Pērkona negaiss ir ierasta vasaras laika parādība – gan kā mierīga ducināšana, gan arī kā postoša laika parādība, kuru pavada lietusgāzes, krusa un krasas vēja brāzmas. Arī pati elektriskā izlāde bieži vien nes līdz postījumus: ugunsgrēkus, nolauztus kokus un pat cilvēku dzīvības.

Rudens mēnešos – oktobrī un novembrī – pērkona negaiss tiek novērots salīdzinoši retāk, jo atmosfēras procesu aktivitāte ievērojami mazinās. Tomēr tā nav pavisam neierasta dabas parādība šajos mēnešos:

Vidēji oktobrī pērkona negaiss tiek novērots 1-4 reizes mēneša gaitā

Novembrī pērkona negaiss ir vēl retāka laika parādība - 1-2 reizes mēneša gaitā tikai atsevišķos gados.                                                            

LVĢMC radara attēls Pērkona negaiss oktobrī 2012.10.26

Detalizētāk analīzēti dati kopš 1990. gada:

Šajā 22 gadu periodā oktobra mēnesī pērkona negaiss nav novērots tikai divos gados – 1995. un 2002. gadā. Tātad gandrīz katru gadu pērkona negaisu šajā mēnesī novēro. Sevišķi bieži pērkona negaiss ir ducinājis 1999. gada oktobrī – deviņās mēneša dienās Latvijas novērojumu stacijās ir fiksēta šī laika parādība; 1997. gada oktobrī – astoņās dienās, bet 2006. gada oktobrī – septiņās dienās. A…

Igaunijas Meteoroloģijas Un Hidroloģijas Institūts prognozē, ka septembra vidējā temperatūra sagaidām normas robežās vai nedaudz zem tās (norma 9,9..12,7 C) Nokrišņu daudzums gaidāms normas robežās, vietām nokrisņu būs vairāk (norma 64...86 mm). Lai arī pirmās septembra dienas bija vēsas un lietainas un visai rudenīgas, tālāk sekos ļoti garš sausuma un siltuma periods, par to liecina Global Forecast System (GFS) modeļa prognozes. Sākot no trešdienas nokrišņi beigsies, dienas būs pārsvarā saulainas, taču naktīs un no rītiem bieži veidosies migla. Dienas kļūs arvien siltākas, bet naktis - dzestrākas. Caurmērā minimālā gaisa temperatūra naktīs +6..+11 grādi, piekrastē līdz +14 grādiem, bet piektdienas un sestdienas agrā rītā valsts austrumos vietām līdz +2..+5 grādiem un uz augsnes daudzviet gaidāmas salnas. Dienās temperatūra +18..+23 grādi, nedēļas nogalē vietām līdz +25 grādiem.

Prognoze nedaudz precizēta! 

Septembra otrās dekādes pirmajā pusē laika apstākļus vēl joprojām noteiks anticiklona ietekme. T…

Igaunijas Meteoroloģijas Un Hidroloģijas Institūts prognozē, ka Augusts būs siltāks par normu (norma 16,2..17,5 C) Nokrišņu daudzums gaidāms normas robežās, vietām nokrisņu būs vairāk (norma 55...95 mm) Augusta pirmās desmit dienas būs ar siltu un bieži karstu laiku, tomēr nokrišņu daudzums, visticamāk, būs neliels, jo laiku Baltijas reģionā ilgstoši noteiks augsta spiediena apgabals, bet atsevišķās dienās būs arī zema spiediena apbgabala ietekme virs Skandināvijas. Laiks būs pārsvarā sauss un saulains, taču dažās dienās lokāli pērkona negaisi ir iespējami. Lai gan šobrīd nedēļas vidū ir palicis nedaudz vesāks laiks, sākot jau ar 3.augustu, Latvijā atkal kļūs siltāk, svētdienas pēcpusdienā iespējami +30 grādi. Karstajās dienās vietām lokāli gaidāmi pērkona negaisi, kas var atnest krasas vēja brāzmas, krusu. Pārsvarā negaisa mākoņi nokrišņus var nest tikai atsevišķās vietās, bet citur valstī var nelīt nemaz. Sagaidāms, ka Latviju laikā no 7-9 augustam atkal skars stiprs karstums. Temperatūra daudzviet paaugstināsies līdz +30 grādiem, vietām saniedzot pat +33 grādus. G…

