Kopš saulainajā, vasarās svelmainajā, Itālijā Toskānas lielhercogs Ferdinands II 1641. gadā izgudroja pirmo hermetizēto termometru gaisa temperatūras mērījumiem, tāds vai citāds gaisa temperatūras mērāmais ir katrā mājā.

Lai rastu atbildi uz jautājumu „Cik silts vai auksts ir ārā?”, mēs ielūkojamies termometrā aiz loga. Vai šie āra termometra rādījumi saskan ar meteorologu gaisa temperatūras mērījumu rezultātiem? Ne vienmēr, un iemesls tam ir apstākļu atšķirības, kādos temperatūra tiek mērīta mūsu mājās un meteoroloģisko novērojumu stacijā.

Meteorologi pasaulē visa veida, arī gaisa temperatūras, novērojumus veic pēc vienota, Pasaules meteoroloģijas organizācijas (WMO) noteikta standarta.
Gaisa temperatūras mērījumi tiek veikti atklātā vietā, ar mērķi, lai termometra tuvumā nebūtu nekādu lokālu siltuma vai aukstuma avotu, un termometra rādījumus iespaidotu tikai gaisa temperatūras izmaiņas.

Gaisa temperatūras mērījumiem paredzētais termometrs tiek „noslēpts” no tiešajiem saules stariem un nokrišņiem, ievietojot to speciālas konstrukcijas aizsargbūdiņā. Š…

Kādā karstā vasaras dienā vējš mierīgi pūš aiz mājas loga, ārā ir diezgan mierīgs un nekas nav redzams, meteorologi brīdina par negaisu un iespējamas vētras tuvošanos, bet iedzīvotāji turpina savas ikdienas gaitas – tāda ir ierastā situācija Latvijā, kad tuvojas vētra. Gadās, ka meteorologi ir kļūdījušies laika apstākļu prognozē un vētra izpaužas vienīgi kā paaugstināts vēja ātrums. Tomēr labāk vienreiz viltus trauksme, nekā tad, ja vētra pārsteidz mūs nesagatavotus. Vētru klasifikācijā visā Eiropā tiek lietota arī Boforta skala jeb vizuālā vēja ātruma novērtēšanas skala. Boforta skala tika izgudrota 1805. gadā, kad britu admirālis sers Frānsiss Boforts (1774-1857) vēja stipruma mērīanai (ballēs) izveidoja Boforta skalu, kas joprojām tiek plaši lietota.

Ūdens temperatūras novērošanai un prognozēšanai tādām lielām ūdenstilpēm kā Baltijas jūra un Rīgas līcis var palīdzēt arī informācija no meteoroloģiskajiem satelītiem. LVĢMC šim nolūkam ir iespējams izmantot satelītu informāciju no NOAA (National Oceanic & Atmospheric Administration) polāri orbitālajiem satelītiem. Satelītu informācijas uztveršanas stacija centrā strādā kopš 2005. gadā, un tā dod būtisku informāciju ne vien meteoroloģijas jomā (mākoņu zonas, to izvietojums, pārvietošanās, augstums u.c.), bet arī, piemēram, par ledus apstākļiem plašajos Baltijas jūras ūdeņos, kā arī iepriekš pieminēto ūdens temperatūru Baltijas jūras virsējos slāņos. Līdz šim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs par ūdens temperatūru informāciju ieguvām vienīgi no piekrastes novērojumu stacijām, kur tā tika mērīta ar termometru. Šis ir jauns un nozīmīgs informācijas avots ne vien sinoptiķiem, sekojot līdzi laika apstākļu izmaiņām, bet arī, piemēram, speciālistiem, kas interesējas par ūdens temperatūrai pasaules okeānā, lai gan tam ir arī savi trūkumi, ar kuriem jāsastopas, sekojot līdzi ūdens temperatūrai Baltijas jūrā un Rīgas līcī:

• Informāciju par ūdens virsējā slāņa temperatūru ir iespējams iegūt tikai tajā gadījumā, ja debesis ir skaidras; ja debesis klāj kaut plāna un caurspīdīga augsto (Cirrus) mākoņu sega, satelīta informācija jau sniegs šīs mākoņu segas temperatūru, nevis ūdens virsmas temperatūru;
• Turklāt jāņem vērā, ka vasarā parasti sauszemes virsmas temperatūra ir salīdzinoši ļoti augsta, jo sevišķi saulainā laikā, bet mākoņu virsmas temperatūra ļoti zema (bieži zem -10 grādu atzīmes, atsevišķos gadījumos pat zem -45...-5…

