Foto Ilm.ee

Esam aizvadījuši 2013. gada janvāri, kas laikapstākļu ziņā bija ļoti dažāds. Pie mums bija gan atkusnis un arī lauskis daudzviet janvāra vidū spēra pa kokiem. Bija vērojams arī ziemai raksturīgs putenis.

Janvāra pirmā dekāde Latvijā bija 3,3 grādus siltāka par normu. Perioda sākums bija ievērojami siltāks par ilggadīgajiem vidējiem rādītājiem – diennakts vidējā gaisa temperatūra laikā no 1. līdz 4. janvārim bija 6-7 grādus virs normas, dienā temperatūrai sasniedzot +5...+6*C un naktī tikai retviet Austrumlatvijā noslīdot nedaudz zem nulles. Turpmāk temperatūra sāka virzīties uz normas pusi, to sasniedzot 7. un 8. janvārī. Tās bija vēsākās dekādes dienas ar salu diennakts gaitā visā Latvijā un minimālajām gaisa temperatūrām Vidzemes augstienē līdz pat -12...-15 grādiem.

Dekādes kopējais nokrišņu daudzums bija 150% no normas. Perioda laikā nokrišņi bija katru dienu, visvairāk – 10. janvārī, kad, ilgstoši sniegot, izkrita 37% no visa dekādes nokrišņu daudzuma.

Perioda sākumā nokrišņi lielākoties bija lietus, augstākajās Austrumlatvijas vietās arī slapja sniega veidā. T…

Par laiku šogad janvārī...

Janvāra pirmajā pusē gaidāmi ļoti mainīgi laikapstākļi. Laiku pa laikam no Atlantijas okeāna no rietumiem uz austrumiem pārvietosies cikloni, kas mūsu reģionā atnesīs siltas un mitras gaisa masas no Atlantijas okeāna. Gaidāmi nokrišņi. Pārsvarā tie būs slapja sniega un sniega veidā. Laiku pa laikam gar ciklona malu iegriežoties brāzmainiem ziemeļu vējiem mūsu reģionā ieplūdīs aukstākas gaisa masas no ziemeļiem, un nokrišņi gaidāmi sniega veidā. Iespējams arī putenis. 

Mēneša otrajā pusē sagaidāms stabilāks un krietnāks sals. Virs skandināvijas pēc pašreizējām prognozēm pastiprināsies anticiklons. Ger anticiklona malu no ziemeļiem Latvijā ieplūdīs aukstas gaisa masa no ziemeļiem. Temperatūra naktīs var pazemināties līdz -20 un pat vēl zemāk.

Pašās mēneša beigās sals pamazām sāks atkāpties un sagaidāms krietni siltāks laiks un iepējams atkusnis.

Vidējā janvāra temperatūra ir tuva normai, vai nedaudz virs normas (Norma -2,4 ... -7,6  C)

Nokrišņu daudzums ir normāls, dažreiz nokrišņu būs vairāk (Norma 28 ... 49 mm). L…

Ziemas pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no -4,3...-4,5 grādiem Gulbenē un Alūksnē līdz 0,0...-0,1 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī). Decembrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1978. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no -15 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz -6 grādiem vēl siltās jūras ietekmei visvairāk pakļautajā vietā – Kolkā. Trešais un ceturtais visaukstākie decembri ir bijuši 2002. un 2010. gados, tomēr tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 3-4 grādus augstāka kā 1978. gadā. Vēl no šī gadsimta decembriem visaukstāko desmit skaitā kā sestais ir 2001. gads.

Savukārt vissiltākais laiks decembrī gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 2006. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +2,5 grādiem Alūksnē līdz +6,5 grādiem Pāvilostā. Desmit vissiltāko decembru skaitā kā 6., 8. un 9. ir bijuši 2007., 2000. un 2004. gadi, tomēr tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 3 grādus zemāka kā 2006. gadā. K…

