Atbilstoši Boforta skalai, kas tiek plaši izmantota visā pasaulē un ko lieto saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas norādēm, Latvijā ne reizi nav fiksēts orkāna stipruma vējš, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā publicētā informācija.

Saskaņā ar Boforta skalu par vētru saucams vējš, kura vidējais ātrums desmit minūtēs sasniedz vismaz 20,8 metrus sekundē (m/s), savukārt orkāns ir vējš ar desmit minūšu vidējo ātrumu 32,7 m/s vai vairāk.

Visstiprākie vēji Latvijā parasti pūš novembrī, decembrī un janvārī, tomēr vēja ātruma rekords reģistrēts 1967.gada 18.oktobrī, kad Liepājā un Ventspilī vējš pastiprinājās līdz 30 m/s, kas atbilstoši Boforta skalai ir ļoti stipra vētra, savukārt vēja maksimālais ātrums brāzmās tad sasniedza 48 m/s.

Postošajā vētrā, kas Latvijā plosījās 2005.gada 8.-9.janvārī, lielākais desmit minūšu vidējais vēja ātrums - 24 m/s - tika reģistrēts Ventspils ostā, tas ir arī visu laiku lielākais vēja ātrums, kas Latvijas novērojumu stacijās fiksēts janvārī.…

[Lasīt vairāk]

Centos apkopot vārdus latviešu valodā, kas saistīti ar ziemu, galvenokārt ar ziemai raksturīgajiem laikapstākļiem. Sarakstā ir iekļauti arī apvidvārdi. Komentāros varat pievienot citus vārdus vai kļūdu labojumus.

Aizputinājums: vēja sanesta sniega kaudze jeb kupena, parasti uz ceļa, padarot to nelietojamu vai grūti lietojamu.

Apledojums: ledus kārta, kas izveidojusies uz zemes un priekšmetiem.

Atkala: 1) sasalstošs lietus jeb lietus, kas līst aukstā laikā, kad gaisa temperatūra ir zemāka par nulli, un veido apledojumu; 2) ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam; apgāle; apkala; 3) laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums. 

Atkusnis: gaisa temperatūras paaugstināšanās virs nulles pēc ilga sala perioda; sniega un ledus kušana; atkusa; atlaida; atlaidenis; atmīkne.

Atlaidens: tāds sniegs vai ledus, kas kūstot kļuvis mīksts, kas ir atlaidies.

Birda: 1) smalks sniegs; 2) smalks, smidzinošs lietus.

Cīruļputenis: īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad atgriezušies vismaz pirmie gājputni.…

[Lasīt vairāk]

Vēl viena pie mums Latvijā raksturīga parādība. Šajā reizē par efektu, kas nevis dod – bet gan NEDOD nokrišņus. Dotā situācija visai bieži vērojama pavasara beigās un vasaras lielākajā daļā: jūnijā, jūlijā, augustā retāk. Citos mēnešos tikai "ekskluzīvās" reizēs.

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei, nav lietota speciālā literatūra. Ir tiešie novērojumi. Un turpinu izglītojošo rakstu sēriju.

=================

Atkal ilustrācijai – ir parādības shēma:

Attēlā: uz Latvijas kontūrām ar zilām bultām attēlots ZA vēja virziens, kas lielākoties ir anticiklonā ar centru uz ZR no mums, vai aizejoša ciklona ZR malā. Ar latīniskajiem simboliem atzīmēti mākoņu veidi (cu – nelieli gubumākoņi, cb – gubu lietus mākoņu brāzmas arī ar negaisiem). Shēmā attēlots ir parādības izteiktākais gadījums – kad pie mums ir gaisa strāva no ZA puses, tomēr pie savādākiem vēja virzieniem skaidras debesis josla ir citos virzienos. Par to vairāk – tālākā tekstā.

Tātad...

1) Vizuāli dabā. Aplūkojam standarta gadījumu. Pie ZA vējiem mūsu Latvijā reizēm vērojami diametrāli pretēji laika apstākļi. V…

[Lasīt vairāk]

Turpinu izglitojošo rakstu sēriju. Šoreiz par kādu visai izplatītu un tieši Latvijai raksturīgu parādību. Tā visai bieži vērojama vasarās – siltajās dienās. Un notiek vismaz tikpat bieži – kā šajā portālā daudzreiz apspriestais "līča-jūras efekts". Šai parādībai un virsrakstā pateiktajam nosaukumam autors ir šo rindu rakstītājs, nevarēdams neko precīzāku izgudrot.

Bet tagad- par pašu parādību :) Nekāda speciālā literatūra nav izmantota, ir tikai tiešie novērojumi. Tātad...

================

Vispirms parādības shēma

Attēlā: "standarta - caurmēra" situācija, kad vasaras dienā esam ciklona "aizmugurē" pie ZR-Z vējiem. Ar zilajām bultām apzīmēts ZR-Z vēja virziens. Ar sarkanajām līnijām - cb (negaisa) mākoņu izvietojums parādības dienā. Par pārējiem apzīmējumiem – lasām tālākā tekstā.