Ikdienā, lai noteiktu, kāds būs laiks. Mēs visi, ja ne visi, tad lielākā daļa cilvēku ieskatāmies ne tikai modeļu samodelētajās kartēs, bet arī meteoroloģiskā radara attēlos. Visbiežāk mēs tos pētam vasaras sezonā un rudens sezonā, lai noteiktu, kur pārvietosies lokālie negaisa mākoņi, kas strauji izveidojas karstā vasaras pēcpusdienā utt. Protams, mēs radaru varam izmantot plānojot savas aktivitātes. Dodoties kādā pārgājienā, vai izbraucienā, mēs vispirms noskaidrojam, kāds tad būs laiks konkrētajā vietā tuvāko stundu lakā, kurā mēs atrodamies. Vēl mēs noteikti sekojam līdzi sinoptiskajai situācijai, kad mūs brīdina par spēcīgiem pērkona negaisiem, kas var sev līdzi nest lielu postu. Mēs varam iepriekš sagatavoties, kādai bīstamai  parādībai pirms tā mūs apdraud. Tagad aplūkosim tās vispārīgākās lietas par radariem. Un arī noskaidrosim, kā tad radars vispārībā darbojas? Uzzināsim arī informāciju par citiem radara produktiem

Kā strādā radars?

RADAR – RadioDetectionAndRanging – radio novērošana un klasifikācija; tā ir ierīce, kas skenē atmosfēru ar elektromagnētiskajiem viļņiem (radioviļņiem)

Radari tika izgudroti pirms Otrā Pasaules kara un sākumā tika izmantoti, lai noteiktu lidmašīnu atrašanās vietu. T…

Šodien rakstu par redzējumiem, ar kuru pavasara otrajā pusē caurmērā 5-12 dienas gadā saskarās visi piejūras iedzīvotāji Latvijā (un droši vien ne tikai mūsu zemē). Runa ir par pēkšņi no jūras puses uzklīstošajām miglām. Kas pārsvarā rada negaidītas aukstuma sajūtas, taču dažbrīd ģenerē arī jūtami lielākus traucējumus apkārtējā dzīvē. Vēl piebildīšu – nerakstu še par miglas rašanos vispār, par to lasām norādē raksta izskaņā. Šā materiāla tapšanā nav izmantoti nekādi literatūras avoti, vien tiešie un netiešie (pārstāstītie) vērojumi.

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Piejūras miglu izplatību rajoni caurmēra gadījumos pavasaros. Ar bultām atzīmēts vēja virziens. (Karte: Google Maps)

Tātad...

* Kas tas ir? Vizuāli – jebkurā diennakts laikā pavsara otrajā pusē un kalendārās vasaras sākumā novadus netālu no jūras piekrastes pārklāj zema mākoņainība, kam nereti seko arī īstā migla ar mazu horizontālo redzamību. Tajā pašā brīdī gaisa temperatūra nieka pusstundas garumā var nokristies par 10 un vairāk grādiem. J…

Tuvojas vasara un arī vētru, negaisu sezona. Mēs visi zinām, ka dažas no novērotajām dabasparādībām vasaras sezonā var būt bīstamas. Tādēļ pirms karstās vasaras ir vērts atgadināt, kā tad rīkoties sarezģītos laika apstākļu gadījumā, lai varētu sevi pasargāt no dažādām bīstamām parādībām, ar kurām varam saskarties un no, kurām varam ciest negaisa mākoņiem pāri ejot. Un varam arī negaisu un vētru pārciest bez sevišķām sekām, ja ievērosim elementārus pašaizsardzības pasākumus. Tagad aplūkosim tās vispārīgākās lietas, ja ir vēlme šim jautājumam pievērsties padziļināti. Un ja, kāda bīstama parādība ir jūs pārsteigusi negaidītā situācijā. Tad kādai ir jābūt jūsu ricībai negaisu vai spēcīgas vētras gadījumā?

RĪCĪBA PĒRKONA NEGAISA LAIKĀ.

• Kā rīkoties, lai neiesper zibens ?

1) Centieties bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām.

