Pa ledu mums staigāt ir prieciņš...

Pa ledu mums staigāt ir prieciņš...

Tagadējie notikumu Rīgas līcī, kur 29.3.13. tika glābti 223 mūsu cilvēki, arīdzan pie Kaļiņgradas savas 80 "dvēseles" tajā pašā dienā izvilktas krastā – sniedz vielu pārdomām. Kad dažbrīd adrenalīns šļācas pāri malām, bet "pelēkā viela" smadzenēs tomēr pietrūkst. Un konkrētie meteo apstākļi mums par to reizēm atgādina. Dažās dienās visai dramatiskā formātā.

Sagadās tā - ledus staigāšanas prieciņš drusku vēlāk iegrozās "nāves ēnas" vējos. Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Attēlā/ (c) Dāvis Metriņš/ tvnet.lv: tāds hobijs dienas laikā var pārvērsties par neplānoti dramatisku pasākumu.

Nu tā, 2013. gada pavasaris marta beigās fatāli atgādina mums visiem- reizēm mums pašiem ir dziļi nospļauties par savu dzīvību. Un ar drošu roku (kāju) dodamies pēc kļūdu un izmēģinājumu metodes pārbaudīt ledus noturību gan Rīgas līcā, gan virs visādām citādām ūdens tilpnēm. Pamatīgi ievilcies aukstums – it kā pateicīga vide, lai ledus vāks uz ūdenskrātuvēm būtu saglabājies ilgi un dikti. Un šis ledus vāks dažiem mūsu līdzpilsoņiem rada uzbudinājumu uz tā paviesoties.

Kā tad ir ar tiem ledus vākiem? Uz reizi saku – tie nekad un nekādos laika apstākļos nav 100% droši. Sāksim ar to pašu Rīgas līci. Konkrētajā piesauktajā dienā krasta vējš atrāva lielus ledus gabalus un dzina prom tālāk Rīgas līcī. Varam tagad visu "vainu nogāzt" uz šo neplānoto krasta pūtienu, tomēr saku – plaisas un ledus lauku pārvietošanās līcī notiek arī pavisam mierīgos laika apstākļos, kad ūdens straumes uzdarbojas. Plaisas un ledus lauku pārvietošanos mēs neesam spējīgi noprognozēt, vien ir ļoti miglaini un bezspēcīgi mēģinājumi to veikt. Un ne jau tur bļitkotājs zinās konkrētās brīvā ūdens klajuma rašanās brīdi un laiku.

Upēs? Tur nedrošība arīdzan jūtama. Upēs ledus biezums "miera periodā" ir dažāds un neprognozējams. Vietām biezāks, vietām plānāks, bet ātrāku straumju vietās pavisam plāns. Un plānās vietas pēc iepriekšējā naktī uzsnigušā svaigā sniedziņa nebūs pamanāmas. Ir mums upes, piemēram Gauja, kur ūdens pamats, straumes un virspusē uzsalušais ledus mainās pa nedēļām.

Man vispār šķietas, ka konkrētā laikā un vietā uz ledus ir jāatrodas vien:

- dažādu glābšanas dienestu speciāli apmācītiem cilvēkiem, veicot dažādus dienesta pienākumus.

- Latvijas meteodienesta (LVĢMC) ledus drošības noteikumos apmācītiem cilvēkiem, kad jāveic ikdienas ledus biezuma mērījumi;

- kādiem zinātniekiem, kuriem konkrētā vietā un laikā ir jānodarbojas ar ledus urbumiem vai upes pamata apstākļu pētījumiem ziemas mēnešu laikā. Turpat dežurējot glābšanas dienesta darbiniekiem.

- atsevišķās reizēs uz iepriekš apsekotajām trasēm un vietām var notikt ziemas sporta veida sacensības. Kas saskaņotas ar vietējo pašvaldību, kurai savukārt atkal jāgarantē glābšanas dienestu un medicīnas darbinieku klātbūtne.

