Kaut gan šajās dienās domas vairāk ir aizņemtas ar pēdējo dienu karstuma rekordiem un negaisiem, tomēr ir pēdējais laiks atskatīties uz aizvadīto vasaras vidus mēnesi jūliju. Aizvadītajā jūlijā tikai pa īstam sevi parādīja šī gada vasara - kopumā praktiski viss mēnesis aizritēja ar siltu, mēneša sākumā (ap 5.-10. jūliju) un beigās arī karstu laiku, bet lietus kopumā lija reti, tomēr brīžiem nokrišņi bija visai stipri (vai pat ekstremāli - par to zemāk). Karstākajās mēneša dienās tika uzstādīti tikai 17 maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 jauns dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords, kas gan nav tik daudz, bet kopumā šo jūliju mēs atcerēsimies kā ļoti siltu un salīdzinoši sausu.     Šī gada jūlija vidējā gaisa temperatūra bija +19,7, kas ir 2,7 grādus virs normas. Tādējādi 2014. gada jūlijs kļūst par 5. siltāko jūliju Latvijā novērojumu vēsturē. Tikai par pāris grāda simtdaļām siltāks ir 2003. gada jūlijs, bet jūliji ar vidējo gaisa temperatūru +19,8 (2001, 2011) dala jau otro un trešo pozīciju. Ar krietnu izrāvienu pats siltākais ir 2010. gada jūlijs, kura vidējā gaisa temperatūra bija vēl 1,8 grādus augstāka par šī gada vidējo rādītāju. Lai gan šis ir viens no siltākajiem jūlijiem, šajā gadsimtā tik silts jūlijs vairs nav reta parādība - samērā bieži pēdējo 15 gadu laikā jūlijā valdījis līdzīgs siltums. Tikai 1.-4. un 11. jūlijā vidējā diennakts gaisa temperatūra bija zem vidējā, bet pārējās dienās gaisa temperatūra bija pārsvarā 1-5 grādus virs normas, karstākajās dienās 7.-9., 27.,28. un 30. jūlijā pakāpjoties arī 6-7 grādus virs ilggadīgo novērojumu vidējā. 9 dienās gaiss vietām Latvijā sakarsa virs +30 grādu atzīmes. Šī jūlija zemākā gaisa temperatūra tika uzstādīta 19. jūlija rītā - tie bija +6,2 grādi Ventspils novada Vičakos (Irbenē), bet visaugstākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija Lielpēčos (pie Ogres), kur gaiss 30. jūlija pēcpusdienā sakarsa līdz +33,6 grādiem. LVĢMC jūlija temperatūras gaitas grafiks:

    Lielākā daļa nokrišņu jūlijā izlija tikai dažu dienu laikā, pārsvarā mēneša sākumā un beigās. Lai gan brīžiem lietusgāzes bija intensīvas, Kurzemē, īpaši Baltijas jūras piekrastē valdīja sausums, tāpēc vidējais nokrišņu daudzums, izlīdzinot pa visu valsts teritoriju bija zem normas - kopumā nolija 58,4 mm lietus, kas bija 74% jeb par aptuveni 20 mm par normu mazāks lietus daudzums. Toties kaut mazliet vietām Latvijā lija katru jūlija dienu, izņemot 18. un 25. jūliju, kad nelija nemaz, 13 dienās lietum pievienojās negaiss. Nokrišņu daudzums jūlijā jau parasti visā valstī ir nevienmērīgs - Vidzemes augstienē vidēji nolīst aptuveni par trešdaļu vairāk kā jūras krastā Kurzemē, taču šogad šis nokrišņu nevienmērīgums, kas skaidrojams tikai ar spēcīgām lietusgāzēm (jo tās parasti ir lokālas, respektīvi citviet nolīst ļoti daudz, bet citviet nokrišņu nav vispār) izpaudās īpaši spilgti - Ventspilī piemēram, visa mēneša laikā nolija tikai ap 11 mm (16% normas), bet Siguldā 201(!)mm, kas ir vairāk nekā 18 reizes vairāk. Siguldā tik lielu nokrišņu daudzumu spēja "nodrošināt" 29. jūlija lietusgāze (detalizētāk šeit), 6 stundu laikā nolīstot 122,8 mm (6.lielākais diennaktī izlijušais nokrišņu daudzumums Latvijā), pie tam 113,3 mm lietus izlija 2 stundu laikā (pirmajā stundā nolija pat 83,9 mm). Tādējādi ar 122,8 mm nokrišņu vairāk kā divas reizes pārspēts līdz šim 12 stundu laikā fiksētais maksimālais nokrišņu daudzums Siguldā, kas bija 60.3 mm 12 stundās (22. VIII, 1966). LVĢMC sagatavots jūlija nokrišņu grafiks:

