Grūti uzskaitīt visas 2013.gada kalendārā pavasara dīvainības, un turpmākajās diennaktīs atkal gaidāmi kalendāram neatbilstoši laikapstākļi - ļoti silts un pērkoņains laiks, kāds parasti mēdz būt jūlijā.

Šajā grafikā redzamas "Global Forecast System" (GFS) prognozes tuvākajām divām nedēļām. Datorprogrammas ir vienprātīgas par gaidāmu siltuma/karstuma vilni tuvākajā nedēļā; jāpiebilst, ka citi modeļi pārsvarā prognozē nedaudz zemāku gaisa temperatūru kā GFS. Iespējams, ka neparasti silts laiks saglabāsies līdz mēneša beigām, tāpat iespējams, ka maija pēdējā dekādē Latviju tomēr sasniegs vēsums no Arktikas, šādā gadījumā var būt salnas.

Sākot ar 16.-17.maiju, daudzviet Latvijā tiek prognozēts lietus - pārsvarā no negaisa mākoņiem. Patlaban izskatās, ka vēja virziens dažādos augstumos būs visai atšķirīgs, kas palielinās krusas, varbūt arī virpuļviesuļu un lokālas vētras risku. Bīstamākie negaisi veidojas apstākļos, kad vēja ātrums vairāku kilometru augstumā ir krietni lielāks nekā pie zemes, un labā ziņa ir tā, ka GFS šādu situāciju neprognozē.…

[Lasīt vairāk]

Nedēļa aizgājusi. Pirmdiena: fronte ar negaisiem atkal bija. Otrdiena: fronte virs Latvijas A puses "izsīkst". Trešdiena: neliels anticiklons ir pie mums. Ceturtdiena: pamazām ieejam "tropu" dienā. Piektdiena: karsts, mitrs un nelieli negaisi Latvijā. Sestdiena: vismasīvākais karstums un vietām spēcīgi negaisi.Svētdiena: R daļā sauss, A pusē negaisi.

Attēlu (c): Sat24.com un Finnish Meteorological Institute.

Turpinājums nākamajā nedēļā.

===============

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem pulksten 14:00. Dienas attēls atjaunojas pēcpusdienā, ap pulksten 15-16.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. Ciklonu centri apzīmēti ar riņķa veida bultām. Pie cikloniem un anticikloniem - ir Vācijas meteoinstitūta iedotie vārdi, kurus lieto visā Eiropā un aiz tās robežām.…

[Lasīt vairāk]

Nedēļa aizgājusi. Pirmdiena: anticiklona R malā. Otrdiena: aiz neizteiktas oklūzijas fronte pastiprinās augsta spiediena atzars, mierīga diena pie mums. Trešdiena: neliela siltā fronte virs Latvijas R daļas. Ceturtdiena: aukstās frontes negaisi Latvijas R daļā. Piektdiena: aizvien nokrišņi frontes ietvaros. Sestdiena: fronte joprojām ir virs Latvijas, virs A rajoniem.Svētdiena: fronte turpinās- vakarā arī negaisi Latgalē.

Attēlu (c): Sat24.com un Finnish Meteorological Institute.

Turpinājums nākamajā nedēļā.

=================

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem pulksten 14:00. Dienas attēls atjaunojas pēcpusdienā, ap pulksten 15-16.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. Ciklonu centri apzīmēti ar riņķa veida bultām. Pie cikloniem un anticikloniem - ir Vācijas meteoinstitūta iedotie vārdi, kurus lieto visā Eiropā un aiz tās robežām.…

[Lasīt vairāk]

    Esam aizvadījuši otro pavasara mēnesi - aprīli, kas šogad ir bijis ļoti "raibs". Piedzīvojām gan īstu ziemu aprīļa sākumā, gan gadsimta plūdus, gan teju vasarīgas temperatūras aprīļa vidū. Šis aprīlis varētu ieiet vēsturē ar vismaz 4 sniega segas rekordiem, 17 aukstuma rekordiem, milzīgiem plūdiem Ogrē, Pļaviņās, Daugavpilī, arī Gaujā un Lielupē, kā arī citur. Piedzīvojām arī 2. vēlāko pavasari Latvijas vēsturē un noteikti arī daudz citas lietas, kuras te uzskaitīt būtu praktiski neiespējami.     Kopumā aprīļa vidējā gaisa temperatūra bija +4,0, kas ir 0,9 grādus zem normas, tas ir par aptuveni 2 grādiem mazāk nekā pagājušogad, tādējādi tas kļuva par šī gadsimta otro aukstāko aprīli kopš 2003. gada aprīļa, kad aprīlis bija vēl par 0,4 grādiem vēsāks nekā šogad. Ilggadīgo datu rindā šī gada aprīlis ierindojās vēsāko aprīļu ceturtā desmita sākumā. Mēneša zemākā temperatūra tika reģistrēta naktī uz 3. aprīli Zosēnos, tā bija - 14,4, bet pati augstākā gaisa temperatūra +21,6 grādi tika reģistrēti Rucavā 18. aprīlī. … [Lasīt vairāk]

Nedēļa aizgājusi. Pirmdiena: ULRICH ciklona nokrišņi. Otrdiena: brāzmaini vēji ciklona aizmugurē. Trešdiena: anticiklons ar mierīgu laiku pie mums. Anticiklons arī ceturtdien. Augsta spiediena atzars turpinās piektdien un sestdien. Svētdiena: neliela augstā fronte uz Z no mums, pēc tam anticiklons.

Attēlu (c): Sat24.com un Finnish Meteorological Institute.

Turpinājums nākamajā nedēļā.

====================

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem pulksten 14:00. Dienas attēls atjaunojas pēcpusdienā, ap pulksten 15-16.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. Ciklonu centri apzīmēti ar riņķa veida bultām. Pie cikloniem un anticikloniem - ir Vācijas meteoinstitūta iedotie vārdi, kurus lieto visā Eiropā un aiz tās robežām.

====================

ATSKATS UZ IEPRIEKŠĒJĀM DIENĀM

Svētdiena, 5.05.13.…

[Lasīt vairāk]

Pavasaris tomēr "kā pa celmiem" ir atnācis, kopumā visu mūsu acu skati pavērušies vairāk dabas virzienā. Un dažas domas šo rindu autoram burtiski sprāgst ārā – par tēmu: ka mēs vienīgie uz zemes esam tie, kas TO dara vien prieka pēc. Tas ir: atņemam kādam citam dzīvību. Lai gan mēs paši sevi esam apdēvējušies par "homo sapiens". Par mūsu attieksmi pret (par) Dabu varam rakstīt traktātus aiz traktāta. Šodien vien no manis ir maza lapiņa par to, kā mēs attiecamies pret apkārtējo dzīvību... tiešajā un individuālajā līmenī.

Pārdomas rakstītas īpaši meteolapa.lv saitei.

 

 

Atkal sāku no iztāles

Daba savā miljardiem gadu attīstībā ir izveidojusies šādi, ka viena dzīvība ir barība – citai dzīvībai. Kaut kādā Zemes vēlīnā ģeoloģiskajā attīstībā visiem dzīvajiem ir iedota vēl kāda funkcija: atņemt dzīvību arī brīžos, kad ir jāaizsargājās.

Teiksim, suns kož biksēs ja šo kaitina. Bites metas virsū, ja mēs pietuvināmies tuvāk par 10 metriem attiecīgajam stropam. Skudras kož, ja mēs šo mitekli bakstām ar koku. U…

[Lasīt vairāk]