

LAIKAPSTĀKĻU RAKSTUROJUMS PA DEKĀDĒM

Dekādes augstākā gaisa t. +9,6 (10.II Mērsragā)
Dekādes zemākā gaisa t. -16,0 (9.II Zosēnos)
Toties lielu daļu februāra otrās dekādes valdīja anticikloni, kaut gan tie nesa atšķirīgus laikapstākļus. Dekādes sākumā laikapstākļus Latvijā noteica anticiklons, kura centrs atradās tālu no Latvijas, līdz ar to kopā ar lielo mitruma daudzumu, laiks Latvijā lielākoties bija apmācies un drūms,
Dekādes augstākā gaisa t. +7,2 (19. II Kolkā)
Dekādes zemākā gaisa t. - 20,1 (16. II Zosēnos)

Dekādes augstākā gaisa t. +8,5 (21.II Saldū)
Dekādes zemākā gaisa t. -5,7 (26.II Ainažos)
Atskats uz laikapstākļu prognozi februārim
Plašākam ieskatam skatīt tabulu.Piepildījās | Nepiepildījās | Daļēji piepildījās |
7. un 8. februārī valsti šķērsos aktīvs ciklons | Februāra vidū valsti sasniegs jauns ciklons | 8.-9. februārī līdz ar Z vēju un īslaicīgākiem sniegputeņiem ieplūdīs aukstāks gaiss, atnesot temperatūras pazemināšanos līdz -3...-12, vietām līdz -20 grādiem |
Mēneša 1. dekādes vidējā gaisa temperatūra būs ~3 grādus virs normas, nokrišņu daudzums tai tuvs vai lielāks | Mēneša 2. dekādē nokrišņu daudzums būs 150% normas (!) | Mēneša pirmās dekādes pēdējā dienā valsti pārstaigās siltā atmosfēras fronte, aiz kuras gaiss iesils līdz +4 grādiem |
Mēneša 2. dekādes vidējā gaisa temperatūra būs 4 grādus virs normas | Mēneša pēdējā dekādē temperatūra biezāk būs zem nulles un gaidāms sals līdz -15 grādiem | Mēneša 2. dekādes sākumā Latvija atradīsies Atlantijas ciklonu neaktīvajā zonā |
Mēneša pēdējā dekādē nokrišņu daudzums būs zem normas | Februāra pēdējā dekādē vidējā gaisa temperatūra būs tuva normai | Mēneša 2. dekādē gaisa temperatūra valsts teritorijā lokāli būs atšķirīga |
Februāra vidus dekādē temperatūra svārstīsies no +6 līdz -10 | ||
Mēneša pēdējā dekādē laikapstākļus virs Latvijas pārsvarā noteiks anticikloni | ||
Februāra vidējā gaisa temperatūra būs 3 (1-4,5) grādus siltāks par vidējo (drīzāk pareizi) | ||
Februāris būs par ceturtdaļu mitrāks kā parasti (drīzāk nepareizi) |
Šoreiz uzreiz var secināt, ka prognoze nav padevusies tik spīdoša kā iepriekšējās - laikapstākļi šoreiz bijuši krietni atšķirīgi no prognozes. Īpaši šķības bijušas prognozes par laikapstākļiem mēneša otrajā pusē, kas izrādījās krietni siltāki un sausāki nekā prognozē. Precīzāka, piemēram, prognoze būtu bijusi, ja otrās un trešās dekādes prognozes apmainītu vietām - šoreiz prognozē laikapstākļi mēneša trešajā dekādē realitātē tuvāk atbilda otrajai dekādei un otrādi. Arī tik agru pavasari prognozes februāra sākumā vēl "nezīmēja". Kopumā prognozei iegūti 8 punkti no 16 jeb 50% precizitāte (subjektīvi precizitāte varētu būt pat vēl zemāka). Pēdējo 5 prognožu vidējā precizitāte ~59%.
