Būs vai nebūs šajā ziemā -30 grādu sals? Vēl februāra sākumā es biju diez gan pārliecināts, ka nebūs, tagad domāju citādi. Reģionāla mēroga apstākļi -30 grādu salam tuvākajās dienās būs piemēroti, bet vai lokālie apstākļi būs piemēroti - vējš, mākoņi un migla?

GFS kā nu kurā prognožu izlaidumā, bet pieļauj nedēļas vidū valsts austrumos -30 grādu salu, tāpat arī poļu modelis brīžiem pabiedē ar -30 grādiem šur tur Vidzemē, pārējiem modeļiem neesmu manījis tādus biedējošus izgājienus. Vairums vienojušies vidzemniekus saldēt ar -24..-27 grādiem.

Būs interesanti paskatīties, kā vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā gāzīsies uz leju. Ja mēneša sākumā tā bija 5-6 grādus augstāka par normu, tad šonedēļ tie varētu būt 5-6 grādi zem normas.

Lai arī gaidu pavasari, reizēs, kad uznāks mazliet ekstrēmāki laika apstākļi uz vienu vai otru pusi, es tomēr esmu par galējībām, šoreiz pavisam, pavisam īsām (tāds aukstums īstenībā jau nevienam, izņemot "Latvijas gāzi" un siltumuzņēmumus, nav izdevīgs). Lai šī ziema nebūtu vārgdiene, kas arhīvos ieiet ar minimālo temperatūra nieka -24 grādiem, kā ir līdz šim, tomēr gribētos rītu ar -30 grādiem. [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv 9.2.11.; 18:30

Kas tas par mīklainu virsrakstu? Mēs jau tā kā 2ar pus mēnešus esam "zem sniega", paspējuši šai Baltajā gadalaikā pārdzīvot visas dabas grimases pēc pilna komplekta. Bija gan sals, gan puteņi, gan atkušņi, gan atkala, gan masīva sērsna, gan pērkons, gan vētras. Jā! Taču viss iepriekšminētais neatceļ manas domas – kas virsrakstā izsprāgušas.


Ja nedaudz paviedējam drusku garākos domāšanas periodos, un aiz ikdienas cikloniem redzam drusku tālākus horizontus, un ja vēl piepulcējam atmiņas klāt no dažām iepriekšējām ziemām. Tad: redzam – kad februāris arī dažās iepriekšējās par "siltajām" nosauktām ziemā – bijis tas "baltākais" gada periods. Un ar spraigākiem saliem. Izskaidrojums nav tālu jāmeklē. Dabā ir inerce! Parasti ziemas sākumā – gaiss atdziest straujāk nekā Atlantijas ūdeņi (kas ir masīvo ciklonu enerģijas barotava). Apmēram uz to brīdi, kad saule ziemeļu puslodē ir viszemāk pie horizonta-> tad arī lielākā enerģijas starpība starp atdzisušo gaisu un siltajiem Golfa straumes ūdeņiem. D… [Lasīt vairāk]

Atjaunots 09.02.2011. pl. 12:30 (Pierīga)

Jaunākās modeļu prognozes rāda, ka aukstuma vilnis, kas sāksies šīs nedēļas otrajā pusē, var būt ilgs un bargs. Ekstrēmākie scenāriji paredz aukstumu līdz februāra beigām, turklāt dažās naktīs temperatūra var būt tik zema, ka man pat to negribas rakstīt :) Šobrīd, apskatot vairāku modeļu idejas, izskatās, ka ir aptuveni 70% iespēja, ka būs vismaz -25 grādi kaut uz vienu nakti. Ir arī siltākas versijas, bet tās neizskatās pārāk ticamas. Man sirdi silda viena GFS versija, ka aukstums atkāpsies jau 17. februārī un tam sekotu silts laiks, pat virs +5 grādiem.

Aukstums ieradīsies ar cikloniem, bet nostiprināsies ar anticikloniem. Tas nozīmē, ka aukstuma viļņa sākumā snigs. Tā kā virs Baltijas ieplūdīs tiešām arktisks gaiss, ir labas cerības arī uz lake effect sniegu pat augsta spiediena apgabalā. Pašlaik izskatās, ka ievērojami varētu snigt piektdien. Tas būs saistīts ar ciklonu, taču, ja piepildīsies prognozes par lielo aukstumu nedēļas nogalē, tad piekrastē arī brīvdienās var būt pamatīgs sniegs. [Lasīt vairāk]

Nākamnedēļ lielā Latvijas daļā bieži pakusīs, bet valsts austrumos gan biežāk būs kādu grādu zem nulles. Pašreizējās ilgtermiņa prognozes rāda, ka Atlantijas cikloni mūs regulāri sasniegs līdz pat februāra vidum. Taču līdzīgi kā šonedēļ jau pieredzējām, ciklonu ietekmei mūsu pusē īslaicīgi atslābstot un debesīm noskaidrojoties, gaisa temperatūra uz vienu vai divām naktīm var strauji pazemināties līdz -20 un vēl mazāk grādiem.

