaglābs. Vakarā jāsagriež mārtiņrozes un jāienes pēdējie rožāboli , lai istabā vēl smaržotu rudens.
-2,3°C. Šāda t noturējās nakts lielāko daļu. Sals ūdens traukiem, kas ārā, pārvilcis ledus garoziņu, zeme pilnīgi balta. Pirmā nopietnā sala nakts.
Šorīt zāle vietām balta un uz auto stikla ledutiņš. Tā kā pēc Toma Briča teiktā par salnām to rudenī nosaukt nav pareizi, tad pat nezinu, kas tas no rīta bija. Sals arī tas nebija, jo uz ūdens ledus neizveidojās. Bet diena skaista, migla izklīda un nu saule, zilas debesis un balti gubu mākoņi pamalē. +11.3°C.
Pagaidām oktobris tikai priecē. Pēc sausā, karstā augusta un aukstā septembra, oktobrī mans dārzs atdzīvojies (cik nu tur palicis augu). Rudens avenes ražo uz nebēdu, ja neuznāks lielas salnas, tad vēl ilgi ar ogām varēs mieloties, jo zaru galos vēl ziedi un bites čakli aplido. Arī siltumnīcā tie tomāti, kurus atstāju, iepriecina ar jauniem bumbuļiem. Jauki!
Joprojām līst, vējš zem ābelēm un bumbieres sakratījis pēdējos augļus, arī lapas plēstas un pa gaisu mētātas, ieva pavisam plika stāv. Drēgns, labi, ka mājās var krāsniņu iekurt un pasildīties.
Miglains rīts, bet samērā silts, +8°C. Dārzā palikušas saknes, kurām pēdējais laiks pārcelties uz pagrabu, bet mans nu jau hroniskais bronhīts šo procesu piebremzējis. Rīgas rožābele šogad aplaimoja mūs ar 200 litriem saldas sulas, pārējās ābeles gan vai nu nemaz, vai pa kādam ābolēnam uzbriedināja. Sēnes tā pa īstam tikai Kurzemes jūrmalā sasēņoju, jāpriecājas par to pašu. Plūškokam ogas jau gatavas, par to ziņo strazdi, kas tā vien ganās pa kupli saaugušo krūmu. Visumā pret septembra noslēgumu lielu pretenziju nav, būtu mēneša sākums bijis siltāks, tad vispār nebūtu par ko žēloties.