- (pasarg Dies') kara apstākļos ir vajadzības forstēt ledu virs ūdenstilpnes, taču arī šādos gadījumos pilnu atbildību nes konkrētās darbībās iesaistīto militāro vienību komandieri. Arī militārās mācībās.

Visos pārējos gadījumos ledus klajumos ložnājošie "homo sapiens" to dara uz sava riska rēķina.

Visai smieklīgas sajūtas raisa ziņas: ka nu dažādi dienesti pulcēsies Jūrmalā – lai spriestu par ledus apstākļu brīdināšanas sistēmu. Tad Jūrmalā katru dienu šo režīmu variēs – no "var bļitkot" līdz "nevar bļitkot". Un kamdēļ tikai Jūrmalā, vai tad ūdenstilpnes nav citu pašvaldību teritorijās? Un pēc kādas informācijas tad variēs šīs "jā" vai "nē" atļaujas? Izkarinot kādus "baltos karogus" (līdzīgi kā "zilos karogus", kas signalizē par drošas peldēšanas apstākļiem vasaras mēnešos). Kur paši ņems informāciju par gaidāmajiem laika apstākļiem un ledus virzību? Klausīsies radio, pirks pa naudu no LVĢMC, algos paši savus "tomus bričus"? Viss aizvien ir nekonkrēti un aptuveni.

Mans konkrētais piedāvājums – ir pieņemt dažu jaunu likumu. Kopumā atrašanās uz ledus ir jāaizliedz, atskaitot dažus augstāk aprakstītus likumus. Ja policija dažus atkal noķer staigājam pa ledu, tad apsviedīgās personas ir jāapliek ar sodu. Plusā šamējiem ir jāpiestāda papildus rēķins pēc gadījuma, ja ūdens dvēseles glābšanai ir jāpasauc glābšanas dienestu palīdzība. Ja ir absolūti neatliekama vajadzība bļitkotāju baram atrasties virs ledus laukiem, tad šiem jāsapulcējas grupā, jāizvēl grupas vecākais. Grupas vecākajam ir vārdu un uzvārdu saraksts. No konkrētās pašvaldības jāizņem licence zemledus makšķerēšanai konkrētā laikā un vietā. Ņemsim piemēru no medniekiem, kuriem jau gadiem nepieciešamas licences vēl labu brīdi pirms pirmo lodi izšaujam meža vidū no savas bises.

Man vienmēr ir jautājumi, kad redzu...

- dažu "taisnu taciņu" pāri ezera nostūrim vai upes līkumam. Droši vien ar mērķi ziemā ieekonomēt dažas vai 20 minūtes, pirms tiekam savas lauku mājas sētā. Jāsaka, mums zemapziņā ir stingri iesēdies "ar mani nekas nenotiks" sindroms. Jā, nekas var nenotikt pirmajā un pat 21-majā reizē. Bet 22-trajā reizē kādās lauku mājās vienu ģimenes biedru ilgi gaidīs vakariņās. Paiejoties pretī pa "taisno taciņu" un ieraugot jau dažu daļēji aizsalstošu āliņģi, raudošajiem palicējiem būs pavisam skaidras lietas. Ka vakariņas ledus staigātājiem vairs nebūs nepieciešamas, bet pašiem nāksies grabināt kopā vismaz dažus simtus latus bērēm, lai t.s. mirstīgās atliekas godam atdotu zemei (varbūt jau daļējas sadalīšanās stadijā – kad tālākās pavasara dienās ūdenslīdēji šo bramanīgo aizgājēju beidzot būs atraduši). Uz reizi saku: kad "tev" zem kājām pamats pazudīs, un pats nepaspēsi pieķerties pie āliņģa malas, un ja "tevi" straume paraus zem 20cm ledus – tad dzīves gaitas Zemes virsū "tev" noslēgsies 6-8 sekunžu laikā. Nemaz jau nerunājot par melnām atmiņām tuvāko cilvēku vidū. Kad "viss tomēr būs noticies". Pat tad, ja "palaimēsies" dīķa malā iekrist ledus biešņā vien līdz ceļiem, arī tad šļukstošos apavos un slapjīgos bikšu galos -15 grādu salā maksimālā tempā nāksies skriet līdz savai sētai, lai neiedzīvotos dažādos apsaldējumos ar neprognozējamām sekām atkal veselībai.

