Informatīvs materiāls iedzīvotājiem par gatavību un rīcību ārkārtēja karstuma gadījumā

Klimats dažādu faktoru ietekmē ir mainījies, mainās un mainīsies. Līdz ar to cilvēkiem ir jābūt gataviem klimata pārmaiņām, kas var izraisīt dažāda veida dabas katastrofas, piemēram ārkārtēju karstumu.

Kas ir ārkārtējs karstums?

Ārkārtējs karstums nozīmē, ka gaisa temperatūra ir 10 vai vairāk grādu augstāka par vidējo augstāko gaisa temperatūru konkrētajā reģionā un ilgst vairākas nedēļas.

Ik gadu pasaulē liels skaits cilvēku cieš no ārkārtēja karstuma. Tā kā no karstuma izraisītus veselības traucējumus un pat nāves gadījumus iespējams novērst, cilvēkiem jābūt informētiem par to, kuri cilvēki ietilpst riska grupā, un pasākumiem, kurus jāveic, lai novērstu karstuma izraisīto ietekmi uz cilvēka organismu. Vislielākais risks ir gados vecākiem cilvēkiem, maziem bērniem un personām ar garīgām un hroniskām saslimšanām. Tomēr arī gados jauni un veseli cilvēki var ciest no karstuma, ja tie veic intensīvas fiziskās aktivitātes karstā laikā.…

Pavasarī dienas atkal kļūst arvien garākas, saules stari arvien biežāk izlaužas no mākoņiem un silda. Ir ļoti patīkami sajust pirmo saules staru siltumu, kas atmodina visu dzīvo. Tomēr jau drīz, dienām kļūstot arvien garākām un Saulei paceļoties arvien augstāk virs horizonta, ilgstoša saules staru iedarbība var kļūt kaitīga, kas būs atkarīga no ultravioletās radiācijas (UV) daudzuma, kas nonāks uz Zemes virsmas.

UV radiācija

Saule ir galvenais enerģijas avots uz Zemes un ikviens no mums pakļauts tās iedarbībai. Saule dod gaismu, siltumu un arī ultravioleto radiāciju.

Par ultaviolēto radiāciju sauc to saules elektromagnētiskā starojuma daļu, kura viļņu garums ir 100-400 nm (1 nanometrs ir 10-9 metri) jeb viena miljardā daļa metra. Pašu "niknāko" Saules ultravioleto starojumu aiztur Zemes atmosfērā esošais ozona slānis. Līdz zemes virsmai nonāk starojums, kuru iedala trijās daļās: UV-A (viļņa garums 315-400 nm) UV-B (viļņa garums 280-315 nm) un UV-C (viļņa garums 100-280 nm). Spēcīgāka bioloģiskā iedarbība ir UV-B starojumam, taču tā intensitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem.…

Atmosfēras parādības iedalās dažādās grupās: 

• Hidrometeoroloģiskajās parādībās (Nokrišņi cietā vai sķidrā veidā).
• Litometeorloģiskajās parādībās (Cietas daļiņas gaisā).
• Elektriskajās parādībās.
• Optiskajās parādībās.
• Klasificētajās atmosfēras parādībās.

Igaunijas Meteoroloģijas Un Hidroloģijas Institūts prognozē, ka aprīlis būs aukstāks par klimatisko normu (Norma +2,4…+4,6 C). Aukstākais laiks sagaidāms mēneša pirmajā pusē. Dominējošie būs Ziemeļu puses vēji, kas laiku pa laikam mūsu teritorijā ienesīs aukstākas gaisa masas. Cikloni galvenokārt pārvietosies no Vidusjūras uz ziemeļiem. Atsevišķas nokrišņu zonas no dienvidu un austrumu puses skars arī Latvijas valsts teritoriju un vietām atnesīs sniegputeni komplektā ar brāzmainiem ziemeļu puses vējiem, kas arī turpinās ienest aukstas giasa masas un tādēļ ziema mūsu teritorijā saglabāsies. Laiku pa laikam atmosfēras spiedienam paaugstinoties un debesīm skaidrojoties vietām Latvijā gaisa temperatūra noslīdēs zem -10 grādu atzīmes. Savukārt saulainās dienās gaiss var iesilt ļoti ātri, tādēļ ir iespējamas straujas diennakts temperatūras svārstības vairāk nekā par 20 grādiem. 

