Pavasarī dienas atkal kļūst arvien garākas, saules stari arvien biežāk izlaužas no mākoņiem un silda. Ir ļoti patīkami sajust pirmo saules staru siltumu, kas atmodina visu dzīvo. Tomēr jau drīz, dienām kļūstot arvien garākām un Saulei paceļoties arvien augstāk virs horizonta, ilgstoša saules staru iedarbība var kļūt kaitīga, kas būs atkarīga no ultravioletās radiācijas (UV) daudzuma, kas nonāks uz Zemes virsmas.
UV radiācija
Saule ir galvenais enerģijas avots uz Zemes un ikviens no mums pakļauts tās iedarbībai. Saule dod gaismu, siltumu un arī ultravioleto radiāciju.
Par ultaviolēto radiāciju sauc to saules elektromagnētiskā starojuma daļu, kura viļņu garums ir 100-400 nm (1 nanometrs ir 10-9 metri) jeb viena miljardā daļa metra. Pašu "niknāko" Saules ultravioleto starojumu aiztur Zemes atmosfērā esošais ozona slānis. Līdz zemes virsmai nonāk starojums, kuru iedala trijās daļās: UV-A (viļņa garums 315-400 nm) UV-B (viļņa garums 280-315 nm) un UV-C (viļņa garums 100-280 nm). Spēcīgāka bioloģiskā iedarbība ir UV-B starojumam, taču tā intensitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem.…
[Lasīt vairāk]