Daži modeļi nākamnedēļ pieļauj gaisa temperatūras paaugstināšanos piekrastē līdz +4 .. +5 grādiem. Tas jau būtu nopietns atkusnis, taču valsts austrumos uz tādu cerību nav un tur arī saglabājas lielākie palu draudi pavasarī.

Šonedēļ vairāku iemeslu dēļ paciemojos LVĢMC, viens no iemesliem bija aprunāties ar hidrologiem par pašreizējo situāciju upēs. Ir daži nepatīkami pārsteigumi, tomēr joprojām ir cerības, ka arī Daugavā plūdi nebūs tik lieli kā pērn.

Patīkamākās ziņas ir par Kurzemi, kur janvāra atkušņos daudz kusis un Ventā ūdens līmenis cēlies pat par 2,8 metriem, kas nozīmē, ka sākoties īstajiem pavasara atkušņiem, tur jau būs krietni mazāk ūdeņi, kam tecēt. [Lasīt vairāk]

Naktī uz otrdienu Latviju atkal apciemos nokrišņu mākoņi, sākot no ZR snigs, vietām putinās, piekrastē iespējams lietus. Gaisa temperatūra svārstīsies no +1 .... -3 C Kurzemē, līdz -5 ... -10 C Latgalē.
Otrdien dienā turpināsies ilgstoši nokrišņi, piekrastē D, DR vēja brāzmas līdz 14 m/s, lielākajā valsts daļā vējš būs mērens. Gaisa temperatūra +2 .... -7 C (temperatūra pazeminās A, DA virzienā). Pievakarē Kurzemē iegriezīsies R, ZR vējš.

Naktī uz trešdienu un trešdien dienā Latvijas teritorijā gaidāms neliels sals, -1 ... -6 C. Iespējami nelieli nokrišņi. Paredzams, ka pamazām iegriezīsies ZA vējš, un laiks Latvijā kļūs vēsāks.
Nakts laikā uz 27.01., ceturtdienu, Vidzemē sals var sasniegt -14 C, lielākajā valsts daļā -4 ... -9 C. Dienā Kurzemes piekrastē prognozēti 0 ... -4 C, centrālajos un austrumu rajonos -5 ... -12 C.

Ievērojami temperatūras kontrasti saglabāsies arī nākamajās diennaktīs. Naktī uz piektdienu Vidzemē un Latgalē pie noteiktiem apstākļiem iespējams sals līdz -20 C, pārsvarā -7 ... -… [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv, 19.1.11. 19:30

Jau britiņš pagājis kopš meteolapas "palaišanas", vismaz es pa reizei savā darbā es veicu tādu vai šādu kopsavilkumu. Lai domas noapaļoties un sakārtotos. Un lai man nebūtu tā brīnišķīgā iespēja visu laiku riņķot cauri vieniem un tiem pašiem diskusiju riņķiem. Tātad...

Jāsaka vienreiz par visām reizēm...
- mēs (tie "homo sapiens" ar savām attīstītām smadzenēm) vēl joprojām esam dabas sastāvdaļa, nevis radības kronis. Daba bez mums absolūti varētu iztikt, ko nevarētu sacīt par mūsu līdzpilsoņiem – kuriem daba visā krāšņumā ir pat ļoti nepieciešama dzīves vide. Dabas klēpis, kurā dzīvojamies mēs. Lai gan reizēm mēs sevi apsaukājam par "saprātīgiem". Taču daļu mūsu darbību nevaram nevienos vārtos nosaukt par saprātīgu. Piemēram, turpinām sūkt "zemes asinis" – naftu, turklāt daži to pamanījušies pārdot par nesliktu cenu citiem. Kuri savukārt ir uzlikti uz šīs "naftas atkarības adatas" (braukšana ar autiņiem, apkure...). Un Daba pati parūpējusies - ka dod mums vēl lielu rezervi dzīvošanai uz priekšu. U… [Lasīt vairāk]