Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka absolūti lielākajai daļai šī resursa apmeklētāju interesē gan tas, kādi laikapstākļi šobrīd ir Latvijā, gan tas, kas sagaidāms turpmākajās dienās vai pat ilgtermiņā. Tā kā līdz šim dažādu iemeslu dēļ meteolapa.lv vēl nav pieejams neviens raksts, kas censtos izskaidrot ikdienas interneta lietotājam informāciju par laikapstākļu prognožu iegūšanu, izmantojamiem modeļiem, prognožu ticamību un citiem ar šo tēmu saistītajiem jautājumiem, centos apkopot citos resursos pieejamās informācijas klāstu. Kā galvenais avots ar tā autora maikla atļauju ir izmantots meteoziņu blogs, kur tostarp radās ideja par meteolapa.lv veidošanu.

Pieļauju, ka vairums interneta lietotāju informāciju par gaidāmajiem laikapstākļiem iegūst jau gatavā veidā, aplūkojot dažāda termiņa prognozes attiecīgos resursos. Tie, kas internetu šim nolūkam neizmanto, klausās laika ziņas radio un televīzijā. Resursā meteolapa.lv bieži ir diskutēts par mediju nozīmi un faktu piepušķošanu, lai piesaistītu lasītāju interesi. Līdzīgi mēdz būt atsevišķos televīzijas kanālos – laika ziņu diktori ne vienmēr pārzina ar meteoroloģiju saistītos jautājumus, mēdz pārteikties un, lai informācija daļai auditorijas būtu vieglāk uztverama, izmanto šova cienīgus elementus. Pēc tam no sabiedrības izskan pārmetumi par prognožu neatbilstību un to straujo mainīšanos. Turpinājumā aplūkoti vairāki, savstarpēji saistīti temati par laika prognozēm un ar to saistīto informāciju.

LAIKA PROGNOŽU IZPRATNE - SKAITLISKIE PROGNOŽU MODEĻI

Lai gan jau apkopotās un sagatavotās laika ziņu prognozes ir vieglāk uztveramas, tās ne vienmēr ir precīzas un laikam atbilstošas. Sabiedrība bez īpašas ieinteresētības meteoroloģijā šīs prognozes bieži neizprot vai tajās neiedziļinās, atceroties vien tad, kad teiktais nesakrīt ar reālo situāciju. Tāpēc ikvienam iedzīvotājam ar interneta pieslēgumu ir iespēja sastādīt pašam savu laika prognozi, izmantojot skaitlisko laika modeļu datus. Globālie modeļi ir algoritmi, kas risina matemātiskos vienādojumus un vadoties no atmosfēras procesiem, paredz laika apstākļus. Parasti šos aprēķinus veic ar datoru palīdzību. Turpinājumā aplūkoti daži no biežāk izmantotajiem modeļiem.

Būtībā visi tabulā salīdzinātie modeļi sniedz prognozēto informāciju par:

• gaisa temperatūru;
• vēja virzienu un ātrumu, brāzmām;
• atmosfēras spiedienu;
• nokrišņu daudzumu un virzību;
• mākoņu segas biezumu.

Atsevišķu modeļu prognozēs ir iespējams aplūkot arī citus raksturlielumus, kā miglas iespējamību, negaisu prognozi, 850 hPa temperatūru (paskaidrojumus skatīt tālāk). Plašāku modeļu salīdzinājumu ar konkrētiem piemēriem karšu veidā var skatīt zemāk. Turpinājumā vispirms atsevišķi raksturoti daži būtiskākie GFS modeļa prognožu raksturlielumi:

1. Atmosfēras spiediens /500hPa,Bodendruck/

• spiediens ~ 5 km augstumā, kur atmosfēras viļņi ietekmē to, kas notiek uz zemes;
• informācija par ciklonu (T) un anticiklonu (H) atrašanās vietām un to virzību;
• ar baltu krāsu parādīts spiediens hPa, lai to iegūtu mmHg, jāpareizina ar 0,75.
   

2. Temperatūra 850 hPa augstumā /850hPa Temperatur/

• informācija par gaisa masas siltumu vai aukstumu;
• šāds spiediens parasti atrodas 1000 - 1700 m augstumā;
• palīdz precīzāk prognozēt gaisa temperatūru uz zemes (vasarā klāt +14 ... +18 C);
• palīdz noteikt gaidāmo nokrišņu veidu (virs 0 C - lietus, nedaudz zem nulles - sniegs);
• ar krāsām kartē attēlota temperatūra, ar baltām līnijām augstums dekametros;
• tendences ilgākā laika periodā 850 hPa temperatūrai var apskatīt šajā saitē.
   

3. Negaisu prognoze /CAPE+Lifted Index/

• vēsta par konvekcijas procesiem pieejamo enerģiju (sarkanā un dzeltenā krāsa);
• vislabāk, prognozējot to iespējamību, salīdzināt negaisu un nokrišņu prognozes.
   

