Vēl viena tēma iepeldēja galvā ātrā tempā. Kamēr (šā raksta tapšanas brīdī) virs galvas plosās ULLI ciklona stipri brāzmainie vēji kombinācijā ar nevājiem lietus gāzieniem, tomēr jāpievēršas kādai līdz šim maz aplūkotai tēmai. Seno laiku seno cilvēku pareģojumi – un domas šajā sakarībā.
Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.
Daudzkur, tostarp visai bieži arī patreizējā mītnes vietā Zantē, kumunicējoties ar otrā pusmūža gājuma cilvēkiem – ne visai reti izsprāgst domas no sērijas: "ko tie meteorologi zina? Es izeju pats mežā un redzu visu uz priekšu...". Otrajā šo rindu autora uzjautājienā – "nu nosaucam kādas pāris savējās prognozes?" atbildes parasti ir "mana vecmāmiņa būtu zinājusi, ka šī ziema būs silta (pēc tam, kad šis gadalaiks teju pusē – tad jau nav kauns šo apgalvot...). Pēc tam – kad trešajā jautājumā cenšos izzināt "kāda būs vasara 2012..." - ir atbilde "tad jau redzēsim, patreiz neko nevaram zināt". Un pusmūžnieks jau vārdos dod demaršu (ļoti standarta versijā...) "šodien cilvēki dabu ir sajaukuši, kosmosa kuģi (ASV prezidents, lidmašīnas, rūpīcas, mežu izciršana... vēl kāds 10 šo cēloņu variācijas) atmosfēru sapostījuši". Un – finālā: lai šie otrā sarunas biedra vārdi būtu vēl spēcīgāki, vienmēr piemetināts tiek "drīz vispār mūs aprīs vētras, orkāni, sausumi, lietusgāzes...". UN TAD: sarunu biedrs, ar steigu mainīdams tēmu – ieslēdz radio, lai šai dienai noklausīties laika ziņas. Kuras pašā iesākumā sagatavojuši vēl pāris mirkļus iepriekš noniecinātie meteorologi :)
Šādā visai biežā sarunā (jums, cienījamie lasītāji, arīdzan šādi vārdu riņķi ir pazīstami?) izceļas domas. Pirmkārt – par šiem tautas pareģojumiem mums visiem (ar dažiem pavisam nelieliem izņēmumiem) ir jūtami miglains priekšstats. Visi kaut kur "kaut ko dzirdējuši, kaut kur izlasījuši...", bet pašiem nav laika pieticis šādus apgalvojumus pārbaudīt. Pirmā līmeņa nenoteiktība.
Otrā līmeņa nenoteiktība ir viedoklī – daži cilvēki tomēr jautājumu ir pētījuši. Šo rindu autoram goda vietā ir latviski vēl pad-laikos izdotā Mariņa "Laika zīmes" grāmata. Vilis Bukšs savā blogā regulāri publikācijās smalki vērtē šos jautājumus. Arīdzan Latvijas Radio ziķerīgajiem korespondentiem izdevies aizklaušināties līdz vēl dažam laika vērotājam (pārsvarā Latvijas laucenieciskajos apvidos). Pēta, viedē... bet?
BET: šo laika teicēju runātais – atkal ir ar smagu nenoteiktības (saucot lietas īstajā vārdā – ar nezināšanas) pieskaņu. Piemēram: vasarā uzrakstīsim "siena laiks būs bez nokrišņiem", bet samērā viltīgi neprecizēsim – kad tieši. Siena laiks, kā zina laucenieki – sākas no jūnija vidus un turpinās līdz pat kādam augustam. Ciešamu sienu pie sausām debesīm var ievākt pat septembra sākumā... Ja kāda nedēļa šai periodā iegadās pie saules, tad "tā prognoze piepildās". Cits piemērs, pavisam reāli tikko aizvadītajā 2011. gadā dažs sacīja – "ziema iekavēsies", taču tā līdz galam neprecizēja. Daža "tante teica"- nu tā līdz tā decembra vidum. Hee... tagad skaidrs: arī janvāris ieskrējies, un vēl uz priekš kādas dienas dzīvosimies (pēc meteo prognozēm!) zem siltiem grādiem. Ziema patiešām iekavējusies, bet neprecīzi – drusku lielāks ir šā vēlā rudens periods. Vēl varētu daudzus piemērus šādā sērijā piemeklēt. Atkal nezināšana kā īlens pa visām šuvēm spraucas ārā.