- par tām taciņām un slēpju pēdām pat Rīgas centrā virs Daugavas ledus. Acīmredzot kādiem gribas saķert kādus dzīves izaicinājumus. Es šādiem saku: ja "tev" pašam atkal ir vienaldzīga paša dzīvība, tad padomājam par saviem tuvākajiem. Kuriem sāpēs vienmēr, kad pats vairs nebūsi viņu vidū!

- par tiem skolas vecuma bērniem, kuri aizvien bez pieaugušo klātienes ir sastopami dauzoties virs upju un dīķu ledus vāka. Šāds skats šo rindu autoram fiksēts itin bieži katras ziemas laikā. Jāsaka, ja bērniem ir daudz brīva laika, ja ir iespēja stundām aizskrieties prom no mājām, tad audzināšanā ģimenes lokā nav kaut kas kārtībā. Normāli vecāki rūpējas par saviem bērniem, nekad neatstāj tos bez pieskatīšanas. Vēl vairāk, pamanās savas atvases liederīgi nodarbināt. Ja pusauga zēnam vai meitenei pēc parastās skolas ir jāapmeklē papildus nodarbes (mūzikas skola, sporta pulciņš, koris, deju kolektīvs, rokgrupa...), un plusā katru dienu ir jāgatavojas skolai un mūzikas skolai... tad prāts nenesas uz kādām impulsīvām dauzīšanās nodarbēm. Tostarp nervus tricinošajām ledus pastaigām. Vai ne?

Kad iedomājos atkal par bļitkotājiem tālos ledos no Rīgas līča krasta, tad šos gribas salīdzināt... ar baložiem. Atceros vienu pastāstu, ko man klasē pirms gadiem par savu redzējumu vēstīja klases biedrs. Tātad, Imantā savrupmāju rajonā kāds puika no sava loga ar gaisa bisi pašaudījās pa baložu bariņu, kas ganījās uz kaimiņu šķūņa jumta. Vienam trāpīja, otram trāpīja – upuri klusi pārvēlās pāri jumta malai un krita zemē. Taču lielāko izbrīnu raisīja pārējo dzīvo baložu reakcija: kas bija – nekāda! Ja kāds bēdu brālis dažu desmitu centimetru attālumā pēkšņi pazuda, tad tas nav nekāds traucēklis pārējiem baroties ar augu sēklām, kas bija nokritušas turpat no augstākiem kokiem. *Un arī kādā miglainā rītā, kad attālākā stūrī staigājošs bļitkotājs bez skaņas pazudīs pēkšņā āliņģī, arī tad pārējiem bļitku vīriem nebūs nekādas daļas... Parokamies dažās ziņās par tiem diviem pazudušajiem pavasarī (2013. tajā) Buļļupē, par kuru izzušanu apķērās pēc diennakts!?

Jādomā, mēs esam tikuši savā domāšanā drusku tālāk par "baložu līmeni"?

---

Es izlūdzos piedošanu par rakstā sastopamajiem teikumiem ar skarbu un pat sadomazohistisku ievirzi. Vien vēlme ir parunāties par dažu problēmu, kas vien mūsu galvās dzīvojas, nevis ir padota no Debesu Pētera mākoņu puses.

Esam uzmanīgi un turpinām vērot dabu!