Mēneša otrajā pusē laika apstākļi sagaidāmi nepastāvīgāki. Atlantijas cikloniem sagaidāms būs labvēlīgāki apstākļi sasniegt Ziemeļeiropu. T…

Dienvidaustrumu ciklons ir ciklona trajektorija, kas Latvijai pietuvojas no Dienvidaustrumiem. Vidējais atmosfēras spiediens ciklona centrā parasti ir no 995-1005 hPa liels jeb 746-755 mmHg (Dzīvsudraba stabiņa) liels. Dienvidaustrumu ciklons veidojas virs Kaspijas jūras un pārvietojas virzienā no dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem un arī citos virzienos. Tie virzās arī uz Krievijas centrālajiem rajoniem. Visbiežāk šie cikloni Latviju sasniedz no Krievijas centrālajiem rajoniem vai Krievijas rietumu daļas. Šie cikloni ir visretākie cikloni, jo to skaits, kas izveidojas virs Kaspijas jūras ir ļoti mazs. Gadā vidēji izveidojas 1-2 šādu ciklonu, bet citus gadus šādi cikloni neizveidojas nemaz. Šiem cikloniem ir raksturīgas arī dienvidu ciklona īpašības. Arī tie var atnest diezgan daudz nokrišņu. Taču tie var atnest plūdus tajā reģionā, kurā tie ir izveidojušies. Taču nokrišņi un vējš šajos ciklonos ir daudz mazākā intensitātē. Dažiem cikloniem, kas veidojas virs Kaspijas jūras nav spēka nemaz nonākt līdz mūsu teritorijai, jo visticamāk šie cikloni pārvietojoties pa cietzemi zaudēs savus spēkus un nesasniegs Latvijas teritoriju. M…

Dienvidu ciklons ir ciklona trajektorija, kas Latvijas teritorijai pietuvojas no dienvidiem. Tā austrumu malā ir raksturīgs siltais sektors ar tropiskajām gaisa masām, bet rietumu malā ir aukstais gaisa sektors ar aukstajām gaisa masām. Dienvidu ciklona rašanos var noteikt pēc satelītattēliem (skatīt attēlos blakus). Parasti attēlos redzamas biezas mākoņu masas, kas pēc tam sāk rotēt. Atšķirībā no Atlantijas okeāna cikloniem, dienvidu ciklonam nav raksturīga spirālveida forma. Meteoroloģijā pieņemts teikt, ka dienvidu ciklons rodas Melnajā jūrā, Vidusjūrā, bet tas var rasties arī virs Eiropas centrālajiem rajoniem. Viss atkarīgs no tā vai tur notiks silto un auksto gaisa masu sadursme, bez tam cikloni var veidoties virs Biskajas līča un kopā ar citu ciklonu veidot dienvidu ciklonam raksturīgās īpašības.

Dienvidu ciklonā ir liels siltā (Tropiskā) gaisa masu basiens, kur var veidoties negaisa mākoņi. Tādēļ šajos ciklonos ir daudz nokrišņu - ziemā sniegs un vasarā spēcīgas lietusgāzes ar pērkona negaisiem. K…

Igaunijas Meteoroloģijas Un Hidroloģijas Institūts prognozē, ka marts būs aukstāks par klimatisko normu. Mēneša sākumā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem pārvietosies cikloni, kas atnesīs visai ziemīgus laikapstākļus. Mēneša sākumā būs dažas siltākas dienas, kad dienas laikā temometra stabiņš pakāpsies līdz +6.. +8 grādu atzīmei, bet pēc tam no ziemeļiem atkal no jauna ieplūdīs aukstas gaisa masas. Laikapstākļus noteiks anticiklons, kas būs izvietojies virs Krievijas rietumiem. Gaisa temperatūra naktīs bieži pazemināsies zem -10 grādiem. Atsevišķās naktīs zem skaidrām debesīm un bezvēja iespaidā termometra stabiņš var noslīdēt līdz -20...-25 grādiem. Taču laikapstākļi mēneša vidū pēc pašreizējām prognozēm būs vēl nepatīkamāki.  