2014./2015. gada ziema - starp 10 siltākajām meteonovērojumu vēsturē
Kaut gan tīri subjektīvi varētu šķist, ka pagājušā ziema bijusi ar mazāk ziemīgiem laikapstākļiem kā šoziem, tomēr 2014./2015. gada ziemas vidējā temperatūra ir -0,6, kas ir 3,3 grādus virs normas. Līdz ar to šī ziema bijusi pat 0,6 grādus siltāka par pagājušās ziemas vidējo temperatūru (-1,2) un ir kļuvusi par pēdējo 7 gadu siltāko ziemu. Ilggadīgo datu rindā tā ierindojusies pie aptuveni 10 siltākajām. Arī nokrišņu vidējā summa (160,8 mm) vidējos rādītājus pārsniedza par 24%. Katrā kalendārās ziemas mēnesī vidējā gaisa temperatūra bija pavisam nedaudz zem nulles; no tiem aukstākais bija decembris (-0,9), bet siltākais februāris (-0,2), kaut gan temperatūras starpība starp mēnešiem bija pavisam neliela. Kalendārās ziemas siltākā diennakts bija 19. decembris (+4,9), bet aukstākā - 7. janvāris ar -11,3 (absolūti zemākā gaisa t. gan fiksēta 28. decembrī Rucavā - 23,1). Kopumā ziemas laikā lielāka sala periodi spēcīgu anticiklonu trūkuma dēļ bija īslaicīgi un vāji, bet pat tad zemākās temperatūras fiksētas tikai lokāli - vietās, kur valdījis bezvējš un skaidrs laiks. Pārējā laikā valdīja nelieli sala periodi, vai, vēl biežāk, - atkušņi, kurus lielākoties atnesa Atlantijas cikloni. Sniega gan, neskatoties uz siltākām temperatūrām, bijis vairāk kā pagājšziem - šogad lielāko valsts daļu sniegs klāja aptuveni 45 dienas, valsts austrumos teju visu kalendārās ziemas periodu, biezumā sasniedzot pat 30 cm. Piemēram, Rīgas centrā, kur kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra pat bija mazliet virs 0, vidējais perioda sniega segas biezums bija 1,6 cm, atšķirībā no tikai 0,3 cm pagājušajā ziemā. Tomēr stabils un drošs ledus Daugavā pie Rīgas šogad nemaz neizveidojās.Marts gaidāms pārsvarā silts, nokrišņu daudzums būtiski nepārsniegs vidējos rādītājus
Marts iesācies ar nelielu ciklonisku darbību, kas atnesusi arī diezgan lielu nokrišņu apjomu, īpaši 2., 3. martā. Gaisa temperatūra ir mazliet zemāka kā februāra beigās, naktīs (īpaši pēdējās) daudzviet ir sals. Tomēr jau rīt, 7. martā situācija sāks mainīties. Aiz jau gandrīz izsīkušā ciklona, kas šodien un naktī lēnām pārstaigā valsti, gaisa temperatūra paaugstinās un rīt (7. martā) tā jau sasniegs +3...+7, tomēr debesis būs pārsvarā apmākušās, tomēr jau vakarā valsti no rietumiem sāks pārstaigāt cita ciklona siltā fronte, atnesot nelielu lietu. Tā vairs neļaus gaisam atdzist -

Atcerieties, ka ILGTERMIŅA PROGNOZES NEVAR UZTVERT PILNVĒRTĪGI, jo laikapstākļus uz priekšu paredzēt ir ļoti sarežģīti! Tās var ieskicēt gaidāmās laikapstākļu tendences, nevis konkrētus laikapstākļus!
P.S. Lai labs noskaņojums un darba spars martā uzvar ikdienas likstas un pavasara nogurumu!:)
P.P.S. Turpmāk centīšos publicēt rakstus laicīgāk.
Rakstā izmantotie avoti:
- Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sagatavotais pārskats par 2015. gada februāri
- LVĢMC twitter konts
- Krievijas hidrometeoroloģijas centra prognoze tekošajam mēnesim (krieviski)
- Lietuvas meteodienesta (ECMFW) prognoze tuvākajām 4 nedēļām
- Igaunijas hidrometeoroloģijas institūta prognoze martam (igauniski)
- Accuweather.com prognoze Rīgai martam (mainās katru dienu)
- LSM.LV infografika par aizvadīto ziemu
Attēlu autori (attēli ņemti no meteolapa.lv):
- 1. fotogrāfija - Migla (galerija "Hannas atnākšana")
- 2. fotogrāfija - gubumākonis ("Vētrains 8. februāris")
- 3. fotogrāfija - Ceļotājs ("Ataust balts un sniegots rīts")
- 4. fotogrāfija - Rūdolfs ("Starp ziemu un pavasari")
- 5. fotogrāfija - Migla ("Februāra pēdējā nedēļa")
- 6. fotogrāfija - gubumākonis ("Ziemu meklējot")
- 7. fotogrāfija - Migla ("Ziema turpinās")
- 8. fotogrāfija - gubumākonis (no galeriju apkopojuma "Februāra foto noskaņas")
- 9. fotogrāfija - Migla ("Kad izklīst migla.")