1) Vispirms – vizuāli. Vasarās visai bieži ciklonu aizmugurēs pie ZR-Z vējiem novērojama sekojoša situācija.... Pieņemsim, ir vairāki laika vērotāji (šo "izvietojums" atzīmēti ar cipariņiem zīmējumā). Un ko katrs tad redzēs?…

[Lasīt vairāk]

Šajā reizē noslēgšu izglītojošo rakstu "Negaisu sēriju". Par pērkona mākoņiem parunājāmies, tomēr mums vēl nepieciešamas uzzināt: kā paredzēt konkrētajā dienā gaidāmo negaisu.

Protams, 21. gadsimta otrās desmitgades sākumā – mūsu rīcībā ir biezs informācijas slānis: meteo radari, laika kartes, web-kameras, prognožu tabulas. Visos medijos goda vieta atvēlētā "Laika ziņām". Tomēr mūsu ikdienā ir reizes, kad esam lauka vai meža vidū. Un mums nepieciešams zināt: nāks vai nenāks tas "pērkona maiss". Tātad – par tautisko prognozēšanu :)

Raksta tapšanā izmantota šā raksta autora tiešie novērojumi, kā arī dažas ziņas no Artūra Mauriņa "Laika zīmes" grāmatas.

========================

Sērijas ietvaros varam iepazīties ar "meteo skolas" iepriekšējiem rakstiem:

1. daļa: vispārējas ziņas par negaisiem.

2. daļa: pērkona mākoņa uzbūve.

3. daļa: aizsardzība pret negaisu.

4. daļa: par negaisa veidiem.

========================

Vispār šos paredzējumus es sadalītu divās nosacītās grupās. Pie pirmās pieskaitītu "tālās" prognozes: pazīmes, kas iepriekšējā vakarā vai attiecīgās dienas rīta stundās vēstītu par iespējamu pērkona mākoni dienas gaitā. O…

[Lasīt vairāk]

Polārblāzma (arī ziemeļblāzma jeb kāvi) ir atmosfēras optiskā parādība, augšējo slāņu (jonosfēras) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām. Polārblāzma tiek bieži saukta arī par ziemeļblāzmu, jo novērotāji to parasti redz ziemeļu pusē un ziemeļu puslodē. Taču 'dienvidblāzma' ir tieši tāda pati kā ziemeļblāzma vienīgi dienvidu puslodē nav tik daudz novērotāju.

Dēvēta par Aurora borealis ziemeļu puslodē un par Aurora australis dienvidu puslodē. Aurora — romiešu rītausmas dieviete, borealis tulkojumā no grieķu valodas — ‘ziemeļu vējš’, australis — latīņu izcelsmes vārds, kas nozīmē ‘dienvidu’. Ziemeļamerikā krī indiāņu cilts polārblāzmu saistījusi ar garu dejām.
Zemes magnētiskā lauka iedarbībā elektriski lādētās daļiņas virzās uz Zemes poliem, tādēļ polārblāzma ir novērojama pārsvarā polu tuvumā abās Zemes puslodēs. Robeža, kur vairs nevar novērot polārblāzmu, dienā ir ap 80—74* lielos platuma grādos (no ekvatora), bet naktīs 70—67* platumos. Vēl tālāk uz dienvidiem par 67* polārblāzmas parasti nav novērojamas. V…

[Lasīt vairāk]

    Ikdienā mēs sastopamies ar dažādām optiskajām parādībām, tomēr visbiežākās ir tieši halo parādības. Halo latviski mēdz dēvēt par Saules dārzu, viltus Saulēm, retāk par apdārzu. Īsumā sakot, halo ir loki, apļi, vai arkas ap gaismas objektu, bieži tie ir krāsaini. Vairums cilvēku ir redzējuši halo vienu, varbūt vairākas reizes. Patiesībā šī parādība ir novērojama bieži (biežāk kā varavīksnes!), piemēram, 22 grādu halo(1) ir redzams vidēji 100 dienas gadā, bet parhēlijs(2) – vidēji 73 reizes gadā. Nereti vairāki halo veidi ir redzami vienlaikus.