4. Minimālā un maksimālā temperatūra /Min Max-Temperaturen/

• prognoze temperatūrai 2 metru augstumā;
• min. temp. attiecināta no pl. 18-24 un 0-6, bet maksimālā no pl. 6-12 un 12-18.
   

​Iegūstot informāciju par gaidāmajiem laikapstākļiem, nepieciešams salīdzināt vairāku odeļu prognozes un izdarīt secinājumus! Neviena atsevišķi ņemta modeļa prognoze nav uzskatāma par precīzu.

Turpinājumā salīdzinātas tabulā aplūkoto modeļu prognozes atsevišķos raksturlielumos, lai lasītājiem, kas ar šāda veida informāciju saskaras pirmo reizi, rastos plašāks priekšstats. Attēli no konkrētajām kartēm ņemti 8.03., pulksten 11:45 - 12:10.

MODEĻU PROGNOŽU KARŠU SALĪDZINĀJUMS

Modeļu kartes ir sagrupētas pēc konkrēta lieluma - temperatūras, vēja prognozēm u.tml.. Klāt pievienotos attēlus ir iespējams apskatīt pilnā izmērā, uz tiem noklikšķinot. Jāņem vērā, ka līdz ar dažādo karšu izšķirtspēju, atšķiras prognožu precizitāte (ja runājam tieši par kartēm, nevis jau "gatavām" prognozēm ar cipariem un vārdiem). Tāpat ne visās mājaslapās ir pieejams konkrētais raksturlielums, un atšķiras arī iespējas dažādos reģionos (Eiropa, Ziemeļeiropa).

Visos attēlos redzamās prognozes ir pēc iespējas pietuvinātas 9.03. pulksten 12 - 13. Protams, līdz ar laika nobīdi, mainās arī laika apstākļi, bet kopumā šie attēli dod pietiekamu priekšstatu un sniedz iespēju salīdzināt dažādās iespējas, izvērtējot tās.

Temperatūra

GFS	ECMWF	NMM
HIRLAM	UM

Šajā gadījumā GFS modelim izvēlēta minimālās un maksimālās temperatūras karte, pārējiem - temperatūras prognožu kartes. Katrā kartē atšķiras izšķirtspēja, un nedaudz arī prognozētās gaisa temperatūras. Apkopojot šos rādījumus, var secināt, ka sestdienā augstākā gaisa temperatūra gaidāma Latvijas DR (ap -2 ... -3 C), bet zemākā - Latvijas ZA (ap -8 C).

Atmosfēras spiediens

GFS	ECMWF	NMM
HIRLAM	UM

Atmosfēras spiediena prognozes jūras līmenī ir visnotaļ līdzīgas. Redzams, ka Latvijā atmosfēras spiediens gaidāms ~ 1015 - 1020 hPa jeb ~ 765 mmHg. Atsevišķu modeļu kartēs redzami augsta spiediena apgabali, kas prognozēti Skandināvijā un netālu no Reikjavīkas. Zema spiediena apgabals (~ 735 mmHg) turpretī varētu atrasties uz R, DR no Lielbritānijas.

Nokrišņi

GFS	ECMWF	NMM
HIRLAM	UM

Aplūkojot nokrišņu prognozes, līdzīgi kā ar temperatūrām, būtiskāku informāciju varētu sniegt modeļu prognozes ar augstu izšķirtspēju. It sevišķi labi to var novērtēt vasarās, prognozējot negaisu rašanos un temperatūras izmaiņas, mainoties gaisa masām.

Runājot par sestdienas prognozi, atsevišķi modeļi paredz nelielu nokrišņu iespējamību valsts Z, ZA un A daļā. Lietuvas modelis turpretī paredz sniega nokrišņu iespējamību arī vietām valsts centrālajos un rietumu rajonos. Laika prognozēs, visticamāk, šie dati atspoguļosies kā "vietām neliels sniegs".

Mākoņainība

GFS	ECMWF	NMM
HIRLAM	UM

Mākoņainības kartes varētu salīdzināt ar nokrišņu prognozēm. Visi modeļi ir gandrīz vienisprātis, ka sestdienā Latvijā būs neliels mākoņu daudzums, lielākā mākoņu iespējamība, tāpat kā sniega nokrišņu varbūtība - valsts A, ZA daļā un Kurzemes A daļā.

Vējš

GFS	ECMWF	NMM
HIRLAM	UM

Vēja prognozes visiem modeļiem ir visnotaļ līdzīgas. Skatoties pēc bultām, kas attēlotas karšu fragmentos, vējš pūtīs no Z un ZA puses. Spēcīgāks tas paredzēts valsts R, DR daļā - līdz 12 m/s. Šeit gan jāpiemin, ka kartēs nav aplūkotas vēja brāzmu prognozes. Tās visnotaļ labi var aplūkot, piemēram, HIRLAM modelī.