Igaunijas Meteoroloģijas Un Hidroloģijas Institūts prognozē, ka Jūlijs būs siltāks par normu (norma 16,2..17,5 C) Mēneša pirmajā nedēļā laika apstākļi būs ļoti mainīgi. Ja vēl līdz otrdienai 2.07 laiks būs vēss un vēl dažās vietās uzlīs, tad jau nedēļas vidū no dienvidiem mūsu teritorijā ieplūdīs ļoti siltas gaisa masas. Laikā no 4.07-6.07 gaisa temperatūra dienas stundās var pāaugstināties līdz pat +32 C. Toties karstajās dienās nav izslēgta lokālu pērkona negaisu veidošanās. Negaisi var atnest krusu un krasas vēja brāzmas arī ļoti intensīvus, īslaicīgus nokrišņus. Pārsvarā negaisa mākoņi nokrišņus var nest tikai atsevišķās vietās, bet citur valstī var nelīt nemaz. Kopumā  valstī pirmajā dekādē nokrišņu būs maz. Līdz ar to daudzās vietās Latvijā būs liels sausums. Sagaidāms, ka mēneša pirmās dekādes beigās temperatūra nedaudz pazemināsies. Bet  vidējā gaisa temperatūra, tomēr, saglabāsies virs klimatiskās normas nekā parasti. 

Mēneša otrajā un trešajā dekādē turpināsies mēreni silts laiks. N…

Kopš saulainajā, vasarās svelmainajā, Itālijā Toskānas lielhercogs Ferdinands II 1641. gadā izgudroja pirmo hermetizēto termometru gaisa temperatūras mērījumiem, tāds vai citāds gaisa temperatūras mērāmais ir katrā mājā.

Lai rastu atbildi uz jautājumu „Cik silts vai auksts ir ārā?”, mēs ielūkojamies termometrā aiz loga. Vai šie āra termometra rādījumi saskan ar meteorologu gaisa temperatūras mērījumu rezultātiem? Ne vienmēr, un iemesls tam ir apstākļu atšķirības, kādos temperatūra tiek mērīta mūsu mājās un meteoroloģisko novērojumu stacijā.

Meteorologi pasaulē visa veida, arī gaisa temperatūras, novērojumus veic pēc vienota, Pasaules meteoroloģijas organizācijas (WMO) noteikta standarta.
Gaisa temperatūras mērījumi tiek veikti atklātā vietā, ar mērķi, lai termometra tuvumā nebūtu nekādu lokālu siltuma vai aukstuma avotu, un termometra rādījumus iespaidotu tikai gaisa temperatūras izmaiņas.

Gaisa temperatūras mērījumiem paredzētais termometrs tiek „noslēpts” no tiešajiem saules stariem un nokrišņiem, ievietojot to speciālas konstrukcijas aizsargbūdiņā. Š…

Kādā karstā vasaras dienā vējš mierīgi pūš aiz mājas loga, ārā ir diezgan mierīgs un nekas nav redzams, meteorologi brīdina par negaisu un iespējamas vētras tuvošanos, bet iedzīvotāji turpina savas ikdienas gaitas – tāda ir ierastā situācija Latvijā, kad tuvojas vētra. Gadās, ka meteorologi ir kļūdījušies laika apstākļu prognozē un vētra izpaužas vienīgi kā paaugstināts vēja ātrums. Tomēr labāk vienreiz viltus trauksme, nekā tad, ja vētra pārsteidz mūs nesagatavotus. Vētru klasifikācijā visā Eiropā tiek lietota arī Boforta skala jeb vizuālā vēja ātruma novērtēšanas skala. Boforta skala tika izgudrota 1805. gadā, kad britu admirālis sers Frānsiss Boforts (1774-1857) vēja stipruma mērīanai (ballēs) izveidoja Boforta skalu, kas joprojām tiek plaši lietota.

Ūdens temperatūras novērošanai un prognozēšanai tādām lielām ūdenstilpēm kā Baltijas jūra un Rīgas līcis var palīdzēt arī informācija no meteoroloģiskajiem satelītiem. LVĢMC šim nolūkam ir iespējams izmantot satelītu informāciju no NOAA (National Oceanic & Atmospheric Administration) polāri orbitālajiem satelītiem. Satelītu informācijas uztveršanas stacija centrā strādā kopš 2005. gadā, un tā dod būtisku informāciju ne vien meteoroloģijas jomā (mākoņu zonas, to izvietojums, pārvietošanās, augstums u.c.), bet arī, piemēram, par ledus apstākļiem plašajos Baltijas jūras ūdeņos, kā arī iepriekš pieminēto ūdens temperatūru Baltijas jūras virsējos slāņos. Līdz šim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs par ūdens temperatūru informāciju ieguvām vienīgi no piekrastes novērojumu stacijām, kur tā tika mērīta ar termometru. Šis ir jauns un nozīmīgs informācijas avots ne vien sinoptiķiem, sekojot līdzi laika apstākļu izmaiņām, bet arī, piemēram, speciālistiem, kas interesējas par ūdens temperatūrai pasaules okeānā, lai gan tam ir arī savi trūkumi, ar kuriem jāsastopas, sekojot līdzi ūdens temperatūrai Baltijas jūrā un Rīgas līcī:

