Turpinu rakstu sēriju par meteo ziņu vēstījumu stratēģijas grimasēm mediju telpā. Sliktās ziņas – žurnālistu cunftei ir labas ziņas (teiciens nav šo rindu autora izdomājums, bet gan vairāk kā pirms 10 gadiem dzirdēts attiecīgās šķiras darbinieku aizkulišu sarunās...). Un tātad...
Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.
...un tātad šai tēmai ir jau trešais turpinājums.
Pirmie raksti no šās sērijas ir ...
* Meteo – mediju telpas grimases
Bet tagad pie lietas... Nupatās atkal panesusies kārtējā šausmu filmai piederīga ziņa "Tokiju brīdina par nāvējošas zemestrīces tuvošanos" . Uzaust galvā mākslas kinofilma "Japānas bojā eja", kas arī no manas puses tika vairākas reizes vēl pad-laikos skatīta kinoteātros ap 1978. gadu. Tāda sajūta, aiz gara laika reportieriem nav ko darīt, kā tikai "brīdināt". Vai brīdināt?
Iespējams, ka arī brīdināt. Taču pavisam noteikti, lai savam tam vai citam medijam celtu reitingus, tirāžas. Cilvēkus taču neinteresē – ja kāds darbs ir labi paveikts un ar glanci nodarīts. Cilvēku interesē "savas sētas huligāns", kas atkal kādas šausmas nodarīs. Atkal kaut kas no šā rindu autora bērnības atmiņ;ām. Ap 70tajiem, kad vēl bija jādzīvo Smārdes pievārtē un jāstaigā uz pirmajām klasēm vietējā skoliņā, tad arī visu mutēs bija "ko tas Aldonis" (skolā slavenais huligāns) atkal sadarīs, ne jau tas – kad kāds cits, teicaminieks, nopelnījis kārtējo "piecinieku" (tais gados maksimālo atzīmi) kādā mācību priekšnesumā.
Šos salīdzinājums pārnesot atpakaļ uz šodienu un uz meteovidi, jāsecina – mūsu pusmežonīgā kapitālismā dzīvojošie mediju redaktori labi uzķēruši šo "huligana sindromu". Huligānu "lomā" gan uzstājas (arī) taifūni, tornado, zemestrīces...
Galu galā varam uz to kādu biznesu sadarīt, kā tajā slavenajā "2012" filmas gadījumā. Liekot roku uz sirdi, pie sevis (katrs) uzdosim jautājumu, kuras ziņas tepatās internetā veram vaļā. Visai ticami – "VAR uzgadīties katastrofāla zemestrīca", "Saules sistēma VAR iegrimt sārmainā un nāvējošā miglā" utt, utjpr. Tādi laiski cilvēciņi, kuri ir nodrošināti un saņem tikai mērenas labas ziņas – tādi (caur patēriņu) nav mediju maize. Mediju maize ir reklāma un šausmu ziņu naskie lasītāji.
Tamdēļ tas šausmu mārketings aizvien tiks turpināts un turpināts slīpēt. Vēlams nelielos tekstos, toties ar daudzviet attēliem un ideālā gadījumā ar "unikāliem" video ar katastrofas ainām vai redzējumiem "jau pēc...". Ar maksimālām drazu kaudzēm, caur kurām līkņā glābēju dienstu pārstāvji, un fonā kaut kur krājas smogs pelēkajās debesīs no ugunsgrēkiem tālajā plānā...
Vai ne?
Piekrītu Raitim, bet, jāņem vērā, ka visi masu mediji strādā tirgus ekonomikā. Un tur visu nosaka PIEPRASĪJUMS. Ja tas ir, momentā seko PIEDĀVĀJUMS. Kas ir Latvijā lasītākā prese? - visādas ''Privātās '' un '' Pariesās '' dzīves, kriminālvēstis u. t. t., kas ataino dzīves '' netīrāko pusi '', jeb , kā Raitis precīzi nodefinēja - ''Huligānus ''. Tādi esam, diemžēl.
Un ne jau tikai Latvijā...
Pamats šādiem rakstiem par globālām pāmaiņām laikam jau nu ir, bet,galvenais -kādus mērķus grib sasniegt šo rakstu drukātāji.Ja brīdināt , organizēt cilvēkus ,lai pārvarētu dabas draudus ,dot kaut kādus normālus padomus,kā un ko darīt,tas ir viens,bet arī man liekas,ka mērķis ir pavisam cits un,kā vienmēr,tīrais tirgus .Pārdot visu,par vislielāko cenu ,nopelnot pēc iespējas vairāk.
Lai gan,vai nav jāuztraucas vairāk par to,ka to pircēju,kuri par šādām precēm(presi) gatavi maksāt,ir ļoti daudz. Pieļauju,ka šie patērētāji nav iemācīti atsijāt graudus no pelavām,to nav iemācījusi skola,viņus pat neinteresē kaut kāda analīze,argumenti utt.
Manpersonīgi pilnīgi nepieņemami šķiet tas,ka pēdējā laikā arvien vairāk medijos parādās info par lietām,kuras pašas pat nozaru pētniekiem nav īsti skaidras,kur zinātnieku domas mainās katru dienu,bet pasniedz publikai kā vienu no šausmu sc… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Par padomju laikiem- tas atsevišķs stāsts. Smieklus tad izraisīja- ka zemestrīces, taifūni, lietusgāzes, tornado, zemes nogruvumi... komplektā ar to "ka nēģerus sit"... bija tikai kapitālistiskajā pasaulē. Padomija vismaz medijos bija "miera un labklājības zeme". Tagad, protams, par to var pasmieties... Bet šodienas mediju grimases vēl pastiprināti rodas: ka pašā mediju pasaulē ir kardinālas pārmaiņas-> reiz esošais tv, radio, avīzes monopols ir izšķīdis tagadējā interneta vidē (tēma atsevišķam rakstam).
11:54: Cik es zinu- tai pašā Japānā ir liela uzmanība pievērsta "zemestīces mācībām", t.i. ir dažādi kursi pieaugušajiem un mācību stundas bērniem jau pirmajās klasīties (un bērnu dārzos...pa druskai)-> kur māca, kā rīkoties pēkšņi uznākušajā zemestrīcē. Tās vienmēr ir pēkšņas, labākā gadījumā 20 sekundes pirms grūdiena par to signalizē dzīvnieki, putni.
Nu Japānā zemestrīces ir parasta parādība, Tokija laikam ir uzbūvētā vietā, kur satiekas 3 lūzumi tā ka nopietna zemestrīce tur notiks ar 100% varbūtību tikai neviens nezin vai tas būs pēc nedēļas vai pēc 10 vai 20 gadiem. Tā ka principā ziņā par to, ka Tokijā gaidāma spēcīga zemestrīce nekā nepareiza nav.
Taču mediji "vārās" uz tamlīdzīgām ziņām. Pie tā paša atcerējos vēl vienu reportieru melnā humora joku.... "ja rīt nokritīs lidmašīna, tad labam reportierim par to jāzina šodien".
Nu tādas ziņas cilvēkus interesē tāpēc arī mediji publicē
Strādāju iestādē, kas ar apkārtējo vidi saistīta. Pieredze ar medijiem - identiska, kā to Raitis aprakstījis. Nav šausmu, nav ziņu. Vienbrīd regulāri rakstīju tādas kā relīzes presei. No tām parasti palika pāri viens teikums ar saturu "viss normāli". Laikam jāatmet doma, ka mediji pašreizējā "izšķīdušajā" stāvoklī var lasītājus izglītot. Žēl, protams, ka nekompetence vairojas.