       Visi halo veidi veidojas gaismas stariem lūstot un atstarojoties sīkos ledus kristālos, kuri atrodas mākoņos 9 - 12 km augstumā. Jāpiebilst, ka gaismas objekts var būt gan Saule, gan Mēness, gan ielas laternas. Neparastākie ledus kristālu veidotāji ir slēpošanas trasēs esošie sniega lielgabali! Spalvu – slāņu(Cirrostratus) un spalvu (Cirrus) ir divi galvenie mākoņu veidi, kuros sastopami piemērotas formas kristāliņi. Reizēm aukstā laikā šādi kristāliņi veidojas tuvu zemei un gaismā izskatās kā mirdzoši dārgakmeņi, šo efektu mēdz dēvēt par „dimanta putekļiem” (diamond dust). K…

[Lasīt vairāk]

Šoreiz iepazīstināšu lasītājus par dabas stihiju - parādību El Ninjo un La Ninju. Šajā rakstā uzzināsiet derīgu informāciju. Kā arī tiks detalizētak izskaidrota ietekmi El ninjo un La Ninjas ietekme uz klimatu ne tikai reģionos kuros notiek El Ninjo un La Ninja, bet to ka tā spēj ietekmē klimatu pasaulē.

El Ninjo (spāņu val: El Ninjo - Zēns vai bērns) La Ninja (spāņu val: meitene) ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru. El Ninjo un pretēja rakstura parādība — La-Ninja — ir visizteiktākās globālās cikliskās klimata izmaiņas, kas izpaužas vairāku gadu laikā.El Ninjo ir anomāli liels (virs 0,5 *C vairāk nekā 5 mēnešu laikā) Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugums (attiecīgi La Ninja ir šo ūdeņu temperatūras kritums). Šāda pasiltināšanās notiek neregulāri ik pēc 2 līdz 7 gadiem un turpinās parasti 1—2 gadus. El Ninjo ietekme uz dienvidu puslodes un visas pasaules klimatu ir milzīga.
El Ninjo tā nosaukta tādēļ, ka parasti sākas ap Ziemassvētkiem un vietējiem Dienvidamerikas iedzīvotājiem tā asociējās ar Kristus dzimšanu. P…

[Lasīt vairāk]

Visparigi

“Polar low” ir meso skalas ciklons, kurš veidojas virs atklātiem ūdeņiem intesīvas konvekcijas rezultātā uz pola pusi no polārās frontes.

Raksturlielumi

Parasti horizontālais garums ir 100-500 km bet var sasniegt arī 1000 km, un dzīvo 12-36 stundas. Horizontālais patstāvīgais (10 min vidējais) vējš > 27 kt (14 m/s) . Vidēji maksimālais patstāvīgais vējš sasniedz aptuveni 46kt (24 m/s) , bet var pārsniegt arī 64 kt (32 m/s), kas atbilst tropiskajam ciklonam. Registrēts pat 90kt (46 m/s) kas atbilst Saffir-Simpson skalas 2 kategorijai. Iespējama zibeņošana kā arī tornado. Raksturīga ļoti intensīva snigšana.

Dazhreiz tiek saukts ari par polāro mezoskalas virpuli (“polar mesoscale vortex”) , arktisko orkanu (Arctic hurricane)” uc 

Struktura

Var izdalīt divu veidu strukturu grupas: spiralveida un kommatveida. Sistēmas centrā var būt no makoņiem brīvs apgabals (“acs”)  līdzīgi kā tropiskajiem cikloniem. Spirālveida “polar low” struktūra biežāk sastopama tālu no polārās frontes. Savukārt kommatveidīgā parasti veidojas tuvāk polārajai frontei.…

[Lasīt vairāk]

Noteicošie fizikālie procesi kas ietekmē atmosfēras parādības ir atkarīgi no parādības mēroga(lieluma). Piemēram vidējo platumu ciklonam lielu lomu spēlē zemes rotācijas radītais Koriolisa spēks, savukārt apskatot konkrētu negaisa šūnu Koriolisa spēku var neņemt vērā.

Tādēļ meteoroloģijā tika ieviesta garuma skala, kur katram intervālam var izdalīt noteicošo fizikālo procesu kopu.

Meteoroloģija ir piedāvātas dažādas skalu klasifikācijas un/vai apakšklasifikācijas. Populārākās ir

• Orlanski (1975)
• Fujita (1981)

Orlanski(1975) garumu skalas klasifikācija

Klasse	Apakšklase	Garums	Raksturīgās atmosfēras parādības
micro	gamma	< 20m	Turbulence
	beta	20m-200m	Termālie virpuļi ("dust devil"), nelieli tornado, vēja brāzmu frontes virpuļi "(Gustnado")
	alpha	200m-2000m	lieli tornado, īsie gravitacijas viļņi
meso	gamma	2km-20km	Negaisu konvekcijas šūna, mezociklons, urbānais efekts
	beta	20km-200km	Jūras efekta nokrišņi, jūras brīze, superšūna
	alfa	200km-2000km	Negaisu frontes (garumā), "polar low", mezoskalas konvektīvais virpulis, mezoskalas konvektīvais kompleks, tropiskie cikloni, "derecho" (garumā)
macro	beta	2000km-20000km	Vidējo platumu cikloni, planetārie viļņi (Rossby vawe)
	alfa	>20000km	Mēnes radītie paisuma viļņi

Fujita (1981) garumu skalas klasifikācija

… [Lasīt vairāk]