Nu, lūk, papildinājums manam iepriekšējam rakstam. LVĢMC priekšnieks Andris Leitass turpina biedēt. Šīs dienas BNS ziņa:

LVĢMC šefs šogad prognozē lielākus plūdus nekā pērn

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) vadītājs Andris Leitass prognozē, ka šogad plūdi būs lielāki nekā iepriekšējā gadā.
LVĢMC šefs aģentūrai BNS atzina, ka šogad bez plūdiem neiztikt, bet pašlaik nav skaidrs, kad tie varētu sākties.
"Reāli šogad plūdi būs lielāki, jo ledus upēs ir daudz, daudz biezāks nekā pagājušajā gadā," sacīja Leitass.
Šogad centrs īpaši strādās pie tā, lai informācijas apmaiņa starp atbildīgajiem dienestiem un pašvaldībām būtu efektīvāka un operatīvāka. Tāpat visa jaunākā informācija, kas tiks nosūtīta dienestiem, būs pieejama jebkuram interesentam centra mājaslapā.
Jau vēstīts, ka pērnā gada pavasara plūdi pašvaldībām radīja kopumā 1,02 miljonu latu zaudējumus. Lielākie zaudējumi plūdu dēļ bija Ilūkstes, Daugavpils, Jelgavas un Viļakas novada domēm.
***
Jāpiebilst gan, ka ledus biezums pēc LVĢMC datiem nemaz nav "daudz, daudz" lielāks. D… [Lasīt vairāk]

Jāsāk ar nelielu izbrīnu. LVĢMC speciālisti joprojām brīdina, ka Vidzemē un Latgalē plūdi būs vismaz tikpat lieli kā pērn, bet ļoti iespējams lielāki. Dažkārt šķiet, ka sabiedrības, iekšlietu sistēmas un preses uzmanība uz LVĢMC atstāj lielāku iespaidu nekā uz tanti Bauskā.

Kurzemes upēs plūdi vispār ir reti, bet nu tad beidzot LVĢMC man apstiprināja, ka tur palu nebūs. No kā lai rastos, ja tur vairs tikai dažviet ir 5 cm sniega. Jā, ledus sastrēgumi var radīt ūdens līmeņa celšanos, taču izskatās, ka drīz Kurzemes upes pat var piedzīvot ūdens līmeņa krišanos un tad ar visiem ledus sastrēgumiem ūdens nebūs pietiekami daudz, lai upes izietu no krastiem.

Arī Zemgalē sniega jau ir pavisam maz. Dobelē šorīt tikai 1 cm, bet Lietuvas ziemeļos gan vēl ir padaudz. Biržos šorīt - 16 cm. Lielupe ar savu lēno plūdumu un līdzenajiem krastiem gan atkal var sagādāt pārsteigumus, jo tur plūdi, cik atceros no savas pieredzes, ir pat tad, kad citur neapplūst nekas. Ledus biezums no 40-55 centimetriem tomēr ir iespaidīgs. [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv, 12. marts 17:10

Jā, zemestrīces “vārds” šodien ir daudzviem mutēs. Mediji taču tam mūs “gatavo”. Jau palaista ziņa visriņķī par “supermēnesi”, kas gaidāms 19. martā. Pirms tam absolūti reāli politiskie 16. marta kaislību uzliesmojumi. Viss reizē... * Plusā arī raksta otrā: rezumējošā daļa.

Bet parunāsim par zemestrīcēm. Padomāsim, kādā dienā plkst. 8:30 no rīta, kad ielas pilnas uz darbiem braucošajām automašīnām, uz ielās staigājošiem cilvēkiem. Masīvi kustās arīdzan sabiedriskais transports. Kā reāli izpaužas šāda zemestreīce?


Pamatā grūdienu satricinājumi ilgst no 30sek līdz minūtei. Sākas pakāpeniski- tad sasniedz maksimumu- tad atkal pamazām nomierinās.
====
Piemēram, es eju garām Strēlnieku laukumam, kas pie Rīgas Domes. Jāsaka, pirmās 15 sekundes neko nemanīšu, jo viss Rīgas centrs un pārējo ielu, pa kurām notiek intensīva satiksme, “dzīvo” nepārtrauktā 3 balles zemestrīces režīmā ar pieklusumu vien nakts stundās. To nemanīs neviens, ne braucējs, ne arī kājām gājējs. <… [Lasīt vairāk]

Šonedēļ Latvijā ir ieplūdis silts gaiss un jau otrdien temperatūra dažviet, arī Rīgā, sasniedza +6 grādus, bet nedēļas otrajā pusē ieplūdīs vēsāks gaiss. Jau piektdien 850hPa temperatūra būs par 10-12 grādiem zemāka nekā šorīt un tuvosies -10 grādu atzīmei. Taču izskatās, ka ja vien mākoņi izklīdīs un spīdēs saule, pat šāda aukstu gaisa masu ieplūde nespēs noturēt salu un arī piektdien dienā lielākajā valsts daļā temperatūra pakāpsies kādu grādu virs nulles.

