Garumu skalas meteoroloģijā

Garumu skalas meteoroloģijā

Noteicošie fizikālie procesi kas ietekmē atmosfēras parādības ir atkarīgi no parādības mēroga(lieluma). Piemēram vidējo platumu ciklonam lielu lomu spēlē zemes rotācijas radītais Koriolisa spēks, savukārt apskatot konkrētu negaisa šūnu Koriolisa spēku var neņemt vērā.

Tādēļ meteoroloģijā tika ieviesta garuma skala, kur katram intervālam var izdalīt noteicošo fizikālo procesu kopu.

Meteoroloģija ir piedāvātas dažādas skalu klasifikācijas un/vai apakšklasifikācijas. Populārākās ir

  • Orlanski (1975)
  • Fujita (1981)

Orlanski(1975) garumu skalas klasifikācija

Klasse Apakšklase Garums Raksturīgās atmosfēras parādības
micro gamma < 20m Turbulence
beta 20m-200m Termālie virpuļi ("dust devil"), nelieli tornado, vēja brāzmu frontes virpuļi "(Gustnado")
alpha 200m-2000m lieli tornado, īsie gravitacijas viļņi
meso gamma 2km-20km Negaisu konvekcijas šūna, mezociklons, urbānais efekts
beta 20km-200km Jūras efekta nokrišņi, jūras brīze, superšūna
alfa 200km-2000km Negaisu frontes (garumā), "polar low", mezoskalas konvektīvais virpulis, mezoskalas konvektīvais kompleks, tropiskie cikloni, "derecho" (garumā)
macro beta 2000km-20000km Vidējo platumu cikloni, planetārie viļņi (Rossby vawe)
alfa >20000km Mēnes radītie paisuma viļņi

Fujita (1981) garumu skalas klasifikācija

Klasse Apakšklase Garums Raksturīgās atmosfēras parādības
moso alfa 40cm-40m Turbulence
miso beta 40m-400m Termālie virpuļi ("dust devil"), nelieli tornado, vēja brāzmu frontes virpuļi "(Gustnado")
alfa 400m-4000m lieli tornado, īsie gravitacijas viļņi
meso beta 4km-40km Negaisu konvekcijas šūna, mezociklons, urbānais efekts
alfa 40km-400km Jūras efekta nokrišņi, jūras brīze, superšūna, "polar low"
maso beta 400km-4000km Negaisu frontes (garumā), "polar low", mezoskalas konvektīvais virpulis, mezoskalas konvektīvais kompleks, tropiskie cikloni, "derecho" (garumā)
alfa >4000km Vidējo platumu cikloni, planetārie viļņi (Rossby vawe)

Tātad Fujita padāvātā meso skala 4-400 km ir būtiski šaurāka nekā Orlanski piedāvātā 2 -2000 km.

Meteoroloģijā tiek lietots arī termins "sinoptiskā skala" kurš nozīmē horizontālo garumu ar kārtu 1000 km.

Augstāk ir dotas konkrētiem mērogiem raksturīgās atmosfēras parādības. Bet tas nenozīmē, ka parādība nevar atbilst citiem mērogiem. Piemēram lielākā reģistrēta tropisk ciklona (taifūns Tips) diametrs bija virs 2000 km, savukārt mazākajam tropiskajam cikloman Tracy diamters bija tikai ap 100 km, jeb 20 reizes mazāk.

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 16.07.2012 11:29

    Man prieks- katru dienu uzzināt ko jaunu :)

    Ielādē...
  2. 16.07.2012 10:07

    Nu ja, viens 1)amerikāņu zinātnieks, otrs 2)japāņu zinātnieks...tas jau vien daudz ko izsaka:))
    Pierakstīšu klāt ko izsaka:)))
    1)Ziemeļamerikas vidieni pastāvīgi apdraud postoši virpuļviesuļi - tornado. Tie veidojas, siltajām, mitrajām Atlantijas okeāna gaisa masām sastopoties ar auksto gaisu no Ziemeļu Ledus okeāna. Vēja ātrums var pārsniegt 100 m/s.
    2)Runājot par cunami, visvairāk tie bijuši Klusajā okeānā. Japānas, Kuriļu salās, Aļaskas, Sahalīnas, Kamčatkas piekrastēs un citur ir izveidoti speciāli cunami prognozēšanas dienesti, galvenais dienests atrodas Honolulu (Havaju salās).
    3)Tropiskie cikloni nodara plašākus postījumus nekā tornado. Daudzi tropiskie cikloni veidojas vasaras beigās. Meksikas līcī, Atlantijas okeāna rietumdaļā, tropiskos ciklonus sauc par orkāniem. Ziemeļpuslodē orkāni virpuļo pretēji pulksteņrādītāju kustības virzienam un visbiežāk veidojas augustā un oktobrī. D… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

    Ielādē...
    1. 16.07.2012 10:36

      Nu ja, izskatās, ka stāvi ļoti tālu no zinātnes... tava piezīme jau vien daudz ko izsaka :P Tiesa, dažs labs portāls, rakstot visādas blēņas, tik bieži atraucas uz "britu zinātniekiem", ka tas jau kļūst par lamuvārdu, un tad jau pēc asociācijas vien nav tālu no šādas attieksmes arī pret pārējiem.

      Par tēmu - ir vēl ļoti interesants garums, kas raksturo atmosfēras vertikālo stabilitāti - Moņina-Obuhova garums. Mazliet esmu lietas kursā, jo savulaik bij drusku darīšana ar piesārņojuma izkliedes modelēšanu, bet varbūt kāds guru var pastāstīt sīkāk? Pieņēmu to vienkārši kā parametru, jo toreiz lietas būtībā nebija nepieciešams iedziļināties, bet interesanti tomēr.

      Ielādē...
      1. 16.07.2012 11:45

        Interesanti gan būtu uzzināt tavus mērījumus kurš šeit tuvāk , kurš tālāk zinātnei;))) Jo sevišķi meteoroloģijas!!!:)))

        Ielādē...
        1. 18.07.2012 10:55

          Tālu vai netālu, bet, būdams "bez 5 minūtēm" vides zinātņu doktors, es neatļaujos izteikt neargumentētas nicinošas piezīmes par saviem kolēģiem vai priekšgājējiem pat tad, ja neesmu vienisprātis ar viņu uzskatiem. Tas nenozīmē, ka nevaru kādam uzbraukt - bet tad vienmēr ir skaidrs arī - kāpēc.

          Ielādē...
          1. 20.07.2012 09:42

            Nu klausies...:))))...vai tu varētu paskaidrot par ko tu tur runā?:)))...man tikai prieks par tevi:)))

            Ielādē...