Laika ziņas vienmēr ir skatītākais informācijas bloks televīzijās, klausītākais radio un lasītākais avīzēs. Un tas nav nekas neparasts – galu galā tas, kāds laiks būs aiz loga rīt, parīt un aizparīt, ietekmē jebkura iedzīvotāja dzīvi. Gan ikdienā (vai neaizmirsām paņemt lietussargu?), gan darbā (vai šodien laukā varēsim vākt sienu?). Jau kopš sirmas senatnes gaidāmo laiku cilvēki ir paredzējuši pēc norisēm dabā - gan pēc tā, kādā krāsā ir debesis un kā pūš vējš, gan pēc putnu un dzīvnieku uzvedības. Tādu laika pazīmju ir milzum daudz! Piemēram, laukos zināja, ja bezdelīgas vakarā lido zemu, rīt gaidāms lietus. Ja saule pie apvāršņa noriet sārta, tad gaidāma skaidra, bet vējaina diena. Paaudzēs uzkrātā un cilvēku atmiņā glabātā pieredze ļāva prognozēt laika apstākļus arī ilgākam laika posmam. Nav iespējams viennozīmīgi pateikt, cik precīzas dažādos laikos ir bijušas šīs prognozes, tacu vairumā gadījumu tām ir pamatojums. Visas norises dabā ir savstarpēji saistītas, un tās ietekmē laika apstākļus.…

Tā kā dabā ūdens iztvaikošana un kondensēšanās notiek nepārtraukti, tad atmosfēras gaisā ir ūdens tvaiks. Dabā pilnīgi sausais gaiss (bez udens tvaika) vispār nemēdz būt. Tādā mēs nemaz nevarētu dzīvot, jo visu dzīvības procesu uzturēšanai ir nepieciešams ūdens.

Raugoties no laika apstākļu skatījuma, tad pie mums gaisa mitrumu izraisa Rietumvēju plūsma, kas atnes mitru gaisu kopā ar cikloniem no Baltijas jūras un Atlantijas okeāna. Gada vidējais gaisa relatīvais mitrums Latvijā ir 81%, kas ir salīdzinoši augsts. Vismazākais mitruma saturs gaisā ir maijā – 71%, vislielākais – novembrī un decembrī - 88%.

Absolūtā gaisa mitruma mērvienība ir viens grams uz kubikmetru g/m3. Absolūtais gaisa mitrums nav nemainīgs gaisu raksturojošs lielums. Dažādās telpās dažādos gadalaikos gaisam, ko elpojam, var būt cits absolūtais gaisa mitrums. tas gan parasti nepārsniedz dažus desmitus gramu vienā kubikmetrā gaisa, ka ir tikai maza daļa no kopējā gaisa blīvuma - vairāk nekā kilograms gāzu vienā kubikmetrā (1,29 kg/m3).…

Šogad vasarīgi laika apstākļi Latvijas iedzīvotājus joprojām nav īpaši lutinājuši. Piedzīvojām vien dažas karstas dienas jūlija sākumā. 3. Jūlijā Latvijā tika pārspēts nacionālais karstuma rekords, Ogres novada Lielpēčos gaisa temperatūrai sasniedzot +32,4 grādus, liecina LVĢMC informācija. Svelme līdz 31 grādam tika fiksēta arī Piedrujā un Siguldā. Valsts lielākajā daļā gaiss bija sakarsis līdz +27..+30 grādiem, tostarp līdz +29 grādiem Rīgā. Vēsāks laiks bija vien piekrastē, kur gaisa temperatūra bija pakāpusies līdz +23..+26 grādiem. Karstuma rekordi tika pārspēti arī citviet valstī - Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Saldū, Skrīveros, Stendē un Zosēnos. Tomēr karstuma vilnis, kas bija jūlija sākumā Latvijā neuzkavējās ilgi un pēc pāris dienām karstās gaisa masas jau bija atkāpušās. Līdz ar to arī jūlija mēnesis vidējās gaisa temperatūras ziņā ne ar ko īpašu neizcēlās. Pēc meteoroloģiskās informācijas datiem kalendārās vasaras pirmā puse Latvijā ir bijusi nedaudz vēsāka par klimatisko normu. Līdzīgi, kā jūlija mēneša sākumā, arī šī gada augusta sākumā laika apstākļus lielākajā Eiropas daļā un arī Latvijā ir sākusi noteikt anticiklona darbība. A…