Ir jau tautas prognozes, kas daļēji arīdzan piepildās. Tās gan ir no "vidējā garuma" – dažu mēnešu līdz pusgadam – sērijas. Man panaivā līmenī domājot: Saules spīdums nemanāmi mainās arī ar dažu mēnešu frekvenci, kas ar kavējošu inerci atspoguļojas meteo notikumos. Cilvēkiem pārsvarā ar "3 dienu meteo domāšanu" šis tendence nepamanāmas. Taču pārējā dzīvā daba, jo sevišķi augu valstī – šīs izmaiņas sevī akumulē un "rīkojas". Un daži dabas vērotāji šīs pārmaiņas ir pamanījuši. Jāsaka: vidēja termiņa dabas prognozēm ir lielāka tendence piepildīties, nekā īstermiņa. Atkal kāds piemērs: ja ābeles dod smagu abolu ražu, tad patiešām var sekot barga ziema. Ja gailis pievakarē dzied, tad ne tuvu ne vienmēr gaidāmas laika pārmaiņas.
Taču arīdzan vidēja termiņa prognozēs – daudz nenoteiktības. Vēlreiz piemērs: 2010. gada agrā pavasarī "daba signalizēja" – pavasarim vajadzēja būt samērā sausam. Taču Īslandē parāvās vaļā attiecīgais vulkāns, piegāzēja debesis ar pelniem. Un – bieži pavasara nokrišņi bija pie mums. Neapgalvoju aiz nezināšanas, vai tieši vulkāna sīkie pelni atmosfērā radīja šos "neplānotos" nokrišņus. Taču daba "piemānīja" (un kopš tā brīža vairs nelielos ar ilgtermiņa prognozēm). Vēlreiz ir nenoteiktība.
Šī raksta sāls – prognozēm "iz tautas" pietrūkst pētniecības pamata. Daudz darba ešajiem vai kādam nākamajam (patreizējam LU Ģeogrāfijas fakultātes stundentam) zinātniekam šajā virzienā. Vai ne?
Jau mans vecaistēvs(1896-1991),kurš vadījās tikai pēc dabas pazīmēm,manā bērnībā teica,ka pareģot kaut ko precīzi ir gandrīz neiespējami,kā par lielāko vaininieku nosaucot kosmiskos kuģus,kuri ir sacaurumojuši debesis.Laikam jau cilvēki ir pamatīgi ietekmējuši pārmaiņas dabā,ka vecās pazīmes vairs nedarbojas.Vai arī jāizmanto samērā liels pazīmju kopums,lai radītu cik necik precīzu prognozi.Lai gan paredzēt jau janvārī,ka "nākamie Jāņi būs bez lietus",laikam neuzņemtos neviens,jo kā zināms,ja Ventspilī līst,var gadīties,ka Rundēniem lietus tonakt ies garām. Lai gan man patīk ,kā Vilis Bukšs apraksta pazīmes zīmīgajos datumos(dienās). Šis tas ar piepildās.Manī tas rada gandarījumu,tas liekas saprotamāk par kaut kādām shēmām,-grammām,datoraprēķiniem.
Es teiktu, Zemei ir daudz lielākas izturības rezerves attiecībā pret mums "saprātīgajiem". Mēs praktiski neietekmējam lielās dabas norises, lokāli kādās lielo mortopoļu pievārtēs- iespējams... Nezinu.
Man jau arī tā šķiet,taču,ja paskatās kādus kino kadrus par lielajiem rūpniecības centriem,kur debesis aizklāj lieli skursteņi un no tiem nepārtraukti veļas laukā dūmi,tvaiki un vēl nezin kas,paliek šķērmi.Lai gan ticamāki liekas fakti,ka klimata izmaiņas drīzāk rada kaut kas globālāks:vai nu tas ir metāns no Ziemeļu okeāna vai vulkānu aktivitāte,vai vēl kas.Taču tas,ka pareģot laiku pēc dabas zīmēm vairs neizdodas,to jau juta vecajie pagājušā gs. beigās,un mēģināja to izskaidrot paši sev,kā nu to prata.
Piekrītu!Paredzēt vairs nevar,pēc laika zīmēm,gandrīz neko.Toties,nekad nepiekritīšu tam,ka CILVĒKS neko nav nodarījis Mātei Dabai.Nekad nepiekritīšu!Protams,katrs domā,kā grib.Man ir pilnīgi citi uzskati.Vai tas ir normāli,ka,tik bieži Eiropu plosa vētras?Vai senāk mūs piemeklēja tik bieži,ļoti stipri vēji,vētras?Nē,taču!Es dzīvi neesmu nodzīvojusi aizsietām acīm,Daba man vienmēr ir bijusi pati lielākā mīlestība...Bet,kā jau teicu,tās ir manas domas un,katrs var domāt kā vēlās.