• Informāciju par ūdens virsējā slāņa temperatūru ir iespējams iegūt tikai tajā gadījumā, ja debesis ir skaidras; ja debesis klāj kaut plāna un caurspīdīga augsto (Cirrus) mākoņu sega, satelīta informācija jau sniegs šīs mākoņu segas temperatūru, nevis ūdens virsmas temperatūru;
• Turklāt jāņem vērā, ka vasarā parasti sauszemes virsmas temperatūra ir salīdzinoši ļoti augsta, jo sevišķi saulainā laikā, bet mākoņu virsmas temperatūra ļoti zema (bieži zem -10 grādu atzīmes, atsevišķos gadījumos pat zem -45...-5…

Ikdienā, lai noteiktu, kāds būs laiks. Mēs visi, ja ne visi, tad lielākā daļa cilvēku ieskatāmies ne tikai modeļu samodelētajās kartēs, bet arī meteoroloģiskā radara attēlos. Visbiežāk mēs tos pētam vasaras sezonā un rudens sezonā, lai noteiktu, kur pārvietosies lokālie negaisa mākoņi, kas strauji izveidojas karstā vasaras pēcpusdienā utt. Protams, mēs radaru varam izmantot plānojot savas aktivitātes. Dodoties kādā pārgājienā, vai izbraucienā, mēs vispirms noskaidrojam, kāds tad būs laiks konkrētajā vietā tuvāko stundu lakā, kurā mēs atrodamies. Vēl mēs noteikti sekojam līdzi sinoptiskajai situācijai, kad mūs brīdina par spēcīgiem pērkona negaisiem, kas var sev līdzi nest lielu postu. Mēs varam iepriekš sagatavoties, kādai bīstamai  parādībai pirms tā mūs apdraud. Tagad aplūkosim tās vispārīgākās lietas par radariem. Un arī noskaidrosim, kā tad radars vispārībā darbojas? Uzzināsim arī informāciju par citiem radara produktiem

Kā strādā radars?

RADAR – RadioDetectionAndRanging – radio novērošana un klasifikācija; tā ir ierīce, kas skenē atmosfēru ar elektromagnētiskajiem viļņiem (radioviļņiem)

Radari tika izgudroti pirms Otrā Pasaules kara un sākumā tika izmantoti, lai noteiktu lidmašīnu atrašanās vietu. T…

Tuvojas vasara un arī vētru, negaisu sezona. Mēs visi zinām, ka dažas no novērotajām dabasparādībām vasaras sezonā var būt bīstamas. Tādēļ pirms karstās vasaras ir vērts atgadināt, kā tad rīkoties sarezģītos laika apstākļu gadījumā, lai varētu sevi pasargāt no dažādām bīstamām parādībām, ar kurām varam saskarties un no, kurām varam ciest negaisa mākoņiem pāri ejot. Un varam arī negaisu un vētru pārciest bez sevišķām sekām, ja ievērosim elementārus pašaizsardzības pasākumus. Tagad aplūkosim tās vispārīgākās lietas, ja ir vēlme šim jautājumam pievērsties padziļināti. Un ja, kāda bīstama parādība ir jūs pārsteigusi negaidītā situācijā. Tad kādai ir jābūt jūsu ricībai negaisu vai spēcīgas vētras gadījumā?

RĪCĪBA PĒRKONA NEGAISA LAIKĀ.

• Kā rīkoties, lai neiesper zibens ?

1) Centieties bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām.

2) Tiem, kas cieš no ziedputekšņu alerģijas, labāk neiet ārā pirms negaisa un 3 stundas pēc tā, jo negaisā atmosfēras stāvoklis palielina izmešu un putekļu pārnesi.…

Katru dienu, sekojot laika ziņām, cilvēki lielu uzmanību pievērš informācijai par gaisa temperatūru. Tā tiek ņemta vērā lai izvēlētos, kādu apģērbu vilkt, lai novērtētu un pielāgotos dažādām fiziskajām aktivitātēm vai darbam āra apstākļos. Daudzi ir ievērojuši, ka gaisa temperatūrai tikai nedaudz pazeminoties zem nulles grādiem pie stipra vēja mēs izjūtam ievērojami lielāku termālo diskomfortu nekā pie zemākām gaisa temperatūrām, kad valda bezvējš. Līdzīgi pie augstām gaisa temperatūrām labāk jutīsimies, ja pūtīs vējš nekā bezvēja apstākļos. Cilvēku izjūtas var ietekmēt arī gaisa mitruma apstākļi. Paaugstināts gaisa mitrums pastiprinās gan karstuma, gan aukstuma sajūtas (daži piemēri doti zemāk esošajā tabulā). Šie piemēri liecina, ka gaisa temperatūra ir galvenā, bet ne vienīgais meteoroloģiskais elements, kas ietekmē cilvēka ķermeņa termālās izjūtas un termālo komfortu.

Pasaules praksē jau sen tiek lietoti dažādi termālie indeksi, lai aprakstītu un sniegtu cilvēkiem informāciju par to, kā dažādi laika apstākļu komponenti vai meteoroloģisko elementu kopums varētu viņus ietekmēt.…