Ir tāda lieta- par ko man domas uzjundīja "Kryos" plašie komentāri šai listē (šķiet, ka būsim minēto cilvēku aizbaidījuši prom...). Daudzi vēro laiku, Latvijas meteodienests riņķī laiž "oficiālās" laika ziņas, kuras pārtver mediji (ja vien tajos nestrādā šīs tēmas labi zinošie – kuri savukārt palaiž alternatīvās laika vēstis visriņķī...). Viss it kā notiek, un cilvēki reizēm pat uzspēlēti "vārās" par šo tēmu.
Bet viens ķēdes posms tomēr mums pietrūkst. Būtu kāds cilvēks, vēl vairāk – būtu cilvēku kolektīvs, kas, ņemtu priekšā jau notikušos laika vērojumus un automātisko aparātu reģistrācijas datus un uz tā pamata veidotu arhivētus apkopojumus. T.s. augstākā pilotāža būtu – ja šie dati būtu ietverti kādā grāmatā (grāmatu sērijā, aizvien atjaunojošā portālā...), kas turklāt būtu uzrakstīta saprotamā valodā un ar attēliem/video.
Jā, šai "nūjai ir arī otrs gals" – cik daudz cilvēkus šādi meteo arhīvi interesē? Uz reizi varu teikt: nedaudzus. Nu tā līdz simtam pa visu Latviju. Ar tādi paredzamo mikro-auditoriju neviens izdevējs vai interneta portāla priekšnieks taču naudu lietā neieguldīs. Un kāds dīvainis ar biezu naudas maku, kas turklāt savienota ar paaugstinātu interesi meteo lietās – arī no gaisa nekrīt.
Zināms, Latvijas meteodienests/ LVĢMC – tur "pie sevis" novērojumu arhīvu, un daļu (kopš 2004. gada) neapstrādāto materiāli "izlicis" meteo.lv saitē, kur *pdf formātā var lasīt ikviens interesents. Arhīvi ir wundeground.com un vairāku citu saišu pieejamībā par dažiem pēdējiem gadiem. Bet jāsaprot, daži gadi uz vispārējās Zemes ģeoloģiskās vēstures fona nav pat 1/10 000 daļas "sekundes". Kaut kāda minimāla statistika ir laika vērotāju-amatieru ziņā. Bet šie vērotāji... ir "izkaisīti", nav saziņa savā starpā, un vēl "pa lielajam" nedraudzējas ar IT tehnologijām. Ir latviski un par Latviju viena "Meteoroloģijas" grāmata, vēl PSRS laikos izdota. Ir Mauriņa "Laika zīmes" grāmata. Pieļauju, kaut kur Universitātes arhīvos putekļojas kādreizējo ģeogrāfijas studentu kursa- un diplomdarbi, kas veltīti Latvijas meteo parādību izpētei...
======
Pie kā tas noved...?
Lai arī ļoti traģisks piemērs – ņemsim par atskatu Japānas neseno 11. marta zemestrīci ar sekojošiem postošiem cunami. Kuriem neviens nebija gatavs arī tajā valstī, kur jūtamas zemestrīces ir visumā ikdienišķa parādība. Ciemati, pilsētas un pat daža laba atomeletrostacija, lidosta – sabūvētas piejūras zemienēs. Un kur viss tika nopostīts tās Melnās Dienas masīvajos cunami. Šķiet, kaut kas tamlīdzīgs notiek vienreiz mūžā. Taču tas tikpat labi signalizē: kad nu kaut kas tāds tomēr atkārtojas regulāri, sacīsim - reizi vairākos simts gados.
Visu šo runāju – par to domu vien: statistikas veidošana, apstrādāšana un masīva apsmadzeņošana arīdzan ir svētīgs darbs. Kas ir ciešā sasaistē ar nākotnes paredzējumiem, arī meteo jomā. Jāparedz ir varbūtības, nevis notikumi. Varbūtības ir samērā viegli izsecināt, vēl nenotikušie notikumi ... ai cik piņķerīgi grūti! Un uz statistiku balstoties: laidīsim tautās savlaicīgus brīdinājumus, un arīdzan pildīsim tos!
Viens ķēdes posms meteo saimniecībā pietrūkst... Vai ne?
Jāsaka- tas nebija nekāds mājiens attiecībā uz šo lapu. Otrkārt jāsaka: dažās saitēs ir arhīvi par dažiem pēdējiem gadiem. Arī es pielieku (savu iespēju robežās) savu roku šai lietai. Jautājums - ka nu vajadzētu ja ne "valstiski", tad vismaz kādiem zinātniekiem šos gatavois datus jau apstrādāt un izdarīt secinājumus. Statistika ir nepamanāma (pirmajā piegājienā) taču - svarīga lieta. Jau pieminēju zināmos dabas notikumus Japānā. Varu pieņemt, ka zemestrīces un dažu metru cunami reizi 1000 gados notiek arī Baltijas jūras piekrastēs. Tikai... tikai nav veikta pētniecība, un tas ir trūkums. Divkāršs trūkums ir tas: ka neviens - no kā tas ir atkarigs, "augšās" nav aizdomājies par šādu lietu...
Kaut ko tādu jau plānojam meteolapa.lv, tikai pagaidām nav laika pie tā pieķerties.
Protams vēl pirmstam jāveic kāds pētījums, lai zinātu cik un kādus datus vajdzēs uzglabāt un tamlīdzīgi.
Bet arī tas ir apsveicami - nodoms: šās saites ietvaros veidot arhīvus, ceru uz veiksmi:)
Ja skatās uz to, ko kāds no "augšas" nav izdarījis vai par ko nav aizdomājies, tad šādi arhīvi ir pupu mizas! :)
Tas nu gan tieši desmitniekā! :)
Nu,.... "Uzlēcošās saules zemei" šādas "pupu mizas" - nupatās izmaksās kādus 200 miljardus ASV dolārus, ja vēl vairāk. Mums... gan mazāk/ esam teritorijā un iedzīvotāju skaita ziņā - jūtami mazāk. Mums kādā veidā fatāli pietiks ar 1-2 miljardu latu...
Uzlēcošās saules zeme arī atrodas vietā kur robežojas vairākas tektoniskās plātnes. Klusā okeāna, eirāzijas, filipīnu un karolīnas. Turklāt 3 tektonisko plātņu robežpunkts atrodas mazāk kā 500 km no Tokijas :)
Protams, ģeoloģiskā situācija tai akvatorijā ir jūtami nestabila - un viss biežāk notiek. Bet mūsu krastos tas pats ir retāk, bet - arī notiek. Pagaidām aiz cilvēku atmiņu robežām. Par tām "robežām": tēma nākamajam rakstam :)