"GATAVĀS" PROGNOZES UN MODEĻU NEPRECIZITĀTES

Tā sauktās gatavās un jau apstrādātās prognozes no dažādu modeļu datiem ir pieejamas dažādos interneta resursos – www.gismeteo.lv (GFS) www.foreca.com (ECMWF u.c.) un citur. Šādu, gatavu prognožu aplūkošana bieži nesniedz pilnvērtīgu informāciju par gaidāmajiem laika apstākļiem. Ne vienmēr var saprast, vai prognozētais lietus radīsies uz vietas, vai gaidāma plaša nokrišņu zona.

Tieši tāpēc, lai precīzāk varētu noteikt gaidāmos laikapstākļus, ieteicams pašiem aplūkot modeļu prognozes un sekot līdzi faktiskajiem notikumiem gan meteoroloģiskajā radarā, gan satelītā un temperatūru kartē. Tajā pašā laikā, arī modeļu prognozes karšu veidā bieži var būt neprecīzas. Ir dažādi faktori, kas jāņem vērā:

• modeļa izšķirtspēja - GFS rodas grūtības noteikt laika apstākļus, piemēram, piekrastes rajonos (situācija var tikt prognozēta tāda, kā jūrā);
• vēja un mākoņu ietekme - var būt novērojamas ievērojamas gaisa temperatūras atšķirības, un modeļi ne vienmēr spēj noteikt mākoņu esamību, to rašanos un izklīšanu, piemēram, anticiklona zīmē, kas asociējas ar zilām debesīm un spožu sauli;
• vēja norimšana vai virziena maiņa - tam iegriežoties no jūras, piekrastē var uzrasties bieza migla, vai, tam norimstot, strauji pazemināties gaisa temperatūra;
• jūras ietekme - piekrastes rajonos, norimstot vējam no jūras, ziemā var strauji pazemināties gaisa temperatūra, kamēr citviet sauszemē var būt siltāks;
• Latvijas reljefa ietekme - tā var būt nepietiekami izvērtēta, jo reljefs ietekmē gan gaisa temperatūru, gan vēja stiprumu un nokrišņu daudzumu;
• bārisko veidojumu kustība un noturība - ne vienmēr ir iespējams precīzi prognozēt ciklonu stiprumu, anticiklonu noturību un to pārvietošanos;
• prognožu mainība - tās mainās gandrīz nepārtraukti, un, kamēr vakarā TV ekrānā laika ziņās tiek stāstīts par vienu scenāriju, prognozes visbiežāk jau ir mainījušās, tāpēc atsevišķos gadījumos visa minētā prognoze var būt nepareiza;
• īstermiņa ticamība - mūsu klimatā ticamas laika prognozes var aplūkot tikai pāris dienas uz priekšu, nemaz nerunājot par dekādi vai mēnesi - atkarībā no atmosfērā notiekošajiem procesiem, ir brīži, kad ar augstu ticamības pakāpi visnotaļ precīzi var prognozēt laikapstākļus 5 dienas uz priekšu, bet ir reizes, kad precīzi nevar pateikt, kas gaidāms pēc vairākām stundām.

Atcerieties, turklāt, arī to, ka prognoze bieži neatbildīs Jūsu termometra rādījumam. Temperatūra būtu jāmēra 2 metru augstumā virs zemes, vietā, kur to neiespaido, piemēram, saule. Tieši tāpēc pie ēku sienām uzstādītie termometri var rādīt vismaz 2 grādus virs reālās temperatūras, nemaz nerunājot par saulainām dienām ēku dienvidu pusē.

Līdz ar atsevišķām modeļu grūtībām prognozēt laikapstākļus, ilgtermiņa prognožu maznozīmību, Latvijas reljefa ietekmi un citiem faktoriem, iesaku pašiem aplūkot publiski pieejamo modeļu prognožu kartes tuvākajām dienām, un izdarīt secinājumus.

Piebilde: Katram lasītājam var būt savs iecienītākais veids, kā aplūkot modeļu prognozes, tāpat arī modeļu izvēle ir atrarīga no katra paša. Šeit apkopotā informācija galvenokārt ir balstīta uz savu pieredzi un citur publicēto, vairāk paredzēta ikdienas interneta lietotājam bez plašām zināšanām par meteoroloģiju. Tāpēc tie, kas ar modeļu karšu izpēti nodarbojas ikdienā, nenoliedzami, to var veikt savādāk, tāpat arī plašāk zināt dažādās atšķirības un atsevišķas īpatnības. Bet,kā līdz šim meteolapa.lv vēl nekas tamlīdzīgs nav bijis publicēts, ir izveidots vismaz kāds iesākums. Ceru, ka nākotnē zinošie pārstāvji paši pievērsīsies šīs tēmas atspoguļošanai. Tāpat lūgums speciālistiem atstāt komentāru, kas šajā rakstā būtu jālabo.