Labs un izsmeļošs raksts :)
Super, izsmeļošs un nopietns raksts! Ļoti detalizēti un informatīvi.
Zēl, ka februāris atkal pievīla, bet tas jau nav šī raksta autora vaina :)
Man šī ziema - paliks atminā ar vairākiem puteņiem, kam gan drīz sekoja atkal atkušņi. Kā arī ar- ļoti agrp pavasari, kas sākās no februāra vidus.
LVĢMC savos mēnešu raksturojumos grafikus izņēmuši, lai vēlāk tās aizvietotu ar infografikiem, tā vismaz man paskaidroja twiterī. Gaidīsim....
Bet jautājums jums - kura ziema jums patika labāk - pagājušā ar vienu kārtīgu 3-4 nedēļu sala periodu, bet tikpat kā bez sniega, toties ar ledu (pārējā ziemā atkušņi vai kāds dažu dienu gara, vārga atziema) vai nupat aizvadītā (siltāka, aks psiholoģiski tā neliekas) - pilnīga verteļnica ar atkušņiem, kam pa vidu sniegs, slapjš sniegs, lietus, vētras, slapjums, puteņi, atkušņi, neliels sals, kaut kādi vārgi nopietnāka sala mēģinājumi un atkal atkušņi, kā rezultāts - tik pat kā visu laiku kūstoša sniega sega un gandrīz nav normāla ledus, uz kura var uzkāpt, neriskējot ar dzīvību (vismaz valsts rietumu daļā un ap Rīgu)), toties galerijas no valsts austrumiem gandrīz pusi ziemas ar sniegotiem kokiem un saliņu. Man personīg… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Grūti izšķirties arī man... Jo nepatīk ne iepriekšējā, ne nupat aizvadītā. Sniega bija vairāk, taču no sala gaužām maz. Ja pat -20 ziemas minimums nesasniedz... Lai gan - vismaz pie Līvāniem Daugava bija diezgan droši aizsalusi, cilvēki no Sēlijas ilgi nāca pāri... Bet par to parūpējās ziemas iesākuma saliņš, kad vēl sniega praktiski nebija.
Bet nu turpinājumā arī sniedziņš kaut cik (vismaz salīdzinājumā ar 2014.g. ziemu) uzradās, lai gan arī bieži kusa, slapjdraņķa bija pārpārēm. Man šķiet, kaut cik normāla ziema bija tikai Vidzemē - spriežot pēc mūsu Vidzemes draugu un draudzeņu reportāžām... Pilnvērtīga ziema bija 2013. gadā! :)))
P.S. Bet nu raksts - super, paldies! :)
Tiešam īsti ziemīgas un sniegotas bija 2009/2010 gada un 2010/2011 gada ziemas.
Bet šeit ir piemēram 2011.g janvāris Saulkrastos, sniega sega uz zemes tuvu metram...
O jā, bildes labas! Tikai šķiet kā no citas ēras... :)
Nepatika abas pēdējas "ziemas", ne tiko aizvadīta, ne iepriekšēja... Šī ziema paliks atmiņā ar nebeidzamiem slapdranķiem un atkušņiem, vājiem sala periodiem un gandrīz pastāvīgi mākoņaini/pelēki drūmu laiku, saules bija maz, bet kombinācija saule, sniegs un sals- pavisam maz, gaidiju, gaidiju, kad tad īsti ziema sāksies, bet ta arī nesagaidiju... Citādi bija LV ZA pusē un Vidzemē, kur sals bija vairāk, bet sniega sega krietni pastāvigaka un biezāka, bet pavisam čābigi Kurzemē, kur Jūras piekrastē ziemas vispar tikpat ka nebija... 2013/2014 ziemā Decembrīs un februāris vēl siltāki un rudenigāki, taču janvāris ar ilgstošu un krietnu salu, kas ilga 3,5 nedēļas, tiesa tikpat, ka bez sniega, tomēr janvāra vidēja temperatūra bija zem normas, kas kopumā šo ziemu pavilka vesaku...
Nu tik traki jau nebija pagajušā ziema Kurzemes rietumu piekrastē, Liepājā sniega sega noturējās labi ja 20 dienas. max. temperatūra bija 2014.gada 29. janvāri, kad termometra stabiņš, bija Rucāvā -23.2*C, bet Liepājā -16.7*C, tad bija vienīgās 2 dienas, kad izveidojās stabila sniega un ledus kārta Liepājas ezerā, varēju paslēpot pa to.. Februāri valdīja Lielbritānijas zaļā ziemas iezīmes..