Karstuma vilnis ir pārmērīgs un ilgstošs karsta laika, bieži vien arī sausuma, periods, ko var pavadīt augsts mitruma līmenis. Nepastāv karstuma viļņa vispārējas definīcijas, jo termins dažādos reģionos ir relatīvs attiecībā pret parastiem laika apstākļiem. Temperatūra, kas cilvēkiem, dzīvojošiem karstākā klimatā, ir norma, var tikt uzskatīta par karstuma vilni vēsākos reģionos. Termins var tikt piemērots gan ikdienas laika izmaiņām, gan ārkārtas karstuma viļņiem, kas var notikt reizi gadsimtā. Spēcīgi karstuma viļņi var izraisīt katastrofāla apjoma kultūraugu iznīcināšanu, tūkstošiem nāves gadījumu no hipertermijas, un plašus strāvas zudumus, jo masveidā tiek izmantoti gaisa kondicionieri un ventilatori.

Definīcija

Karstuma viļņa definīcija, ko ieteikusi Pasaules Meteoroloģijas organizācija ir tad, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra vairāk nekā piecas dienas pēc kārtas pārsniedz vidējo maksimālo temperatūru par 5 grādiem pēc celsija (9 grādiem pēc fārenheita), salīdzinājumā ar vidējo temperatūru laika posmā no 1961—1990. g…

Ir pienācis brīdis iepazīstināt portāla meteolapa.lv lasītajus par milzīgajiem atmosfēras veidojumiem-Cikloniem un Anticikloniem. Šajā rakstā uzzināsiet derīgu informāciju. Kā arī tiks detalizētāk izskaidrota informācija par šo atmosfēras veidojumu rašanas cēloņiem un paradības, kas rodas šo atmosferas veidojumu rezultātā, bet arī ietekmi uz klimatu, ko rada šie atmosfēras veidojumi gan Latvijā, gan pasaulē. 

Ciklons ir milzīgs atmosfēras veidojums, kura centrā raksturīgs zems atmosfēras spiediens. Atmosfēras spiediens ciklonā ir vidēji no 980 līdz 1000 hPa (735 - 750 mmHg), bet spēcīgakajos ciklonos atmosfēras spiediens var būt vēl zemāks). Piemēram orkāna "Ervīns" centra,kas plosījās 2005 9.Janvārī tas pazeminājās līdz 961 hPa (721 mmHg) Jo zemāks ir ciklona spiediens,tad arī ciklonā ir spēcīgāks vējš.Parasti ciklona laikā ir mākoņains, lietains laiks.Vasarā pārsvarā ciklons atnes vēsu mitru un lietainu laiku, bet ziemā — siltu laiku.Rudenī nereti cikloni atnes stipras vētras. Vasaras otrajā pusē cikloni atnes mitras gaisa masa no Atlantijas okeāna un Baltijas jūras. V…

Pienācis brīdis parunāties par negaisu veidiem, un to attīstības cikliem minūtēs, stundās. Turpinu "meteo skolas" sēriju. Raksta izskaņā – vēl daži interesanti fakti par negaisa mākoņiem.

Negaisi dalās vairākos veidos un vairākos virzienos. Veidi ir: vienšūnas, daudzšūnas, superšūnas negaisi. Vēl ir tiešie un t.s. "apgrieztie" negaisi. Ir arī nosacītie negaisi, ir sausie negaisi. Virzieni:  ir frontālie negaisi, ir "vietējie"/ iekšmasu negaisi, kā arī tropisko vētru iekšpusē esošie. Plusā ir speciālos apstākļos veidojošies pērkona mākoņi. 

Varam iepazīties ar "meteo skolas" iepriekšējiem rakstiem:

1. daļa: vispārējas ziņas par negaisiem.

2. daļa: pērkona mākoņa uzbūve.

3. daļa: aizsardzība pret negaisu.

==================

VEIDI

* Vienšūnas negaisi. Tie ir gadījumi – kad attiecīgajos apstākļos izveidojas "viena šūna" (vārds "šūna" paņemts no angļu vārda cell tulkojuma), jeb saprotamākā veidā runājot – izveidojas viena mākoņu guba. Tāda veidojas vietā, kur notiek lokāla silta un reizē pietiekami mitra piezemes gaisa pacelšanās šaurā sektorā. V…

Visiem zināmajos "draugos" šodien saņēmu jautājumu – tādu, kādu gadās dzirdēt arīdzan netiešās sarunās patreiz dzimtajā miestā. Retāk, bet šāds neizteikts uzjautājiens – izskan arī no daža paziņas Rīgā. Tātad: pasaulē dabas katrastrofu skaits palielinās? Un mums dzīve nemierīgāka kļūs? Uz šo it kā vienkāršo jautājumu: cenšos šodienas rakstā veikt kādu atbildi.

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Atbilde – te ir divejāda. Tā vienkāršākā ir sekojoša: dzīvojam informācijas laikmetā, un mums visas ziņas jebkurā pasaules malā nonāk tūdaļ pēc notikuma. Un vairs nav jāsausās dažādu mediju pārstāvjiem. Caur "čivinātavu" un "sejasgrāmatu" cilvēki viens otram pavēsta ziņas arī uz Zemeslodes otro pusi tādā pašā ātrumā, kā svētdien kafejnīcā satikušies divi draudzīgi cilvēki.

Taču es gribēju vairāk gribu pievērsties tai nevienkāršākajai atbildei! Bet sākšu iztālēm...

