Tas nu ir noticis. Beidzot ko līdzīgi noorganizējām kā "pie amerikāņiem". Tiesa, te jāpateicas "Negaisa" iniciatīvai, es kā uzaicinātais dalībnieks kopā ar draugiem (4 cilvēki vienā braucamrīkā) pabraukājos ap Saldu, lai 2. jūlija pievakarē paķertu pērkona mākoņus.

Maršruts sekojošs – plkst. 18:00 satikāmies Saldū, tad pirmais uzbrauciens km 5 uz ZR pa Lutriņu ceļu, pēc tam cauri Saldum atpakaļ uz D, gandrīz līdz Elejai (2km pietrūka), tad vēlreiz atpakaļ caur Saldu (+kur nedaudz pieturējām pilsētas D pievārtē), tad vēlreiz pa Lutriņu ceļu uz Z iepriekšminēto gabalu, tad ārā uz "riņķi" Saldus ZR pusē, kur krustojums ar Liepājas šoseju. Un tad uz mājām, "Negaiss" aizveda līdz Zantei, kur vien tikai nedaudz ar kājām pastaigāt iznāca līdz mājas durvīm.


Kopumā ķēriens sekojošs... Man vēl gaidot satiksmes autobusu pie Zantes pēc 17:00- pāri galvai masīvs gāziens, 2min ar 500m redzamību. Un diviem 5s attāluma zibeņa šāvieniem zemē (2s no mājas uz ZR, "tradicionālā" vietā, kur daudzreiz zibeņi dodas zemē no visiem ievērības cienīgiem negaisiem...). Iebraucot Saldū, redzēju masīvas līšanas pēdas. Cerams, "Negaiss" arī no savas puses kaut kur ieliks visa brauciena foto un video

Bet jau pašā braukšanas jaktē pavērojām mākoni virspirms Lutriņu apvidū, tad mēģinājām piebraukt citai cb gubai uz D pusi, bet tā aizšmauca Lietuvā uz DR pusi (paši nedevāmies kaimiņvalstī, jo dažiem pase nebija līdzi...). Tad atkal viens mākonis virs Saldus izskatījās ar konvekcijas pazīmēm, tad vēl viens atkal pie Lutriņiem. Nu tā... bijām vienu dienu pēc tam, kad tais pašos apvidos pirms 24 stundām bija plosījušies masīvi negaisi. 2. jūlija vakarā negaisi epizodiski, un daža cb guba auga tikai izolētā režīmā .

Kopējā sinoptiskā situācija – ciklons Jörg, kas šodien (jau 3.7.11. ) nes masīvu fronti uz Latviju, iepriekšējā vakarā virs Kurzemes ļāva uzrasties dažiem cb, kas atceļoja no Rīgas un Pierīgas. Nu jā. Par visu labāk lai runā attiecīgā fotogalerija.



===================
Bet man ir dažas domas...

* Hā... uzrīkojām jakti kā "pie jeņķiem". Nekas - tīri labi, līdz šim neredzēta brīvdienas vakara izprieca. Protams, salīdzinot ar ASV masīvajiem "vētru ķērājiem", šis pasāciens ir tāds brīvdienu izbrauciens. Cerams, ar turpinājumu...

* Jā, un ir daži ieteikumi – ja nākamie censoņi gribēs šādu lietu veikt. Vispirms – vairākas drošības lietas, kas būtu jāievēro... 1) nebraukt tieši zem mākoņa – tad varam uz galvas ne tikai lietu vai krusu darbūt (tas ir mazākais, ...), bet arīdzan precīzu zibens spērienu vai tornado triecienu saņemt. Varam iekļūt masīvas vētras zonā, kur kokiem gāžoties, varam saņemt kaitējumu veselībai vai materiālus zaudējumus. Jābūt ir "ne pirmās dienas" profesionālim, lai pēkšņas vajadzības gadījumā var paslēpties... (piem. no tornado kādā patiltē); 2) spēkā ir viss, kas saistās ar negaisu laiku (nestāvam kalna galā zem atsevišķiem kokiem, vai pie elektrības stabiem... utt.); 3) ļoti vēlams – kad komandā ir vismaz divi ar braukšanas tiesībām un iemaņām (jo negaisus ķert dodamies ne jau ar satiksmes autobusiem...), tas var noderēt gadījumos – ja pie stūres esošajam gadās kādas veselības klizmas; 4) neatliekama lieta ir mob. tel klātbūtne – kas var noderēt neatliekamas palīdzības gadījumā; 5) vēlams – mājās palicējiem pavēstīt, kamdēļ braucam un nosaukt apvidu, kurp dodamies....