Rudens pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no -0,1...-0,6 grādiem Vidzemes, Alūksnes un Latgales augstieņu rajonos līdz +3,2...+3,5 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Novembrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1993. un 1998. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no -6...-7 grādiem Latvijas austrumu daļā līdz -1...-3 grādiem Latvijas rietumos - Baltijas jūras piekrastē. Savukārt vissiltākais laiks novembrī ir bijis 1928. un 1978. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +3...+5 grādiem Valsts austrumu daļā līdz +6...+7 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Desmit vissiltāko novembru skaitā kā ceturtais ir bijis 2000., kā septītais – 2011. gada novembris. Kopumā Latvijā novembra ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir +1,5*C.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +2 līdz +6 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +13 līdz +17 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 1968. gada 1. - 3. novembrī. M…

Oktobra vidējā gaisa temperatūra ir no 5,0-5,3 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos (Alūksnē, Zosēnos) līdz 8,1-8,3 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Ventspilī, Pāvilostā, Liepājā) Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 8 līdz 11 grādiem. Oktobrī vidēji 20-23 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir vairs tikai 4-4,5 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā samazinās no 9 grādiem mēneša sākumā līdz 4  grādiem mēneša beigās. Oktobra sākumā, ar diennakts vidējās gaisa temperatūras pāreju zem +10 grādiem Baltijas jūras piekrastē, Latvijā izbeidzas augu aktīvas veģetācijas periods. Mēneša vidū Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos diennakts vidējā gaisa temperatūra jau noslīd zem +5*C, kas liecina par augu veģetācijas sezonas izbeigšanās Latvijā sākumu. Visilgāk – līdz 4. – 6. novembrim (vidējie datumi) augu veģetācija turpinās Latvijas rietumos - Baltijas jūras piekrastē. 

Nokrišņi - Oktobrī vidēji 15-18 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 66 mm. V…

Šajā pirmajā rudens mēnesī diena jau ir īsaka par 2 stundām un 30 minūtēm, turklāt mēneša beigās kopš vasaras saulgriežiem tā sarūk jau par 6 stundām. Zeme no saules saņem divreiz mazāk siltuma nekā vasaras dienās. Mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedz vairs tikai 11—13*C, kas ir 3—5*C zemāka nekā augustā. Pēc 20. septembra, sākot no austrumu rajoniem, vidējā diennakts gaisa temperatūra noslīd zem 10*C, un beidzas augu aktīvās veģetācijas periods. Ūdens upēs un ezeros atdziest no 15—16 *C mēneša sākumā līdz aptuveni 10 *C mēneša beigās, savukārt Rīgas līča piekrastē līdz 12 *C. Ap 22.—23. septembri, kad saule šķērso debess ekvatoru rudens punktā, diena un nakts ir vienādā garumā. Zemeslodes dienvidu daļā šajā laikā sākas atmodas laiks — pavasaris, turpretī mūsu pusē — rudens.
Tomēr septembrī vēl iespējamas saulainas siltas un pat karstas dienas, ko dēvē par atvasaru.

Nokrišņi - septembrī vidēji 14-17 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 72 mm. Valsts lielākajā daļā mēneša nokrišņu daudzums ir 60-80 mm, Kurzemes un Vidzemes augstieņu rietumu daļā pieaugot līdz 90-95 mm. <…

Augusts Latvijā gada gaitā ir otrais vissiltākais mēnesis. Visaugstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir Rīgas centrā: 17,2 C un piekrastes rajonos – no 16,2 C daudzviet līdz 16,8 C Liepājā. Viszemākā augusta vidējā gaisa temperatūra ir Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos: 14,9 C Zosēnos un 15,2 C Alūksnē. Vissiltākais laiks augustā kopumā Latvijā ir bijis 1939. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 20,2 grādi, dažādās Latvijas vietās sasniedzot 19-21 grādu robežu. Otrais siltākais augusts Latvijā ir bijis 2002. gadā (vidējā gaisa temperatūra 19,0 C, bet 3.-4. vietu ar 18,8 C dala 1997. un 2010. gadi. Augustā kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1956. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nebija augstāka par 13-14 grādiem, bet Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos tā bija tikai 12 grādi. Kopumā Latvijā augusta ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir 16,0 C.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 20 līdz 22 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no 31 līdz 36 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 1992. un 1936. gados. A…

Polārblāzma (arī ziemeļblāzma jeb kāvi) ir atmosfēras optiskā parādība, augšējo slāņu (jonosfēras) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām. Polārblāzma tiek bieži saukta arī par ziemeļblāzmu, jo novērotāji to parasti redz ziemeļu pusē un ziemeļu puslodē. Taču 'dienvidblāzma' ir tieši tāda pati kā ziemeļblāzma vienīgi dienvidu puslodē nav tik daudz novērotāju.