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 31.03.2013 22:32

    Tik traki jau nav. Ja ir bijis noturīgs sals tad bīstamas vietas ir pārsvarā tikai upēs. Ezeros jāuzmanās no niedrainēm, kur parasti vēl sakrājas sniegs un līdz ar to ledus plānāks. Te Saulkrastu apkārtnes ezeros, cik esmu parunājies ar makšķerniekiem, pašlaik ledus ir no 30 - 50 cm biezs - pa tādu var droši braukt arī ar auto. Igaunijā kad ledus biezums jūrā starp salām ir virs 25 cm pilnīgi oficiāli tiek atvērti ledus ceļi vieglajiem auto.
    Jūrā, lai iztiktu bez starpgadījumiem ir jāuzmanās no krasta vējiem un jāpievērš uzmanība ledus biezumam. Piektdien problēma bija dēļ krasta vēja, ledus biezums staigāšanai bija pietiekams, neviens no tiem makšķerniekiem neielūza. Būtu viņi braukuši makšķerēt kādā ezerā vai jūrā kaut kur uz Engures pusi, kur vējš pūta no jūras nekādi starpgadījumi nebūtu notikuši.
    Aizliegt atrasties uz ledus būtu pilnīgi bezjēdzīgi, jo izņemot pilsētu teritorijas to nebūtu iespējams izkontrolēt. Latvijā ir pārāk daudz ūdenskrātuvju.

    Ielādē...
  2. 31.03.2013 22:38

    Jā, problēma būs kontrolēšanā ... redzēsim, ko jau 2.4.13. sanāksmē Jūrmalā spriedīs glābšanas dienestu pārstāvji. Igaunijā šie ledus ceļi ir atvērti oficiāli, jo- tur tie pārbaudīti, un netālu dežurē glābšanas dienestu cilvēki.

    22:49: Kontrolēšanas problēma būs tāda pati- kā vasarā "kontrolējot" maluzvejniekus, šajos pašos ezeros un upēs siltajos mēnešos. Otrkārt, šodien caur LRadio1 dzirdēju- tālajos pad-laikos (runa gāja par 80'to sākumu), ja "tevi" šādā veidā glāba- tad pēcāk bija jāmaksā administratīvais sods/ caurmērā 70 rubļi. Kas tais pašos gados bija kāda trešdaļa no inženiera algas.

    Ielādē...
  3. 31.03.2013 23:51

    Domāju, ka ieviešot maksu par glābšanu uz ūdens/ledus tikai pieaugs noslīkušo skaits, jo notiekot nelaimei cilvēki nevis uzreiz meklēs profesionālu palīdzību, bet sākumā mēģinās kaut kā izlīdzēties pašu spēkiem, piemēram zvanīs nevis glābšanas dienestam, bet gan paziņam kam ir laiva. Rezultātā palīdzība ieradīsies vēlu un arī būs liela iespēja, ka pats palīdzības sniedzējs iekulsies ķezā kopā ar glābjamo.
    Liela daļa makšķernieku ir pensionāri un diez vai viņiem pensijas ir tik lielas, ka viņi reāli būtu spējīgi atlīdzināt helikoptera vai ledlauža izmantošas izdevumus.

    Varbūt iespējamais risinājums ir makšķerēšanas licences cenā iekļaut arī iespējamos izdevumus par glābšanu, kā sava veida apsrošināšanu.

    Ielādē...
    1. 31.03.2013 23:57

      Te jau pats atbildēji uz savu jautājumu... ja būs aizliegums atrasties uz ledus, tad šā aizlieguma pārkāpuma fakts jau cirtīs fiksajiem pa kabatu. Lieta nenonāks līdz slīkšanai, un arī maz-spēcīgie pensionāri jūtami pārdomās lietas, pirms spers savas kājas uz ledus...

      Ielādē...
  4. 01.04.2013 00:29

    Tas, ka pensionāri reizēm sevi pārvērtē - liecina arī sestdienas ziņa no Liepājas- tur 74 gados esošajai zemledus makšķerniecei gala versijā paveicās...

    Ielādē...
  5. 01.04.2013 01:15

    Aizliegšana nekādas problēmas neatrisinās, tikai radīs jaunas.
    Te nepieciešama pavisam cita pieeja, jo nevar pateikt, ka kaut kas ir īpaši bīstams utt. Te nav tāda situācija, ka visu ar lineālu varam nomērīt.
    Ja esošo situāciju mēģina pagriezt pilnīgi otrādi, parasti sekas būs anti-gaidītās. Tāpēc nav ko steigties un burbuļot...

