Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta "Met Office" pārstāvji atzīst, ka pēdējo gadu neierastās laikapstākļu pārmaiņas Britu salās pagaidām nav izdevies izskaidrot, liecina valsts iestādēm pērn sagatavots dokuments, ko šonedēļ publiskojusi tīmekļa vietne wattsupwiththat.com.

Kritiķi "Met Office" pārmet, ka publiskajā telpā tiek radīts iespaids, ka pēdējos gados pieredzētais sausums, plūdi, aukstuma un karstuma viļņi Lielbritānijā un citviet pasaulē ir saistīti ar cilvēces izraisītām klimata izmaiņām, un tikai šaurā speciālistu lokā tiek atklāta patiesība - pagaidām nav gūti pārliecinoši pierādījumi, kas izskaidrotu minēto dabas parādību sākotnējos cēloņus un to saistību ar cilvēces saimniecisko darbību.

Minētajā dokumentā speciālisti apskata neierastu laikapstākļu maiņu Lielbritānijā 2010.-2012.gadā, kad ilgstošam sausumam sekoja neierasti slapjš laiks. Periods no 2012.gada aprīļa līdz jūnijam kļuva par lietaināko trīs mēnešu periodu Lielbritānijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē - vismaz pēdējo simts gadu laikā.…

Dienvidaustrumu ciklons ir ciklona trajektorija, kas Latvijai pietuvojas no Dienvidaustrumiem. Vidējais atmosfēras spiediens ciklona centrā parasti ir no 995-1005 hPa liels jeb 746-755 mmHg (Dzīvsudraba stabiņa) liels. Dienvidaustrumu ciklons veidojas virs Kaspijas jūras un pārvietojas virzienā no dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem un arī citos virzienos. Tie virzās arī uz Krievijas centrālajiem rajoniem. Visbiežāk šie cikloni Latviju sasniedz no Krievijas centrālajiem rajoniem vai Krievijas rietumu daļas. Šie cikloni ir visretākie cikloni, jo to skaits, kas izveidojas virs Kaspijas jūras ir ļoti mazs. Gadā vidēji izveidojas 1-2 šādu ciklonu, bet citus gadus šādi cikloni neizveidojas nemaz. Šiem cikloniem ir raksturīgas arī dienvidu ciklona īpašības. Arī tie var atnest diezgan daudz nokrišņu. Taču tie var atnest plūdus tajā reģionā, kurā tie ir izveidojušies. Taču nokrišņi un vējš šajos ciklonos ir daudz mazākā intensitātē. Dažiem cikloniem, kas veidojas virs Kaspijas jūras nav spēka nemaz nonākt līdz mūsu teritorijai, jo visticamāk šie cikloni pārvietojoties pa cietzemi zaudēs savus spēkus un nesasniegs Latvijas teritoriju. M…

Dienvidu ciklons ir ciklona trajektorija, kas Latvijas teritorijai pietuvojas no dienvidiem. Tā austrumu malā ir raksturīgs siltais sektors ar tropiskajām gaisa masām, bet rietumu malā ir aukstais gaisa sektors ar aukstajām gaisa masām. Dienvidu ciklona rašanos var noteikt pēc satelītattēliem (skatīt attēlos blakus). Parasti attēlos redzamas biezas mākoņu masas, kas pēc tam sāk rotēt. Atšķirībā no Atlantijas okeāna cikloniem, dienvidu ciklonam nav raksturīga spirālveida forma. Meteoroloģijā pieņemts teikt, ka dienvidu ciklons rodas Melnajā jūrā, Vidusjūrā, bet tas var rasties arī virs Eiropas centrālajiem rajoniem. Viss atkarīgs no tā vai tur notiks silto un auksto gaisa masu sadursme, bez tam cikloni var veidoties virs Biskajas līča un kopā ar citu ciklonu veidot dienvidu ciklonam raksturīgās īpašības.

Dienvidu ciklonā ir liels siltā (Tropiskā) gaisa masu basiens, kur var veidoties negaisa mākoņi. Tādēļ šajos ciklonos ir daudz nokrišņu - ziemā sniegs un vasarā spēcīgas lietusgāzes ar pērkona negaisiem. K…

Kārtējais raksts – izglītojošā sērijā. Šodien par vēl vienu nepiefiksētu dabas parādību, kura regulāri ietekmē laika apstākļu norises ne tikai Latvijā, bet – kā likums- Eiropas lielākajā daļā. Mēnešos, kad gaisa temperatūra pieaug jeb pavasarī. Šajā rakstā NAV aplūkoti vispārīgie anticiklona rašanās cēloņi un pazīmes, bet gan sinoptiskā situācija, kas izveidojas praktiski katru gadu laika posmā: marts līdz jūnijs. Rakstā nav izmantots neviens literatūras avots, vien ikdienā vērotās visdažādākās tīmeklī pieejamās laika kartes.