Dēvēta par Aurora borealis ziemeļu puslodē un par Aurora australis dienvidu puslodē. Aurora — romiešu rītausmas dieviete, borealis tulkojumā no grieķu valodas — ‘ziemeļu vējš’, australis — latīņu izcelsmes vārds, kas nozīmē ‘dienvidu’. Ziemeļamerikā krī indiāņu cilts polārblāzmu saistījusi ar garu dejām.
Zemes magnētiskā lauka iedarbībā elektriski lādētās daļiņas virzās uz Zemes poliem, tādēļ polārblāzma ir novērojama pārsvarā polu tuvumā abās Zemes puslodēs. Robeža, kur vairs nevar novērot polārblāzmu, dienā ir ap 80—74* lielos platuma grādos (no ekvatora), bet naktīs 70—67* platumos. Vēl tālāk uz dienvidiem par 67* polārblāzmas parasti nav novērojamas. V…

Šoreiz iepazīstināšu lasītājus par dabas stihiju - parādību El Ninjo un La Ninju. Šajā rakstā uzzināsiet derīgu informāciju. Kā arī tiks detalizētak izskaidrota ietekmi El ninjo un La Ninjas ietekme uz klimatu ne tikai reģionos kuros notiek El Ninjo un La Ninja, bet to ka tā spēj ietekmē klimatu pasaulē.

El Ninjo (spāņu val: El Ninjo - Zēns vai bērns) La Ninja (spāņu val: meitene) ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru. El Ninjo un pretēja rakstura parādība — La-Ninja — ir visizteiktākās globālās cikliskās klimata izmaiņas, kas izpaužas vairāku gadu laikā.El Ninjo ir anomāli liels (virs 0,5 *C vairāk nekā 5 mēnešu laikā) Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugums (attiecīgi La Ninja ir šo ūdeņu temperatūras kritums). Šāda pasiltināšanās notiek neregulāri ik pēc 2 līdz 7 gadiem un turpinās parasti 1—2 gadus. El Ninjo ietekme uz dienvidu puslodes un visas pasaules klimatu ir milzīga.
El Ninjo tā nosaukta tādēļ, ka parasti sākas ap Ziemassvētkiem un vietējiem Dienvidamerikas iedzīvotājiem tā asociējās ar Kristus dzimšanu. P…

Ir pienācis brīdis iepazīstināt portāla meteolapa.lv lasītajus par milzīgajiem atmosfēras veidojumiem-Cikloniem un Anticikloniem. Šajā rakstā uzzināsiet derīgu informāciju. Kā arī tiks detalizētāk izskaidrota informācija par šo atmosfēras veidojumu rašanas cēloņiem un paradības, kas rodas šo atmosferas veidojumu rezultātā, bet arī ietekmi uz klimatu, ko rada šie atmosfēras veidojumi gan Latvijā, gan pasaulē. 

Ciklons ir milzīgs atmosfēras veidojums, kura centrā raksturīgs zems atmosfēras spiediens. Atmosfēras spiediens ciklonā ir vidēji no 980 līdz 1000 hPa (735 - 750 mmHg), bet spēcīgakajos ciklonos atmosfēras spiediens var būt vēl zemāks). Piemēram orkāna "Ervīns" centra,kas plosījās 2005 9.Janvārī tas pazeminājās līdz 961 hPa (721 mmHg) Jo zemāks ir ciklona spiediens,tad arī ciklonā ir spēcīgāks vējš.Parasti ciklona laikā ir mākoņains, lietains laiks.Vasarā pārsvarā ciklons atnes vēsu mitru un lietainu laiku, bet ziemā — siltu laiku.Rudenī nereti cikloni atnes stipras vētras. Vasaras otrajā pusē cikloni atnes mitras gaisa masa no Atlantijas okeāna un Baltijas jūras. V…