LAIKAPSTĀKĻU RAKSTUROJUMS PA DEKĀDĒM

    Jūlija pašas pirmās 4 dienas vēl bija aukstas un neliecināja par siltu jūliju - dienās gaisa temperatūra pārsvarā nepārsniedza +20 grādus, bet naktīs lielākajā valsts daļā temperaturas bija zem +10 grādu atzīmes. Situācija sāka mainīties no 5. jūlija - Latvijā ieplūda silts un pat karsts gaiss, kas arī turpmāk valdīja šajā jūlija dekādē. Gaisa temperatūra atkal paaugstinājās virs normas (līdz pat 6 grādiem), un pirmo reizi kopš jūnija sākuma Latvijā atkal pārsniedza +25 grādus, bet dekādes karstākajās dienās - 7. un 8. jūlijā temperatūra bija virs +30 grādiem, Ventspils ostā sasniedzot arī +32 grādus. Nokrišņu šajā dekādē nebija tik daudz, tomēr tā kļuva par nokrišņiem bagātāko aizvadītā mēneša trešdaļu. Vidēji nokrišņu daudzums bija 83% normas, tomēr lietus valsti apgādāja nevienmērīgi - Baltijas jūras piekrastē vietām šajā dekādē nelija nemaz vai maz (ne vairāk par 3-4 mm), bet salīdzinoši vairāk nokrišņu bija valsts vidienē, vairāk uz austrumu pusi - piemēram, Līvānu novada apkārtnē dekādes nokrišņu norma tika pārsniegta vairāk kā pusotru reizi, arī citviet Vidzemē un Latgales rietumos vidējais nokrišņu daudzums bija virs dekādes normas, lielā mērā pateicoties 1. jūlija stiprajām lietavām, kad maksimālais diennakts nokrišņu daudzums Priekuļu meteostacijā sasniedza pat 40 mm, kas ir tuvu pusei mēneša normas. Vidējā gaisa temperatūra šajā dekādē sasniedza ~+18,5, kas ir aptuveni 2 grādus virs normas.     Jūlija otrā dekāde bija īsteni silta un vasarīga - gaisa temperatūra visā valstī, izņemot dekādes pirmo dienu, bija augstāka par normu, un arī dienās, izņemot 11. jūliju gaisa temperatūra pārsniedza +25 grādus vismaz vietām Latvijā, bet dekādes otrajā pusē vietām valsts austrumos gaiss atkal bija karsts - gaisa temperatūra sasniedza +27 un vairāk grādus, Piedrujā 19. jūlijā pat +32 grādus, taču citas novērojumu stacijas šajā dekādē fiksēja vismaz par 3 grādiem zemāku temperatūru. Caurmērā dienās gaiss iesila līdz +22...+27 grādiem. Nokrišņu šajās 10 jūlija dienās nebija daudz - kopumā to daudzums sasniedza tikai 65%, un nokrišņi bija pārsvarā īslaicīgas pērkona lietusgāzes (pērkona negaiss 5 no 10 dekādes dienām), tāpēc debesīs pārsvarā valdīja saule - šī bija jūlija saulainākā trešdaļa. Bija tikai 2 novērojumu stacijas (Alūksne un Sīļi Līvānu pusē), kas šajā dekādē piefiksēja 1,7 - 1,8 reizes lielāku nokrišņu daudzumu par vidējo. Lai gan dienas pārsvarā visur bija siltas, naktīs gaiss brīžiem kļuva pat visai dzestrs, atdziestot dažu nakti līdz pat +6...+10 grādiem, kaut arī ļoti lokāli. Vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18,7 grādus (1,6 grādus virs pēdējo 90 gadu vidējā rādītāja).     Jūlija noslēdzošajā trešdaļā valdīja vēl lielāks karstums - vidējā dekādes gaisa temperatūra bija 4,4 grādus virs vidējā līmeņa (dekādes vidējā gaisa temperatūra +21,8). Katru dekādes dienu gaisa temperatūra vismaz vietām latvijā sasniedza +27, daždien un dažviet sasniedzot un pārsniedzot +30 grādu atzīmi, bet naktīs gaisa temperatūra tikai vietām Vidzemē noslīdēja zemāk par +15 grādiem. Dekādes sākumā vēl valdīja salīdzinoši vēsāks laiks (temperatūras vidēji bija 3-4 grādus virs normas), gaisa temperatūra līdz 24. jūlijam vēl dienās nepārsniedza +30 grādus, pie tam laiks bija visai sauss. Sākot no dekādes vidus Latvijā kļuva karstāks un aizvien mitrāks - dažās dienās vidējā gaisa temperatūra jau bija 6 grādus virs vidējiem rādītājiem. Karstajā un mitrajā gaisā, īpaši dekādes pēdējās dienās daudzviet veidojās negaisa mākoņi, bet 29. jūlijā tie apvienojās superšūnā, kas kopumā lielai daļai Latvijas atnesa daudz nokrišņu, lokāli nokrišņu daudzums bija loti liels, piemēram, Siguldā, kur topēcpusdien kopumā nolija 122,8 mm lietus (plašāk par to jau lasījāt mazliet augstāk), kas bija 123% turienes mēneša nokrišņu normas un aptuveni 370% visas dekādes normas; aptuveni puse mēneša normas todien nolija arī Daugavgrīvā. Vēl viena nokrišņu zona valsti pārstaigāja 31. jūlijā, lietu neatnesot tikai galējos valsts austrumos, bet Rīgā, Siguldā un Salacgrīvā atkal nolija teju dekādes nokrišņu norma. Tomēr vidējais nokrišņu daudzums jūlija pēdējās 11 dienās kopumā bija tikai 74%.