    Ielādē...
    1. 01.04.2013 01:21

      Man arīdzan ir tādas klusas aizdomas - ka visas garās diskusijas beigsies un sāksies kāda konkrēta rīcība (arī likumdošanas jomā) tad, ja citviet uz kāda ezera pa tiešām no šās pasaules ar burbuļu skaņām šķirsies kāds pulciņš "homo sapiens".

      Ielādē...
      1. 01.04.2013 01:52

        Bet nav ko brīnīties! Ir cilvēki, kam skats uz pasauli ir pavisam savādāks nekā mums, kas te runājam, un turklāt daudzi no viņiem, nešaubos, darīs to, ko gribēs, neraugoties uz visādiem ierobežojumiem. Šajā gadījumā - tā ir cīņa ar vējdzirnavām...
        Un vismaz es neuzskatu, ka mums vai kādam citam jābūt citu "sargiem". Ja viņi grib darīt tā, kā pašiem šķiet pareizi, - tak lūdzu! Galu galā - katrs par sevi atbild pats.

        Ielādē...
        1. 01.04.2013 02:00

          Atbildība sevī ieslēdz arī vajadzību caur savu darbošanos neradīt citiem problēmas. Šajā gadījumā - tērējām valsts līdzekļus, un vismaz daļai glābšanas dienestu darbiniekiem brīvdiena bija "izčakarēta". Protams, ka katrs mēs esam dažādi, tostarp dažiem ir vecuma "ieciklēšanās" (marasms) jeb pašpārliecinātība - "darīšu vienalga". Slikti, ja tādējādi nepadomājam, ka traucējam arī citiem.

          Ielādē...
          1. 01.04.2013 02:14

            Te es vēlreiz varu pateikt tikai to, ka mūsdienu sabiedrības lielākā daļa vēl nav nobriedusi līdz tādam attīstības līmenim, lai daudzas savas it kā nelielas darbības analizētu tiktāl, ka nenodara sliktu citiem.
            Bez šaubām, ir labāki risinājumi, kā to visu noregulēt, tikai - kas būs regulētājs?

            Ielādē...
  6. 01.04.2013 09:46

    Domāju, ka tāda aizlieguma ieviešana un uzraudzīšana beigu beigās izmaksātu vairāk nekā glābšanas operācijas.
    Atrašanās uz ledus, ja pirms kāpj novērtē situāciju nav nekas ļoti bīstams. Katrā ziņā man personīgi atrodoties uz ledus nekādas sevišķi bīstamas situācijas nav gadījušās, kaut gan ziemās pa ledu ir gan slēpots gan daudzi desmiti km nobraukti ar velo. Staigājot Rīgas ielās man ir daudz vairāk potenciāli dzīvībai bīstamu situāciju gadijies nekā uz ledus.
    Ja aizliedzam vispār atrasties uz ledus tad jāizliedz arī peldēties, laivot, burāt, doties tālos pārgājienos pa neapdzīvotām vietām, kāpt kalnos un klintīs utt. Katrā no šīm aktivitātēm kādam reizēm nepaveicas. Rezultātā brīvo laiku pavadīsim dirnot pie tv vai datora, diezin vai tas būs labāk.