2) Tiem, kas cieš no ziedputekšņu alerģijas, labāk neiet ārā pirms negaisa un 3 stundas pēc tā, jo negaisā atmosfēras stāvoklis palielina izmešu un putekļu pārnesi.…

Katru dienu, sekojot laika ziņām, cilvēki lielu uzmanību pievērš informācijai par gaisa temperatūru. Tā tiek ņemta vērā lai izvēlētos, kādu apģērbu vilkt, lai novērtētu un pielāgotos dažādām fiziskajām aktivitātēm vai darbam āra apstākļos. Daudzi ir ievērojuši, ka gaisa temperatūrai tikai nedaudz pazeminoties zem nulles grādiem pie stipra vēja mēs izjūtam ievērojami lielāku termālo diskomfortu nekā pie zemākām gaisa temperatūrām, kad valda bezvējš. Līdzīgi pie augstām gaisa temperatūrām labāk jutīsimies, ja pūtīs vējš nekā bezvēja apstākļos. Cilvēku izjūtas var ietekmēt arī gaisa mitruma apstākļi. Paaugstināts gaisa mitrums pastiprinās gan karstuma, gan aukstuma sajūtas (daži piemēri doti zemāk esošajā tabulā). Šie piemēri liecina, ka gaisa temperatūra ir galvenā, bet ne vienīgais meteoroloģiskais elements, kas ietekmē cilvēka ķermeņa termālās izjūtas un termālo komfortu.

Pasaules praksē jau sen tiek lietoti dažādi termālie indeksi, lai aprakstītu un sniegtu cilvēkiem informāciju par to, kā dažādi laika apstākļu komponenti vai meteoroloģisko elementu kopums varētu viņus ietekmēt.…

Informatīvs materiāls iedzīvotājiem par gatavību un rīcību ārkārtēja karstuma gadījumā

Klimats dažādu faktoru ietekmē ir mainījies, mainās un mainīsies. Līdz ar to cilvēkiem ir jābūt gataviem klimata pārmaiņām, kas var izraisīt dažāda veida dabas katastrofas, piemēram ārkārtēju karstumu.

Kas ir ārkārtējs karstums?

Ārkārtējs karstums nozīmē, ka gaisa temperatūra ir 10 vai vairāk grādu augstāka par vidējo augstāko gaisa temperatūru konkrētajā reģionā un ilgst vairākas nedēļas.

Ik gadu pasaulē liels skaits cilvēku cieš no ārkārtēja karstuma. Tā kā no karstuma izraisītus veselības traucējumus un pat nāves gadījumus iespējams novērst, cilvēkiem jābūt informētiem par to, kuri cilvēki ietilpst riska grupā, un pasākumiem, kurus jāveic, lai novērstu karstuma izraisīto ietekmi uz cilvēka organismu. Vislielākais risks ir gados vecākiem cilvēkiem, maziem bērniem un personām ar garīgām un hroniskām saslimšanām. Tomēr arī gados jauni un veseli cilvēki var ciest no karstuma, ja tie veic intensīvas fiziskās aktivitātes karstā laikā.…

Pavasarī dienas atkal kļūst arvien garākas, saules stari arvien biežāk izlaužas no mākoņiem un silda. Ir ļoti patīkami sajust pirmo saules staru siltumu, kas atmodina visu dzīvo. Tomēr jau drīz, dienām kļūstot arvien garākām un Saulei paceļoties arvien augstāk virs horizonta, ilgstoša saules staru iedarbība var kļūt kaitīga, kas būs atkarīga no ultravioletās radiācijas (UV) daudzuma, kas nonāks uz Zemes virsmas.

UV radiācija

Saule ir galvenais enerģijas avots uz Zemes un ikviens no mums pakļauts tās iedarbībai. Saule dod gaismu, siltumu un arī ultravioleto radiāciju.

Par ultaviolēto radiāciju sauc to saules elektromagnētiskā starojuma daļu, kura viļņu garums ir 100-400 nm (1 nanometrs ir 10-9 metri) jeb viena miljardā daļa metra. Pašu "niknāko" Saules ultravioleto starojumu aiztur Zemes atmosfērā esošais ozona slānis. Līdz zemes virsmai nonāk starojums, kuru iedala trijās daļās: UV-A (viļņa garums 315-400 nm) UV-B (viļņa garums 280-315 nm) un UV-C (viļņa garums 100-280 nm). Spēcīgāka bioloģiskā iedarbība ir UV-B starojumam, taču tā intensitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem.…

Atmosfēras parādības iedalās dažādās grupās: 

• Hidrometeoroloģiskajās parādībās (Nokrišņi cietā vai sķidrā veidā).
• Litometeorloģiskajās parādībās (Cietas daļiņas gaisā).
• Elektriskajās parādībās.
• Optiskajās parādībās.
• Klasificētajās atmosfēras parādībās.