Interesants fakts: 2011. gada 29. jūlijā plūdus no ilgām lietusgāzēm piedzīvoja Saldus (neoficiāli mērījumi liecināja par 163 mm 28. un 29. jūlijā) un Brocēni, bet 3 gadus vēlāk - šogad 29. jūlijā no plūdiem lietus dēļ cieta Sigulda, kur 6 stundu laikā nolija ap 123 mm.

Vēl kāds fakts: 26. jūlijā ūdens temperatūra jūrā Mērsragā un Kolkā aptuveni pusotra metra dziļumā bija +26...+26,5, kas bija viena no augstākajām ūdens temperatūrām jūrā pēdējo gadu laikā.

Prognozes jūlijam piepildījušās daļēji

   Kopumā mana prognoze jūlijam nav varbūt tik ļoti neprecīza, bet ir dažas lielas neprecizitātes, kas neliek tā domāt. Piemēram, prognoze par pirmo dekādi bija tuva reālai situācijai (karstākā diena gan bija 8. jūlijs, bet pārējais atbilst), kaut arī nav nekāds brīnums, jo prognozes 7-10 dienām tomēr ir precīzākas kā ilgtermiņa. Prognozē par otro dekādi viss pārējais, izņemot temperatūru, kas bija 3-4 grādus augstāka nekā prognozē, sakrita ar piedzīvoto, bet krietni savādāku laiku mēs gan piedzīvojām mēneša beigās.  Galvenās neprecizitātes:

• Mēneša pirmā dekāde noslēgsies ar plašiem negaisiem un būs mitrāka par normu.
• Jūlija otrajā dekādē dienās gaisa temperatūra būs +18...+24, nokrišņu daudzums būs tuvs normai.
• Jūlija trešā dekāde būs vēsa un lietaina, tikai saulainākās dienās temperatūra pakāpsies līdz +23 grādiem.

    Trešās dekādes laikapstākļus krietni precīzāk spēja prognozēt Baltkrievijas meteodienests, kas spriežot pēc Edvarda komentāra rakstā ar prognozi jūlijam, prognozēja gaisa temperatūru 2-4 grādus virs normas.     Ja atskatamies uz prognozi par šīs vasaras lielo karstumu, tad tā gan ir piepildījusies par aptuveni 90%, vienīgās kaut cik lielās neprecizitātes bija ar auksto, silto fronti un temperatūrām piekrastē un naktī uz pirmdienu. Kaut arī tā tomēr nav ilgtermiņa prognoze, bet prognoze nedēļai, kas piepildās biežāk un ir precīzāka.