Nu es arī no savas bērnības vētras atceros,to,ka laikam 1968. gada Rīgā bija milzīgi plūdi ,vētru,kas vienu rudeni/ziemu man laukos Latgalē nogāza bēŗzu kalna galā,baumas,ka teļi lidojuši pa gaisu virpuļvētras laikā...
Toreiz tikai TV un prese gandrīz neko neziņoja,lai gan presi toreiz arī neko īpaši arī nelasīju,nebija ko tur lasīt.Es drīzāk piekrītu Raitim,ka cilvēks iespaido dabu,bet ne tik katastrofāli,kā mēģina to rādīt savā ziņā ieinteresētās personas,kurām globālā sasilšanas un līdzīgās problēmas ir ļoti lielas naudas pelnīšanas avots .Cilvēks,protams ,dara pāri dabai,taču visvairāk arī pats to izjūt,redzot,kā mainās viņam pierastā vide uz slikto pusi un ,par laimi,sāk arī par to aizdomāties.Domāju,DABA pārdzīvos cilvēci arī pēc tam,ja visam būs beigas,mēs-cilvēki esam vārgāki par lielo māti-dabu,tā kā drīzāk jāuztraucas pašiem par sevi,saviem bērniem un mazbērniem un jāmīl sevi,tad a… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Es domāju tā- ka visu rūpnīcu un privāto skursteņu izgarojumi visā pasaulē 2011. gadā kopā būs kāda mazākā daļa no tā - ko 2010. gada aprīlī izgaroja Ejafjujakula vulkāns Īslandē...
19:25: Jā- un pareizi. Jāskatās katru sezonu vismaz 30-40 (vēlams, vēl vairāk) pazīmes dabā: lai varētu izsecināt kādas tendences. Pārsvarā tajos, dažu mēnešu ciklos (par ko rakstu pamatrakstā) Bet arī šajā jomā zināšanas mums ir stipri tālu no vēlamā. Tamdēļ jau pāris gadus es neizplatu dabas ilgtermiņa prognozes, drīzāk pievēršos statistikai. Man vecmāmiņa savulaik sacīja "nav jāparedz notikumi, ir jāparedz varbūtības". Un tās varbūtības, ja mēreni pārzinām statistiku, ir pat visai labu pārredzamas...
Arī tā var gadīties:)))
Paldies N-Westam par apjomīgo komentāru, kura galvenajai domai - viss notiek saskaņoti pēc likumsakarībām, kuras gandrīz nezinām-> ir jāpiekrīt. *Bet es atceros ... par tām pašām bitēm. Pirms apmēram 20 gadiem, kad tantei (pie kuras vasarās braucu atpūsties) bija vairākas bišu saimes. Un tad vismaz pāris reizes - straujam negaisam uznākot, tās pie pirmajām lietus pilēm melnā barā metās stropā. Pašam tādos brīžos gan labāk tuvumā netrasties, ja negribam saņemt niknus dzēlienus. Tātad: pilnībā pārsteigtas. Citreiz - šās izspietoja (un turpat netālu kokā sametās kamolā, kā tas šādās reizēs notiek) kādu stundu pirms cita negaisa. Lai gan tām pašām palikt vēl stropā it kā vairāk vajadzēja.* Atceros par gulbjiem- "senās" prognozes vēsta: tām jāpamet vasaras vietas 3 dienas pirms sniega. Bet 2010. gadā, kad tā paagrā ziema uznāca...? "Pie sevis" vēl nedēļu pie baltās seģenes… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Man gan visai negribētos piekrist tai domai par neprecizitāti toreiz un tagad.Ja tagad vērojumiem dabā ir vairāk vai mazāk hobija raksturs,tad agrāk ievērot laika zīmes pirmām kārtām bija eksistences jautājums.No tā bija atkarīgs ne tikai tas,cik liela raža tiks iegūta,bet arī tas cik kvalitatīvi tā saglabāsies.Laika zīmes bija pamatā arī tam,cik silta un izturīga ir viņu māja.Un būsim godīgi pret saviem priekšgājējiem - viņi tika ar to galā lieliski.
Arī šodien ar visu tehnisko arsenālu dienesti reizēm nokļūdās un kļūdījās arī toreiz,bet bija arī tādi viedie,pie kuriem brauca pat no lielas tālienes,un ,laikam,ne bez iemesla.Šodien,tik tiešām, dabā daudz kas ir izmainījies un dabas zīmes likt par pamatu laika prognozēm arī vairs nav vitāli nepieciešams.Taisnības labad gan jāsaka,ka ļoti daudzi dārzkopji un zemkopji daudzas tautas krātās gudrības joprojām strikti ievēro,jo tās neapšaubāmi d… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Tiešam feins, interesants raksta cienigs komentārs,daudz kam nevaru nepiekrist,tiešam interesanti :) Paldies !
