Pavasaris tomēr "kā pa celmiem" ir atnācis, kopumā visu mūsu acu skati pavērušies vairāk dabas virzienā. Un dažas domas šo rindu autoram burtiski sprāgst ārā – par tēmu: ka mēs vienīgie uz zemes esam tie, kas TO dara vien prieka pēc. Tas ir: atņemam kādam citam dzīvību. Lai gan mēs paši sevi esam apdēvējušies par "homo sapiens". Par mūsu attieksmi pret (par) Dabu varam rakstīt traktātus aiz traktāta. Šodien vien no manis ir maza lapiņa par to, kā mēs attiecamies pret apkārtējo dzīvību... tiešajā un individuālajā līmenī.
Pārdomas rakstītas īpaši meteolapa.lv saitei.
Atkal sāku no iztāles
Daba savā miljardiem gadu attīstībā ir izveidojusies šādi, ka viena dzīvība ir barība – citai dzīvībai. Kaut kādā Zemes vēlīnā ģeoloģiskajā attīstībā visiem dzīvajiem ir iedota vēl kāda funkcija: atņemt dzīvību arī brīžos, kad ir jāaizsargājās.
Teiksim, suns kož biksēs ja šo kaitina. Bites metas virsū, ja mēs pietuvināmies tuvāk par 10 metriem attiecīgajam stropam. Skudras kož, ja mēs šo mitekli bakstām ar koku. U…
[Lasīt vairāk]