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Reiz jau rakstīju par "Ziemas anticiklonu", tamdēļ ir mums iespējas veikt arī kādus salīdzinājumus...

Tātad – kas ir šis "Pavasara anticiklons"?

Attēlā: parastā "pavasara anticiklona" dislokācija siltuma progresa mēnešos, cikloniem vien atļauts skriet tālos dienvidos, tālos ziemeļos.

• Tas veidojas un pa reizei nostabilizējas Eiropas centrālajā daļā vai arī pie Vecā kontinenta ZR piekrastēm (Lielbritānijas ziemeļu krastos vai virs Ziemeļjūras).…

Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka absolūti lielākajai daļai šī resursa apmeklētāju interesē gan tas, kādi laikapstākļi šobrīd ir Latvijā, gan tas, kas sagaidāms turpmākajās dienās vai pat ilgtermiņā. Tā kā līdz šim dažādu iemeslu dēļ meteolapa.lv vēl nav pieejams neviens raksts, kas censtos izskaidrot ikdienas interneta lietotājam informāciju par laikapstākļu prognožu iegūšanu, izmantojamiem modeļiem, prognožu ticamību un citiem ar šo tēmu saistītajiem jautājumiem, centos apkopot citos resursos pieejamās informācijas klāstu. Kā galvenais avots ar tā autora maikla atļauju ir izmantots meteoziņu blogs, kur tostarp radās ideja par meteolapa.lv veidošanu.

Pieļauju, ka vairums interneta lietotāju informāciju par gaidāmajiem laikapstākļiem iegūst jau gatavā veidā, aplūkojot dažāda termiņa prognozes attiecīgos resursos. Tie, kas internetu šim nolūkam neizmanto, klausās laika ziņas radio un televīzijā. Resursā meteolapa.lv bieži ir diskutēts par mediju nozīmi un faktu piepušķošanu, lai piesaistītu lasītāju interesi. L…

Sveiki, kādreiz biju šīs vietnes aktīvs iemītnieks, šeit no pirmsākumiem. Biju no tiem, kas uz šejieni migrēja no Maikla bloga, kad tam sāka iet raibi. Tad vienā brīdī dažādas lietas sakrita un pārstāju vāvuļot ēterā. Lai nu kā, nupat "uzdūros" kādai lietai, ar kuru, domājams, būtu grēks nepadalīties ar kādreizējiem (un protams esošajiem, un nākamajiem) domu biedriem.

Drošvien visi ir dzirdējuši, ka kopš 1957. gada cilvēki diezgan naski zemes orbītā sūtījuši satelītus (pavadoņus). Tie tur nonāk dažādu iemeslu dēļ - komunikācijām, navigācijai, TV, laikapstākļu vērošanai, spiegošanai, izrādīšanās dēļ utt. Daži ir ģeostacionāri - to atrašanās vieta relatīvi pret zemi ir fiksēta, citi rotē apkārt zemei. Daži atrodas ap 800 km augstumā, citi - tālāk par 15000. Kopumā pavadoņu skaits pārsniedz 2000 un es nebūtu pārsteigts, ja lielākā daļa no tiem būtu saplīsuši (saplīsušie tiek izmantoti kā mērķi balastisko raķešu izmēģinājumos).

Kā zināms lielākā daļa pavadoņu komunicē ar zemi lietojot radio viļņus un dažus no tiem mēs varam uztvert lietojot tam piemērotas ierīces, piemēram - GPS vai TV satelītu šķīvjus. N…

Ikdienā mēs bieži sastopamies ar dabas parādībām. Dažkārt šīs parādības var arī mūs apdraudēt. Piemēram, ja karstā vasaras dienā virs mūsu galvām savelkas negaisa mākoņi, vai rudenī tuvojas kāds spēcīgs ciklons, kas var atnest spēcīgu rudens vētru. Tādēļ laika ziņās mūs brīdina par atsevišķām laika parādībām ar prognozējami būtiskām sekām, lai iedzīvotāji paspētu tām sagatavoties. Šoreiz iepazīstināšu meteolapa.lv lasītājus ar laika apstākļu kritērijiem, kad meteoroloģijas dienests izplata brīdinājumus.