    Ielādē...
  7. 01.04.2013 11:59

    Ierosinājums,izsludināt aizliegumu atrasties uz ledus,nav kaut cik nopietni pārdomāts.Ja arī kāds sadomātu to realizēt dzīvē,tad tur būtu jāizstrādā vesels kodekss,kas balstītos uz virkni kritērijiem,kad,kurā vietā un uz kāda ledus nedrīkst atrasties.Bet aizliegt atrasties uz droša,bieza ledus,nav nekāda tiesiska pamata.Un to,kas ir drošs ledus,katrs saprātīgs cilvēks pratīs novērtēt,bet muļķiem,kā saka,likumi nav rakstīti.Esmu ļoti daudzus gadus nodzīvojis pie Juglas ezera,bet nav atmiņā neviens nelaimes gadījums uz ledus,tai pašā laikā vasarās esmu redzējis vairākas nāves.Tad pēc tādas loģikas būtu jāsāk tieši ar vasaru.
    80to gadu sākumā,nupat aizsaulē aizgājušais V.Kulbergs bija saorganizējis entuziastu grupiņu,un Juglas ezera rīkoja "ledus ātruma apli".Reizēm vienkopus sabrauca padsmit auto,bet nevienam neradās nedrošības sajūta,jo viss tika iepriekš pārbaudīts,lai izsl… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

    Ielādē...
  8. 03.04.2013 11:57

    Ja nu tomēr GADĀS ielūzt- glābeju PADOMI

    Ielādē...
  9. 03.04.2013 12:06

    Tātad atliek tikai dažas dienas uzpūst dienvidu vējam - atšķirībā no pārējām dienām, kad pūta ziemelis - un "jautrība" var sākties! :)

    Ielādē...
  10. 31.03.2013 23:12

    Aizliegt neko nevajag. Pilnīgi pietiktu, ar to, ka glābšanas gadījumā jāatmaksā izdevumi. Var noteikt augšējo slieksni piem. 2000 Ls. Var domāt arī par kādu speciālu apdrošināšanu.
    Citiem vārdiem, atbildība no valsts jāpārbīda vairāk uz pašu makšķernieku.

    Zemledus makšerēšana šķiet nav bīstamāka par daudziem autosportiem. Tad jau būtu jāaizliedz arī tie.

    Būtu jāaizliedz peldēties. Katru gadu ir tādi kam nepaveicas.

    Darbavietās(piem celtniecība) arī cilvēki iet bojā. Tad jau tās arī būtu jāaizliedz. Arī asus priekšmetus būtu jāaizliedz, jo var savainoties, vai pat .

    Manuprāt tādēļ, ka ir daži pārgalvnieki vai nemākuļi nav jācieš visiem. Pavāriem asus nažus ļausim lietot, autosports arī lai dzīvo, un makšķernieki lai makšķerē. Galvenais, lai man par citu izpriecām nav jāmaksā. Lai viņi maksā paši.

    Ielādē...
    1. 31.03.2013 23:37

      Ir jau zināma atšķirība - celtniecībā, autosportā un citviet ir atbildīgie cilvēki, tostarp drošības jomā. Bet ledus staigāšanas t.s. sportā viss pagaidām ir pašplūsmā.

      Ielādē...
      1. 06.04.2013 11:10


        Ja kāds neapdraudod citus riskē ar savu veselību/dzīvību, lai takš to dara. Galvenais, lai viņs riskē ar savu naudu/veselību/dzīvību un nevis citu. Ja tas ir ievērots tad viss kārtībā.

        Nedomāju, ka ir viens pareizais dzīves modelis (piem. sēdēt inkubātorā, ne ar ko neriskēt, visu atbildību uzkraut citiem utt). Citam, lai dzīve būtu piepildītāka nepieciešams kas vairāk. Kādēl viņiem to liegt.

        Piemēram tie kam ir lieks svars un mazkustīgs dzīvesveids riskē daudz vairāk, un citu nodokļus tērē daudz vairāk, kā šie makšķernieki, un citu ekstrēmāku aktivitāšu piekritēji. Šie aktīvisti parasti kopumā piekopj veselīgāku dzīvesveidu, kā tie inkubatoros sēdētāji. Protams ir arī izņēmumi. Tad jau vajadzētu aizliegt būt resnam.

        Ceru, ka nevienu neaizvainiju. Pats arī neesmu nekāds slaidais, un aktivais.

        Var parēķināt, kāda iespēja ir makšķerniekam noslīgt un kāda ir iespēja mirt no sirds un… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

        Ielādē...