Šogad vasarīgi laika apstākļi Latvijas iedzīvotājus nav īpaši lutinājuši. Dienas, kad gaisa temperatūra sasniedz, vai pārsniedz +25 grādus šajā vasarā pagaidām ir bijušas ļoti maz. Pēdējā reize, kad gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem bija 14 Jūnijā, kad Daugavpilī tikai fiksēti +26,4 grādi. Siltā un vasarīgā laika istāšanos sajā vasarā ir kavējusi lielā Atlantijas ciklonu aktivitāte. Cikloni ir atnesuši vēsu un brīžiem arī lietainu un vējainu laiku. Taču šobrīd atmosfēras procesos jau ir vērojama cita tendence. Laika apstākļus Eiropā un arī Latvijā ir sākusi noteikt anticiklona darbība, kas gādā par siltu un vasarīgu, vai pat karstu laiku. Šobrīd daudzviet Eiropas centrālajā un rietumu daļā turpina valdīt un izplesties pamatīgs karstuma vilnis. Pašreizējais karstuma vilnis tur kļūs par spēcīgāko kopš 2003.gada augusta. Toreiz tas laupīja dzīvību aptuveni 70 tūkstošiem cilvēku. Šobrīd vasarīgi silts bet ne tik karsts laiks, kā centrāleiropā un rietumeiropā valda arī Latvijā. V…

Jau atkal tuvojas vasaras vissiltākais laika periods Jūlijs un Augusta pirmā puse, kad dabesīs norit visintensīvakie procesi. Pēc karstās vasaras dienas seko negaiss. Zibens šautras debesīs, kam seko pērkona grāvieni, ir bieži novērojamas parādības. Bet kā ar lodveida zibeni? Kluso vai nedaudz šņācoso lodi redzējis ir tikai retais.

Parastā zibens rašanās un norise mūsdienās ir izskaidrota. Dāžādu iemeslu dēļ starp mākoni un zemi rodas liela elektrisko potenciālu starpība. Izrādās, ka tā starp zemi un dažus kilometrus augstumā esošo mākoni var sasniegt pat miljardus voltu. Salīdziniet šo skaitli ar 230 V spriegumu mājas elektrotīklā! Atmosfērā rodas it kā milzīgs kondensators, kura klājumi ir zemes virsma un mākoņi, un mitrajā gaisā notiek caursite - grandiozs elektriskās izlādes process.

Zibens kanāla diametrs ir aptuveni 1 metrs, un sekundes desmitdaļas laikā (0,1 s) no mākoņa uz zemi daudzu impulsu veidā noplūst desmitiem kulonu (10 C - 100 C) liels elektriskais lādiņš. Tas izraisa tūksošiem ampēru stipru strāvu, kas sakarsē gaisu, un tas arī redzams kā zibens uzliesmojums. P…

Informatīvs materiāls iedzīvotājiem par rīcību ārkārtēja aukstuma un sniega vētru gadījumā

Aukstums

Aukstums ir laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra. Neskatoties uz klimata pārmaiņām pasaulē, Latvijā joprojām ziemas ir aukstas. Pēdējos gados Latvijā novērotas mēreni bargas ziemas ar pēkšņiem, lēcienveidīgiem temperatūras kritieniem, kas ilgst vairākas dienas. Aukstāko punktu ziema sasniedz janvāra otrajā pusē.
Auksti laikapstākļi skaitās no brīža, kad gaisa temperatūra ir nokritusies zem nulles. Lielu aukstumu parasti pavada stindzinošs vējš un gaisa mitrums, kas aukstumu padara vēl jūtamāku. Sekojot laika ziņām, vienmēr jāņem vērā arī vēja ātrums. Pat pie neliela vēja, aukstumu izjūt daudz skarbāk.
Jaunākās prognozes par gaidāmajiem laikapstākļiem tiek atspoguļotas Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļa vietnē www.meteo.lv, kā arī valsts radio un televīzijas kanālos.

Sniega vētras

Sniega vētras ir ļoti stiprs, brāzmains vējš, kas sev līdzi pa gaisu nes sniegpārslas. V…

Zemes virsma galvenokārt sasilst Saules radiācijas ietekmē. Salīdzinājumā ar to zemes dzīļu un cilvēka radītais siltumstarojums ir neicīgs.Saules radiācija (Starojums) ir elektromagnētiskie viļņi, kuru garums mainās no 0,1, līdz 4 mikrometriem (um). Saules redzamais, infrasarkanais un ultravioletais starojums brīvi iet cauri Zemes atmosfērai un nes 99 % no Saules elektromagnētiskā starojuma enerģijas. Ultravioletais starojums ir apmēram 8 % no saules starojuma. Tas izraisa ādas iedegumu. Pārmērīgs ādas apstarojums ir kaitīgs veselībai un var izraisīt ādas vēzi. Īpaši uzmanīgi jāsauļojas Polārajos apgabalos un tiem tuvākajos rajonos , īpaši Dienvidu puslodē, kur ozona slānis ir plānāks. Bīstami ir ilgi sauļoties arī augstu kalnos, kur gaiss ir retinātāks, tīrāks un dzidrāks nekā zemienēs. Infrasarkanais starojums (aptuveni 36 % no visa starojuma) ir ar īpaši gariem viļņiem. Tas cilvēka acij nav redzams, bet sajūtams, kā siltums, jo ar infrasarkanā starojuma palīdzību notiek siltuma pārnese.…

