Nedēļa aizgājusi. Pirmdiena: HANSI ciklona masīvās sniega brāzmas. Otrdiena: virs Latvijas ir anticiklona DA mala. Trešdiena: siltā fronte ar pavasari nāk... Ceturtdiena: siltā fronte ar nelielu lietu vietām Latvijā. Piektdiena: JOEL ciklona siltās oklūzijas frontes nokrišņi vakarā. Sestdiena: aiz ciklona. Svētdiena: neliels augsta spiediena atzars pirms vēl nelielākas siltās frontes.

Attēlu (c): Sat24.com un Finnish Meteorological Institute.

Turpinājums nākamajā nedēļā.

=================

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem pulksten 14:00. Dienas attēls atjaunojas pēcpusdienā, ap pulksten 15-16.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. Ciklonu centri apzīmēti ar riņķa veida bultām. Pie cikloniem un anticikloniem - ir Vācijas meteoinstitūta iedotie vārdi, kurus lieto visā Eiropā un aiz tās robežām.…

Igaunijas Meteoroloģijas Un Hidroloģijas Institūts prognozē, ka aprīlis būs aukstāks par klimatisko normu (Norma +2,4…+4,6 C). Aukstākais laiks sagaidāms mēneša pirmajā pusē. Dominējošie būs Ziemeļu puses vēji, kas laiku pa laikam mūsu teritorijā ienesīs aukstākas gaisa masas. Cikloni galvenokārt pārvietosies no Vidusjūras uz ziemeļiem. Atsevišķas nokrišņu zonas no dienvidu un austrumu puses skars arī Latvijas valsts teritoriju un vietām atnesīs sniegputeni komplektā ar brāzmainiem ziemeļu puses vējiem, kas arī turpinās ienest aukstas giasa masas un tādēļ ziema mūsu teritorijā saglabāsies. Laiku pa laikam atmosfēras spiedienam paaugstinoties un debesīm skaidrojoties vietām Latvijā gaisa temperatūra noslīdēs zem -10 grādu atzīmes. Savukārt saulainās dienās gaiss var iesilt ļoti ātri, tādēļ ir iespējamas straujas diennakts temperatūras svārstības vairāk nekā par 20 grādiem. 

Mēneša otrajā pusē laika apstākļi sagaidāmi nepastāvīgāki. Atlantijas cikloniem sagaidāms būs labvēlīgāki apstākļi sasniegt Ziemeļeiropu. T…

Nedēļa aizgājusi. Pirmdiena: ERIK ciklona masīvie sniega nokrišņi. Otrdiena: ciklons aiziet ZA virzienā, pēcpusdienā no R puses pastiprinās anticiklons. Trešdiena: anticiklons virs Latvijas lielākās daļas, tomēr pēcpusdienā ar mākoņiem nāk nākamais ciklons. Ceturtdiena: FERY ciklons ar nokrišņiem no DA-D puses. Piektdiena: ciklons turpinās ar sniega nokrišņiem gandrīz visur. Sestdiena: atkal uz brīdi anticiklons un mierīgs laiks. Svētdiena: HANSI ciklona īslaicīgie sniega nokrišņi.

Attēlu (c): Sat24.com un Finnish Meteorological Institute.

Turpinājums nākamajā nedēļā.

=================

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem pulksten 14:00. Dienas attēls atjaunojas pēcpusdienā, ap pulksten 15-16.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. C…

Tagadējie notikumu Rīgas līcī, kur 29.3.13. tika glābti 223 mūsu cilvēki, arīdzan pie Kaļiņgradas savas 80 "dvēseles" tajā pašā dienā izvilktas krastā – sniedz vielu pārdomām. Kad dažbrīd adrenalīns šļācas pāri malām, bet "pelēkā viela" smadzenēs tomēr pietrūkst. Un konkrētie meteo apstākļi mums par to reizēm atgādina. Dažās dienās visai dramatiskā formātā.