Papildināts 8 martā: Pēc pašreizējām prognozēm aukstums turpmākajās dienās pieņemsies spēkā. Igaunijas sinoptiķi pieļauj iespēju, ka dažviet termometra stabiņš valsts austrumu un ziemeļu daļā vietām var tuvoties -30 grādu atzīmei. Šāda temperatūra var būt iespējama arī Latvijas teritorijā, galvenokārt valsts ziemeļu un austrumu daļā. L…

Esam aizvadījuši februāri, kas ir pedējais ziemas mēnesis. Šogad februārī ir bijuši dažādi laikapstākļi. Gan atkušņi mēneša pirmajā pusē, gan arī sals mēneša otrajā pusē, kad naktīs zem skaidrām debesīm dažviet valsts austrumu rajonos temperatūra pazeminās līdz -20.

Februāra pirmā dekadē bija ļoti bagāta ar nokrišņiem daudz sniga sniegs un ,protams, dažviet itsevišķi jūras piekraste lija arī lietus . Dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā Valstī bija 4,2 grādus augstāka par normu. Augstāka par vidējiem ilggadīgajiem rādītājiem bija gaisa temperatūra arī visās dekādes dienās. Visaugstāk – dienā līdz +0,5...+3,5 grādiem - gaisa temperatūra pakāpās 5. un 6. februārī. Naktīs temperatūra lielākoties bija -6... +1 grādu robežās, līdz -11 grādiem īslaicīgi noslīdot tikai naktī uz 4. februāri Daugavpilī.

Dekādes nokrišņu daudzums visā  Latvijā   bija lielāks par normu, vidēji Valstī pārsniedzot to divas reizes. Perioda   laikā gan lietus, gan sniegs bija katru dienu, bet visbagātākās ar nokrišņiem bija   divas pēdējās    dekādes dienas Latvijas austrumu      daļā – Latgalē katrā šajā diennaktī izkritušais nokrišņu daudzums bija tuvs vai līdzvērtīgs visas dekādes nokrišņu normai.…

Ikdienā mēs bieži sastopamies ar dabas parādībām. Dažkārt šīs parādības var arī mūs apdraudēt. Piemēram, ja karstā vasaras dienā virs mūsu galvām savelkas negaisa mākoņi, vai rudenī tuvojas kāds spēcīgs ciklons, kas var atnest spēcīgu rudens vētru. Tādēļ laika ziņās mūs brīdina par atsevišķām laika parādībām ar prognozējami būtiskām sekām, lai iedzīvotāji paspētu tām sagatavoties. Šoreiz iepazīstināšu meteolapa.lv lasītājus ar laika apstākļu kritērijiem, kad meteoroloģijas dienests izplata brīdinājumus.

Tabulā apkopotas 17 bīstamas laika parādības, kas var radīt postījumus vai zaudējumus. Par to informē (EMHI) - Igaunijas Meteoroloģijas un Hidroloģijas Institūts.

Igaunijas meteoroloģijas dienests prognozē, ka februāris būs nedaudz siltāks par normu (Norma .. -3,3 -7,4*C). Mēneša sakumā laikapstākļus noteiks atlantijas ciklonu darbība. Cikloni Baltijas jūras reģionā atnesīs siltu un mitru gaisu. Virs Krievijas saglabāsies anticiklona atzaru darbība, kas tur gādās par ļoti aukstu laiku.

Meneša vidū augstspiediena atzari brīžiem sasniegs Baltijas jūras reģionu, tadejādi nedaudz ierobežojot atlantijas ciklonu virzību. Šajā periodā laikapstākļus iespējams noteiks ciklonu austrumu malas, kas izraisīs dienvidu dienvidaustrumu vēja pastiprināšanos.

Mēneša otrajā pusē debesīm biežāk skaidrojoties temperatūra naktīs var pazemināties līdz -20 grādiem vai nedaudz zemāk. Kopumā nelieli aukstuma periodi iespējami mēneša otrajā pusē. Pašās februāra beigās iespējams sajutīsim pirmās pavasara vēsmas. Pārsvarā gaidāms sniegs un nokrišņu daudzums gaidāms normas robežās (21 - 35 mm).

Arī Krievijas meteodienests prognozē, ka mūsu reģionā februāris būs nedaudz siltāks par normu. T…