* Ir no manis arī citi ieteikumi. 1) labākais skats uz mākoņiem ir nevis tad, kad esam tieši apakšā, bet nedaudz (5-10km) iesāņus, tad tie vizuāli ir pietiekami augstu un redzamas (fotografējamas, filmējamas) visas detaļas/apakša un cb "lakta"; 2) lai ķertu mākoņus, kas konkrētā reizē redzami pietiekami tālu, tomēr dodamies nevis precīzi uz to virzienu... bet iečekojam tā pārvietošanās ātrumu un virzienu, un nesamies pa ceļiem uz sagaidāmo "tikšanās" vietu. Jāčeko arīdzan konkrētā negaisa attīstībai. Jāzina- vai tas attīstīsies vai "izlīst", saprotams – otrajā gadījumā (kad būsim nokurinājuši kādu benzīna tiesu un laika minūtes) mēs, nonākot, "tuvējā saskarē", nekādu rezultātu negūsim.3) ļoti bieži ir situācijas, kad maršruts ir jāmaina pēkšņi. Jo, konvektīvam mākonim ir raksturīgi – viena mala irst ārā, bet otrs nostūris pēkšņi uzrāda attīstību. 4) vēlams negaisu ķeršanas braucienos – neņemt līdzi mazus bērnus un pensionārus ar vājas veselības pazīmēm. Lai arī cik mīļi nebūtu radinieki, tomēr šādās reizēs tas ir traucējošs moments. Bērnam nereizē (kad netālu veidojas sienas mākonis ar virpuļa pazīmēm- kas jāfilmē, jāfotografē) gribas "uz podiņa", bet pensionāram jālīdz izkāpt nereizes brīdī no automašīnas... Galu galā, šī nav ekskursija uz konkrēto pilsētu (upi, ezeru vai pieminekli, muzeju), bet gan "nekārtīga dauzīšanās rinķī" samērā mazapdzīvotā apvidū. Ideāli, kad attiecīgajā vakarā gādīgie vecvecāki pieskata savus mazbērniņus ... mājās, kamēr uzvilktie vecāki dodas kātrējam mākonim astē. 5) vēlams, ka pats braucamrīks ir ar paaugstinātas ejamības līmeni (nu "džips" piemēram), Latvijas gadījumā vēl esam tālu no tā – bet "kolēģi" ASV vētru ķeršanas reizēs nodarbojas arīdzan ar uztvērēju izlikšanu tornado ceļā (lai mērītu pāri ejošā virpuļa raksturlielumus). Tamdēļ reizēm jāpabraukā pa maziem celiņiem, vai vispār bezceļa apstākļos. Tas vēlams arīdzan no drošības viedokļa. 6) atstājam aiz sevis arī tīrību, braucot un rīkojot pikniku- neatstājam pudeles, papīrus krūmos, ja esam sakurinājuši nelielu ugunskuru (kur to atļauj ugunsdrošība), tad pēc beigšanas rūpīga apdzēšam utt. Nebūsim taču reiz "cūkas" un iemesls kārtējai Lielajai Talkai pavasarī tai vietā, kur esam pabijuši. 7) pats par sevi – līdzi vismaz viens pārnēsājamais pc ar mob interneta pieslēgumu, lai varam sekot radaram un operatīvajai situācijai tuvākā un drusku tālākā attālumā negaisu frontē. Un detalizēta ceļu karte.

Nu jā – vēl kas emocionāli jāpasaka... Mākoņu izrādes: tas ir varens un reizē bezmaksas pasākums, kas turklāt ir neprognozējams. Vienlaikus teātris un sports ar neprognozējāmības elementu. Un varena jakte, turklāt veselīga. Jo esam brīvā dabā, un brīvdienu pārmaiņā. Pavisam jaunā aktivitātē, vismaz šo rindu autoram līdzīgas aktivitātes Latvijā līdz šim nav pazīstamas...