Visi, kuriem šodien ir vairāk par "45...", savu apzinīgo dzīvi uzsākuši padomju laikos. Cita vidū labā atmiņā ir: populāri bija dzīvot t.s. k…

Cilvēki ikdienā parasti redz (bet ne atpazīst) 10 parastākos mākoņu veidus. Tomēr tikai salīdzinoši neliela sabiedrības daļa zin to, ka bez šiem desmit parastākajiem veidiem pastāv arī divas krasi atšķirīgas mākoņu formas – sudrabainie (NLCs) un perlamutra mākoņi (PSCs).
Perlamutra mākoņus šajā rakstā tālāk neaplūkosim, jo tie mūsu platuma grādos neparādās (lai gan nav pilnībā izslēgts – tie ir novēroti pat Anglijas dienvidos).

Sudrabainie mākoņi nav pieskaitāmi pie parastajiem troposfēras mākoņiem, galvenokārt tāpēc ka tie atrodas aptuveni 82 km virs zemes virsas – mezosfērā. Pastav uzskats, ka sudrabainie mākoņi sastāv no ārkārtīgi sīkiem ledus kristāliņiem. To pētīšana ir sarežģīta, jo tie atrodas par augstu zemes aparatūrai, bet par zemu kosmiskajām iekārtām.

Lai veidotos šie mākoņi, temperatūrai mezosfērā jāpazeminās vismaz līdz -125 grādu atzīmei.
Bet ar zemu temperatūru vien nepietiek, vajadzīgi arī mikroskopiski puteklīši (kondensācijas kodoli) ap ko veidoties ledus kristāliņiem. Bet no kurienes rodas sīkie puteklīši? I…

Turpinām "skolu", un šajā reizē īstais brīdis – neilgi pirms karstās vasariņas (un arī jebkurā citā gadalaikā) – pievērsties dažādām bīstamībām, ar kurām varam saskarties un no kurām varam ciest negaisa mākonim pāri ejot. Un varam arī negaisu pārciest bez sevišķām sekām, ja ievērosim elementāris pašaizsardzības pasākumus. Par tiem šajā reizē vairāk. Tagad aplūkojam tās vispārīgākās lietas, ja ir vēlme šim jautājumam pievērsties padziļināti- tad ir iespēja rakties tālākos interneta gaņģos un pēc tam padalīties ar domām komentāros :)

JĀ, šī varenā dabas parādība - negaiss - rada arī visādas bīstamības. Bīstamības var izpausties dažādi: zibens spērieni, pēkšņas vētras, virpuļviesulis, lietusgāzes un tām sekojošie plūdi. Bet nu visu pēc kārtas.

Iepriekšējie manis "meteo skolas" raksti ir:

* Negaiss - 1. daļa: vispārējas ziņas par dabas parādību.

* Negaiss - 2. daļa: pērkona mākoņa uzbūve.

=================================
1. ZIBENS SPĒRIENI

Tā ir visizplatītākā bīstamība mūsu platuma grādos brīžos, kad tuvumā ir pērkona negaiss. K…

Šajā reizē parunāsim par vidēji ņemtā negaisa mākoņa uzbūvi un sastāvdaļām. Saprotot arīdzan to, ka "tīrā veidā" šie pērkona mākoņi gandrīz nekad nav. Katrs konkrētais negaiss veidojas savādākos apstākļos, kas vienmēr atmosfērā ir mainīgi no dienas dienā. (Papildināts 23.3.12.)

Lasām arī "Meteo skola: negaiss – 1. daļa" (vispārējas ziņas par pērkona mākoņiem).

Kā jau vēstīju, negaiss ir sarežģīta dabas parādība. Tomēr visos pērkona mākoņu gadījumos iespējams izsecināt šīs dabas parādības "sastāvdaļas", kas lielākoties atkārtojas. Par tām runājam šodien. Sekosim cipariņiem...

*(1) Vispirms jau ir priekštvēsneši, kas ir raksturīgi pirms paša negaisa. Šie priekštvēstneši - ir pazīstamie "augstie gubu" (sinoptiskais apzīmējums - ac) mākoņi. Parādās vairākas stundas
pirms negaisa. Tie visai lielā augstumā (2000-2500m) virs zemes peld pa vējam. Vizuāli ir tādi - kā "izrobota sēta", vairākas nelielas virsotnes uz "vienas gludas pamatnes". Dažreiz - tie ir kā atsevisķas "aitiņas", bet dažreiz arī "garās laivās" var pārklāt visas debesis. P…

Aizsāku izzinošu rakstu sēriju, kas veltīts dažām pie mums sastopamajām dabas parādībām. Pie pirmās reizes – arī kopējās rakstu sērijas ievads: speciāli meteolapa.lv saitei.

Kopējs ievads – mūsu portāla lasītājiem :)

Tātad – saistībā ar lasītāju vēlmēm aizsāku vairāku rakstu sēriju. It kā zem kopēja nosaukuma "meteo skola", tomēr negribas uzmesties par "skolotāju" ;) Vienkārši veicu tādu kā savu zināšanu kopsavilkumu saistībā ar tēmām. Daļa ziņu izlasītās dažādās grāmatās, daļa – pa tiešo vērota vislielākajā un joprojām bez maksas pieejamā Dabas Grāmatā. Šo rindu autors būtu priecīgs, ja (komentāros) mūsu lasītāji pierakstītu papildus ziņas vai arīdzan šeit nepateikto. Nav nekādas problēmas pēc tam papildinājumus ielabot tekstā. Tātad, sākam....

Attēlos: šo rindu autoru negaisu kadri no 2010. gada, kopējā galerija - šajā vietā.

Pārejam pie tēmas

Negaiss ir dabas parādība, kas sevī "ieslēdz" kompleksu fizisku un fizikāli ķīmisku pārvērtību kopumu. Negaiss vizuāli izpaužas kā varena mākoņainība, intensīvi nokrišņi, elektriskās izlādes ar gaismas un skaņas parādībām (zibens un pērkons), intensīvs un krasi mainīgs vējš (kas var sasniegt arī orkāna spēku). A…