Par Ziemeļatlantijas svārstībām (oscilācijām, angļu abreviatūra NAO) sauc savstarpēji saistītas un pretēji orientētas atmosfēras spiediena svārstības Atlantijas okeāna subarktiskajps un subtropu platumos (Azoru maksimumā un Īslandes minimumā). Novērojumi liecina: ja Azoru maksimuma rajonā atmosfēras spiediens ir daudz augstāks nekā parasti, tas Īslandes minimuma rajonā tas ir zemāks pa vidējo - un otrādi. No atmosfēras spiediena starpības virs šiem centriem ir tieši atkarīgs Rietumu un Dienvidrietumu vēja stiprums kā virs okeāna, tā arī Eiropas Rietumu daļā. Starpība starp atmosfēras spiedienu Azoru maksimumā un Īslandes minimumā skaitliski izsakāma ar NAO indeksa palīdzību, pēc kura lieluma var spriest par Rietumu gaisa plūduma intensitāti. Pie augsta, pozitīva NAO indeksa atmosfēras spiediena gradients ir liels un uz Eiropu virzās spēcīga okeāniskās gaisa masas plūsma. Negatīvs NAO indekss liecina par Rietumu plūduma vājināšanos vai pat izzušanu, Ziemā tas nosaka auksta laika iestāšānos Eiropā. N…

Uz zemes visu laiku notiek kaut kādi atmosfēras procesi, tāpēc ir pienācis brīdis uzzināt, kas tad tajā atmosfērā, kas ir virs mūsu galvām, tur īsti notiek? Raksts būs gana interesants un izglītojošs. Varbūt, kāds no lasītājiem iegūs atbildi uz kādu neatbildētu jautājumu, un arī, būs kāds lasītājs, kas uzzinās kaut ko pavisam jaunu! 

Saskaņā ar Saules radiācijas zonālo sadalījumu. Pasaules okeāna un sauszemes platību atšķirībām Ziemeļu un Dienvidu puslodē un dažādo sasilšanu atmosfēras spiedienam ir joslains sadalījums. Katrā Zemes puslodē ir četras atmosfēras spiediena joslas: ekvatoriālais minimums, subtropu maksimums (30 grādu platuma), mēreno platumu minimums (60 grādu platuma) un polārais maksimums.

Kas ir atmosfēras spiediens?

Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas. Atmosfēras spiediens ir tik liels, ar kādu spēku spiež virs ķermeņa esošais gaisa slānis.

Normālais Zemes atmosfēras spiediens ir 1013,25 hektopaskāli (hPa) jeb 760 dzīvsudraba stabiņa milimetri (mm Hg) jeb 101,325 kilopaskāli (kPa). T…

Igaunijas Meteoroloģijas Un Hidroloģijas Institūts prognozē, ka oktobra vidējā temperatūra sagaidāma virs klimatiskās normas. Savukārt nokrišņu daudzums gaidāms zem normas. Oktobra pirmajā dekādē laika apstākļus pārsvarā noteiks anticiklona darbība. Tomēr atsevišķās dienās savu ietekmi nedaudz pastiprinot ciklonu darbībai, debesis būs pārsvarā mākoņainas un vietām var nedaudz īslaicīgi uzlīt lietus. Kopumā pēc pašreizējām prognozēm nokrišņu daudzums šī mēneša pirmajā dekādē būs pavisam neliels. No dienvidiem Latvijas teritorijā ieplūdīs arī siltākas gaisa masas. Tādēļ gaisa temperatūra dienas laikā pāaugstināsies virs +10 grādu atzīmes, nākamās nedēļas sākumā, vietām sasniedzot pat +15...+17 grādu. Arī vējš nebūs pārāk stiprs, vien piekrastē daždien vējš brāzmās var pastiprināties līdz 10 - 14m/s.

Oktobra otrajā dekādē, pēc pašreizējām prognozēm gaidāmas straujākas izmaiņas laika apstākļos. Sagaidāms, ka mūsu reģionu sasniegs aktīvs ciklons no Skandināvijas puses, iegriezīsies brāzmains ziemeļrietumu vējš, kas jūras piekrastes rajonos var pastiprināties līdz pat vētras spēkam. B…