Tabulā apkopotas 17 bīstamas laika parādības, kas var radīt postījumus vai zaudējumus. Par to informē (EMHI) - Igaunijas Meteoroloģijas un Hidroloģijas Institūts.

Visumā mēs zinām – lidmašīna, veicot savu reisu, gaisā atstāj izplūdes gāzes maisījumā ar nelielām cietām daļiņām. Tām aiztraucoties galvenajā lidojuma augstumā (7-13 kilometri virs zemes), šīs izplūdes gāzes ir sākums kondensācijas procesam. Sekas redzam kā "strīpas" debesīs. Tās dažādos laika apstākļos un sinoptiskās situācijās: arīdzan uzvedas dažādi. Kā izrādās- ne gluži kā pagadās, bet ciešā saistībā ar apkārtējo gaisa plūsmu un tā īpašībām.

Īpaši meteolapa.lv saitei šo rindu autors apkopojis nelielu pieredzi. Neesmu atradis kādus rakstus par līdzīgu tēmu. Viss teiktais balstās uz tiešiem novērojumiem ilgākā laikā.

Neiedziļinoties lielajā un zinātniskajā teorijā, vien sacīšu- arī pēc lidmašīnu "pēdām" augstos gaisos varam pasacīt laika apstākļu izmaiņas dažās tuvākās stundās vai pus-diennaktī. Tātad visu pēc kārtas.

Attēlā, fotografēts 2009. gada aprīļa dienā, 25km uz D no Kandavas: šādas ilgi neizzūdošas strīpas liecina par lielu iespēju skaidram laikam nomainīties uz nokrišņu brīdi. A…

Atkal jauns raksts – izglītojošā sērijā. Šajā reizē jāparunā par tradicionālu ziemas dabas parādību Latvijā un Skandinvācijā kopumā. Gandrīz katru ziemu – virs mums pietuvinātā reģiona izveidojas stabils anticiklons. Tam pateicoties – pie mums nonāk ikkatras ziemas lielākie sali. Un vienlaikus tā uzrašanās: liecina par konkrētā Baltā gadalaika briedumu. Ziema ir "nobriedusi". Jeb, kā agrāk un arī tagad runā: ziema izdevusies barga!

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei. Nav izmantoti nekādi literatūras avoti, ņemtas vērā vispārīgās zināšanas par sinoptiskajām lietām. Zīmējuma pamats ņemts no karsuveikals.lv lapas. Tekstā turpmāk ērtības pēc šo saukšu vienkāršāk- par "ziemas anticiklonu".

Tātad, kas tad ir "ziemas anticiklons"?

• Katra ciklona un arī anticiklona veidošanos, ceļu pāri dažādiem reģioniem - nosaka dažādu cēloņu kombinācija. Teiktais attiecas arī uz mūsu aplūkojamo "ziemas anticiklonu". Tomēr vispārīgi varu sacīt: ir daži kopēji iespējamie cēloņi, kas būtu pamatā noturīgām anticiklonam Skandināvijas reģionā. T…

Lielākie slimību uzliesmojumi, kā arī daudzi kari Eiropā pēdējās tūkstošgades laikā saistīti ar gaisa temperatūras pazemināšanos, liecina pētījums, kura rezultāti publicēti ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnāla "Proceedings of the National Academy of Sciences" interneta versijā.

Vairāki zinātnieki no Šveices, Čehijas un Vācijas veica gaisa temperatūras rekonstrukciju, pētot koksnes gadskārtu gredzenus 282 lapeglēs, kā arī 263 šo koku baļķos, kas izmantoti senu ēku celtniecībā Tatros, Slovākijas ziemeļos.

Iepriekš līdzīga temperatūras rekonstrukcija veikta, izmantojot kokus vai senus būvmateriālus no Alpiem, Skandināvijas un Pirenejiem, savukārt Eiropas austrumu - centrālajā daļā šāds pētījums noticis pirmo reizi. Jaunie rezultāti pārsvarā sakrīt ar agrāk iegūtajiem datiem, vienlaicīgi atklātas būtiskas reģionālas atšķirības.

Koksnes gredzenu izpēte liecina, ka aukstākais pavasaris Tatru reģionā bijis 1248.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni -4 grādi, savukārt siltākais gads bijis pēdējais no aplūkotajiem - 2011.gads - kad vidējā gaisa temperatūra pavasarī sasniedza +3 grādus. S…