Tie, kas laika apstākļiem seko mazliet vairāk nekā 2 minūšu laika prognozei medijos, mēdz palūkoties arī kādās kartēs, ir zināms, ka uz gadalaiku maiņu, jo īpaši pavasari, modeļiem ir problēmas aprēķināt gaisa temperatūru. Iespējams tiek pārvērtēta sniega lauku dzesējošā nozīme un nepietiekami novērtēta saules ietekme, kā rezultātā bieži ir krietni siltāks, nekā modeļi prognozē. Nu, piemēram, vakar (otrdien) bija pat par 5 grādiem siltāks, nekā prognozēja GFS un par 1-3 grādiem siltāks nekā prognozēja ECMWF.

Ar visu šo gribu teikt, ka meteoroloģiskais pavasaris ir tepat aiz stūra, jo, ja vien debesis visu dienu nesedz mākoņi vai ja pie mums netiks kaut kādas superauksts arktiskas gaisa masas, tad saule nu jau ir pietiekami spēcīga, lai katru dienu gaisa temperatūra lielākajā valsts daļā būtu virs nulles. P… [Lasīt vairāk]

Piedāvājam ikvienam interesantam iepazīties ar aptaujas rezultātiem. Atvainojamies par kavēšanos!

1. Kā Jūs vērtējat izmaiņas faktisko laika apstākļu kartē?

• Vidējais vērtējums: 7,94

2. Vai ir kas tāds, kas šajā kartē būtu jāuzlabo vai jāmaina?

• Jā: 31,4%
• Nē: 68,6%

3. Ieteikumi kartes uzlabošanai:

• visām stacijām jābūt attēlotām vienā kartē - nākotnē tiks īstenots, iespējams, ar Google Maps;
• palielināt apdzīvoto vietu skaitu - nākotnes kartēs meklēsim iespēju attēlot temperatūru rādījumus arī no citiem avotiem;
• kartē varētu attēlot laika prognozes - ja būtu lielāka lietotāju aktivitāte, to varētu īstenot jau tuvākajā laikā;
• pievienot iepriekšējo dienu temperatūras grafikus, nedēļas arhīvus - skatīsimies, ar laiku pieejamās informācijas klāsts tiks papildināts;
• izveidot atsevišķas kartes katram no attēlotajiem lielumiem - šajā kartē parādītais vēja ātrums un virziens ne vienmēr ir ticams, tas kalpo kā uzskates materiāls. Nākotnē tiks meklēti varianti papildināt kartēs attēloto informāciju - ja tās būs pietiekoši, būs arī vairākas kartes;
• vēlams izvēlēties risinājumu bez "flash" - šajā kartē nav izmantots Flash;

4. Kā Jūs vērtējat izveidoto galeriju? [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv 27.2.11., 16:00

Vēl joprojām meteodienestui visā pasaulē, slaveni neteorologi + visādi citādi "vides zinātāji" ne bez mediju piepalīdzēšanas, tā teikt, laiku pa laikam izsper dažādas nākotnes aizlaiku prognozes. Te uz mēnesi, te uz diviem, te atkal uz sezonu, un pat reizēm uz trim gadiem. Patiesība ir pavisam citāda.


Pirms kāda laika citā rakstu galā viedēju par pasaules vispārējo sakārtotību un mūsu "homo sapiens" vietu tajā. Varbūt šajos vārdos tikai īsumā atkārtošos: mēs katrs atsevišķi ņemtais "darba dienā" uz brīdi esam iesprototi Zemes "kabatā" – lai mācītos, un lai pasauli iekārtotu labāku, nekā "to esam saņēmuši" šajā ienākot. Mums jāmācās, un šā jēdziena augstākajā nozīmē – mācīties = aizvien no jauna izpētīt apkārtējo pasauli, tostarp arī meteo un klimata frontē. Lietas arīdzan iekārtotas tā, ka mēs NEKAD nezināsim visu par 100%. Pat tad, ja liksies tā – ka esam maksimālie "gudrības maisi", pat tad aizvien un aizvien Likteņtēvs pasviedīs jaunas sakarības, kas atkal būs jāpēta un no turienes mums jāmācās. <… [Lasīt vairāk]