Vispār mūsdienās klimats ir ļoti stabils, ja salīdzina kaut vai ar laika periodu kad atkāpās lielie kontinentālie ledāji un silti periodi mijās ar aukstākiem, reizēm pat ar dažu desmitu gadu intervālu vidējā temperatūra svārstijās par 4 - 5 grādiem. Atlantiskā laika klimata optimumā Latvijā pat masveidā auga platlapju meži. Tepat pavisam nesen viduslaiku siltajā periodā vikingi apmetās uz dzīvi Grenlandē, kur tai laikā bij siltāks kā pašlaik. Nekādas rūpniecības taču tajā laikā nebija.
Gan jau ka kaut kāda ietekme mūsdienu rūpniecības un transporta izmešiem ir, bet citreiz paklausoties, ko saka lielākie globālās sasilšanas propogandētāji ir tāda sajūta, ka šie domā - pārtrauksim dedzināt fosilos kurināmos un klimats vairs nemainīsies, ledāji nekusīs, jūras līmenis nemainīsies.
Kopumā es uzskatu - joprojām ir "pavasaris" pēc pēdējā ledus laikmeta. Zinātnieki izpētījuši: mūsu platumos esot bijuši arī subtropliski apstākļi (atrod pārakmeņojošos gliemežus, tādu dzīvnieku atliekas- kādi mūsdienās dzīvo apmēram Vidusjūras Z krastos). Kas ir nekas kā gigantiskas "vasaras" starp divām tādām pašām gigantiskām "ziemām" (jeb Ledus Laikmetiem). Kopumā 1 miljons gados notiek ap 12 ledus laikmetiem. Tātad pilnais periods ir apmēram 80tk gadi...
Njā, Eocēna periodā ledāji vispār neesot bijuši un silts klimats pastāvējis arī polos. Pirmie apledojumi Antarktīdā ir parādijušies pirms ~35 milj. gadu. Senāk Juras un Triasa periodos kad pa Zemi dinozauri dzīvojās arī ir bijis silts bez polārajiem ledājiem.
Tur jau tā lieta, ka ģeoloģiskās mērvienībās mērot, uz Zemes ir bijuši daudz un dažādi, diametrāli pretēji laikapstākļi. Zeme izdzīvo savas ziemas un vasaras, kas šos ciklus nosaka - varam tikai minēt. Noteikti vislielākā ietekme, pēc manām domām, ir Saulei un tās cikliem (kas tiek pētīti, bet joprojām daudz noslēpumu satur), bet iespējamas arī dažādu planetāru apstākļu izraisītas globālas klimata pārmaiņas (supervulkānu izvirdumi, piemēram), kā arī kosmiski efekti (meteorītu, komētu kritieni, teorētiski - arī kosmiskos mērogos tuvs zvaigznes supernovas sprādziens, tāda iespējamība ir daudz retāka, bet iespējama). Un droši vien arī citi faktori...
Piekrītu arī par "pavasari" - tiešām savulaik mūsu pusē (un ne tikai, arī uz visas Zemes) ir bijis daudz siltāks (un aukstāks arī, protams). Un nebūtu brīnums, ka mēs pamazām tuvojamies vasarai un "globālā sasilšana" ir tikai un vienīgi dabisks process, lai ko bļauj dažādi "dabas aizstāvji"...
Kaut kad nesen bija arī CERN pētījums, ka kosmiskā starojuma izmaiņas iespaido mākoņu veidošanās intensitāti un līdzar to arī klimatu.
Jā, es arī kaut kur biju par šādu (vai līdzīgu) lietu lasījis, turklāt latviski. Negribu uzreiz neko apgalvot, bet, kad būs brīvs laiks (šobrīd tā gan maz), pameklēšu, varbūt izdosies atrast kādu materiālu vai vismaz norādi uz to.
Manuprāt mākoņu veidošanos nosaka daudzu faktoru kopums, kosmosa starus arīdzan nevar izslēgt no "spēles".
Jā- metāna izgarojumi no okeāniem (pratiski nepētīta parādība) un vulkāna varenie izvirdumi- tie vairāk ietekmē mūsu klimatu tālākos un tuvākos novados. Es gan neapgalvošu tādas domas - agrāk dabas paredzējumi bijuši precīzāki nekā tagad. Manā uztverē - tie vienādi/maigi runājot/neprecīzi - bija tagad un toreiz. Te ir jūtams cilvēcisks faktors: ja sākam dzīvot atmiņās vairāk, nekā tagadējā dzīvē - tad nevis "pasaule iet bojā", bet gan mēs veci paliekam (kam gan ar gadu skaitu uz muguras ir visai pastarpināta saistība...).