Sagadās tā - ledus staigāšanas prieciņš drusku vēlāk iegrozās "nāves ēnas" vējos. Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Attēlā/ (c) Dāvis Metriņš/ tvnet.lv: tāds hobijs dienas laikā var pārvērsties par neplānoti dramatisku pasākumu.

Nu tā, 2013. gada pavasaris marta beigās fatāli atgādina mums visiem- reizēm mums pašiem ir dziļi nospļauties par savu dzīvību. Un ar drošu roku (kāju) dodamies pēc kļūdu un izmēģinājumu metodes pārbaudīt ledus noturību gan Rīgas līcā, gan virs visādām citādām ūdens tilpnēm. Pamatīgi ievilcies aukstums – it kā pateicīga vide, lai ledus vāks uz ūdenskrātuvēm būtu saglabājies ilgi un dikti. Un šis ledus vāks dažiem mūsu līdzpilsoņiem rada uzbudinājumu uz tā paviesoties.…

Mums apkārt notiekošajā visur un vienmēr pa vidu jaucas meteoroloģiskies laika apstākļi. Šos pāri mūsu galvām diriģē cikloni un anticikloni. Daži tostarp ir izteiktā formātā un nes domās paliekošus interesantus laika apstākļus. Citos vārdos ietērpjoties: dažs no atmosfēras virpuļiem pelna sava veida diženumu. Nu vismaz iespēju- ka tas arī Latvijā tiks "atzīmēts" un iegaumēts vēl labu laiku. Ir mums vēl viena iespēja – vēl labāk šos iegaumēt: labākajiem cikloniem un anticikloniem iedot savu /latvisko/ vārdu. Kas mums traucē to darīt?

Nekas netraucē! Pa vidu vienīgi maisās daži cilvēciskie "faktori", par kuriem parunājamies tagad :)

Attēlā (kartes pamata (c) sat24.com): ir reālā sinoptiskā situācija 26. martā 2013. gadā ap plkst. 21:00. Pie Lielajiem Vācijas Meteoinstūtā (reālajiem) ciklonu un anticiklona vārdiem – ir piekabināti daži latviski segvārdi. Tā varētu izskatīties laika karte, kad mēs paši savīkšināsimies dot atmosfēras veidojumiem savus konkrētos apzīmējumus.

---------

• Līdz šim "iegājies" – cikloni vārdus saņem no Vācijas un Norvēģijas. A…

Dienvidaustrumu ciklons ir ciklona trajektorija, kas Latvijai pietuvojas no Dienvidaustrumiem. Vidējais atmosfēras spiediens ciklona centrā parasti ir no 995-1005 hPa liels jeb 746-755 mmHg (Dzīvsudraba stabiņa) liels. Dienvidaustrumu ciklons veidojas virs Kaspijas jūras un pārvietojas virzienā no dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem un arī citos virzienos. Tie virzās arī uz Krievijas centrālajiem rajoniem. Visbiežāk šie cikloni Latviju sasniedz no Krievijas centrālajiem rajoniem vai Krievijas rietumu daļas. Šie cikloni ir visretākie cikloni, jo to skaits, kas izveidojas virs Kaspijas jūras ir ļoti mazs. Gadā vidēji izveidojas 1-2 šādu ciklonu, bet citus gadus šādi cikloni neizveidojas nemaz. Šiem cikloniem ir raksturīgas arī dienvidu ciklona īpašības. Arī tie var atnest diezgan daudz nokrišņu. Taču tie var atnest plūdus tajā reģionā, kurā tie ir izveidojušies. Taču nokrišņi un vējš šajos ciklonos ir daudz mazākā intensitātē. Dažiem cikloniem, kas veidojas virs Kaspijas jūras nav spēka nemaz nonākt līdz mūsu teritorijai, jo visticamāk šie cikloni pārvietojoties pa cietzemi zaudēs savus spēkus un nesasniegs Latvijas teritoriju. M…