Šī vasara nekļūs par karstāko novērojumu vēsturē

    Absolūtais gaisa temperatūras rekords visas Latvijas un Baltijas mērogā šovasar jau pārspēts (+37,8 grādi Ventspils ostā 2014. gada 4. augustā), bet lai arī pavasarī tika prognozēts, ka šī vasara būs vissiltākā novērojumu vēsturē, tas aukstā jūnija dēļ ir gandrīz neiespējami. Pašlaik viskarstākā ir 2010. gada vasara ar vidējo gaisa temperatūru +18,4, tai seko 2002. un 2011. gads ar +18 grādiem. Tāpēc tīri matemātiski rēķinot, lai šīs kalendārās vasaras gaisa temperatūra vidēji sasniegtu vismaz +18,4 grādus, augusta vidējai gaisa temperatūrai jābūt vismaz +21,7, tātad karstumā jāpārspēj 2010. gada jūlijs. Šāda varbūtība ir ļoti, ļoti maza, jo pat ja augusts izrādīsies ļoti karsts (dažas dienas vēl ne par ko neliecina), vienalga dienas garums augustā jau ir mazāks kā jūnijā, tāpēc naktīs gaiss var vairāk atdzist, un vidējā diennakts gaisa temperatūra ir tomēr nedaudz zemāka. Pastāv mazliet lielāka, bet joprojam maza varbūtība, ka šis būs vissiltākais augusts novērojumu vēsturē (pašreizējais rekords +20,2 1939. gadā), taču vēsā jūnija dēļ 2014. gada vasara var kļūt maksimāli tikai par otro siltāko (kas gan arī ir ar mazu ticamību), bet noteikti nekāps uz pirmā goda pjedestāla. Kopumā šī gada vasara būs aptuveni 1,5 - 2 grādus augstāka par normu (+15,9), nokrišņu daudzums, visticamāk, izlīdzinoties starp visiem vasaras mēnešiem, būs tuvs normai. Bet laikapstākļu prognoze (vīzija) augustam zemāk:

Augusts kopumā būs silts

    Sākumā mazliet atskatīsimies uz laikapstākļiem, kas pie mums valdījuši augusta sākumā - tātad augusta pirmās 2 dienas iesākās ar ļoti siltu, bet ne karstu laiku un salīdzinoši lielāku mākoņainību - kopumā gaisa temperatūra vēl nesasniedza +30, bet jau 3.-4. augustā pie mums valdīja ļoti anomāla svelme - gaisa temperatūra praktiski visā valstī bija +30...+37, Ventspils ostas termometrs fiksēja pat +38 grādus. Kopumā laiks bija saulains, lokāli negaisi bija tikai vietām. Pēdējās 2 dienās karstums jau pamazām atkāpās (kas turpinās arī šodien, 7.augustā) un arvien plašākus reģionus aptvēra negaisi.  Šodien jau valsts rietumos gaisa temperatūra nepārsniedza +25 grādus, bet austrumos vēl valdīja +30 grādu karstums, vietām bija arī negaisi - vairāk austrumos. Šonakt negaisi vēl būs vairāk valsts austrumu rajonos, gaisa temperatūra +12...+19, rīt, 8. augustā būs kopumā saulains, vairāk lietus, tostarp ar negaisu būs austrumos., kur arī atkal +30, citviet līdz +26. Jau naktī uz sestdienu un apmāksies un sākot no Kurzemes sasniegs lietus zona, kas lietu ar negaisu Kurzemē nesīs līdz sestdienas priekšpusdienai, centrālajos rajonos - līdz pēcpusdienai, bet austrumos līs līdz svētdienas naktij. Sestdien naktī +14...+18, dienā pārsvarā ne vairāk par +25, vien austrumos dienas pirmajā pusē līdz +28. Svētdiena, kas ir šīs nedēļas un dekādes noslēdzošā diena, būs visai karsta - gaisa temperatūra no +22 grādiem piekrastē līdz +29 grādiem valsts austrumos, negaiss iespējams tikai vietām. Kopumā mēneša pirmā dekāde būs aptuveni 5 grādus siltāka par normu, nokrišņu daudzums nepārsniegs vidējos rādītājus.    Augusta vidus trešdaļa vēl iesāksies ar karstumu līdz +31 grādam 11. augustā, bet jau 12. augustā Latviju sasniegs aukstā atmosfēras fronte, kas nesīs stipru lietu un negaisu, gaisa temperatūra tikai austrumos būs virs +25 grādiem, pārējā valstī ap +20...+22, lietus laikā vēsāks. Turpmāk vairs nav gaidāms karsts laiks un iestāsies tipiska Baltijas vasara. Laikapstākļus pārsvarā noteiks cikloni, tomēr nav gaidāms ļoti lietains laiks - pārsvarā turpmāk teju katru dienu vietām Latvijā var nedaudz uzlīt. Kopumā lietus gan nebūs stiprs un arī pērkona negaisa iespējamība jau būs maza.  Vējš pūtīs pārsvarā no DR puses. Gaisa temperatūra vairs nebūs nekāda augstā - tikai siltākajās dienās tā sasniegs +20...+25, bet vēsākajās nepārsniegs +18...+23 grādus. Naktis būs vēsākas - minimālā gaisa temperatūra pārsvarā +9...+14, piekrastē siltāks. Dekādes vidējā gaisa temperatūra būs nedaudz virs normas, bet nokrišņu daudzums varētu būt arī virs normas.     Augustu noslēdzošā trešā dekāde vismaz pēc pašreizējām prognozēm varētu būt nedaudz vēsāka (protams, par to vēl spriest ir pagrūti) un arī sausāka kā mēneša otrā dekāde, jo vairāk valdīs augsta spiediena atzari. Tomēr gaidāmi arī īslaicīgi nokrišņi. Gaisa temperatūra dekādes sākumā vēl būs +19...+24, bet dekādes otrajā pusē vēl 2-3 grādus zemāka. Naktis jau būs dzestras - ap +8...+13 grādiem, piekrastē vēl ap +15 grādiem. Nav izslēgts, ka kādā naktī Vidzemē gaisa temperatūra var noslīdēt līdz +5 grādiem. Šīs dekādes gaisa temperatūra varētu būt tuva vidējai, bet nokrišņu daudzums - mazliet mazāks par normu. Septembra sākumā gaisa temperatūra vēl vairāk pazemināsies un līdz tam brīdim meteoroloģiskā vasara, visticamāk, būs beigusies visā valstī.     Kopumā pēc meteo.lt pieejamās ilgtermiņa prognozes, kas balstīta uz ECMWF, augusts tiek prognozēts ar vidējo gaisa temperatūru nepilni +20, kas ir aptuveni 3,5 grādus virs normas. Tiesa, šī prognoze tika publicēta pirmdien, taču līdz šodienai ilgtermiņa prognozes jau ir mainījušās, tāpēc augusts kopumā būs ne vairāk kā 3 grādus siltāks par ilggadīgi vidējo normu. Tādējādi šis augusts visticamāk atkal ieies vismaz siltāko pieciniekā. Nokrišņu daudzums varētu būt aptuveni 80-85% normas.     Atcerieties, ka ILGTERMIŅA PROGNOZES NEVAR UZŅEMT PILNĪGI, jo laikapstākļus uz priekšu paredzēt ir ļoti sarežģīti! Ilgtermiņa prognozes var tikai ieskicēt gaidāmās laikapstākļu tendences, nevis konkrētus laikapstākļus!

P.S. Lai izdevies augusts! :)

Rakstā izmantotie avoti:

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sagatavotais pārskats par jūliju
• LVĢMC twitter konts
• Portāla "LSM.LV"sagatavota infografika par jūliju Latvijā
• Lietuvas meteodienesta ilgtermiņa prognoze augustam
• Accuweather.com

Attēli un to autori:

• Pirmajā bildē sarkanais āboliņš no galerijas "Siena laiks". Autore: Migla.
• Otrajā bildē "atombumba" no galerijas "Annas dienas rīts". Autors: muntis.
• Trešajā bildē trīs zili tauriņi no galerijas "Zaļais, slapjais viducītis". Autore: Migla.
• Ceturtajā bildē laba laika gubumākoņi no galerijas "Siena laiks". Autore: Migla.
• Piektajā bildē rietošās saules apspīdēts cb mākonis no galerijas "Vienmēr tik mainīgās debesis". Autore: Migla.
• Sestajā bildē zirnekļtīkls uz lavandas ziediņiem no galerijas "Siena laiks". Autore: Migla.
• Septītā un astotā bilde - fotogrāfijas no portāla ilm.ee.
• Pēdējā bildē - saulriets Vakarbuļļos no galerijas "Vakari pie jūras". Autors: gubumākonis.

    Uzmanību! Galeriju pārreformēšanas rezultātā dažas no meteolapā ievietotajām galerijām var nebūt pieejamas!