Nedēļa aizgājusi. Pirmdiena: WOLFGANG ciklona siltā fronte. Otrdiena: ciklona siltais sektors. Tas pats arī trešdien. Ceturtdien: jau vēsāks aiz aukstās frontes. Piektdiena: neliels ciklons uz Z no Latvijas. Sestdiena: aukstā gaisā, kas nāk no arktiskajiem apgabaliem. Svētdiena: maksimālais aukstums.

Attēlu (c): Sat24.com un Finnish Meteorological Institute.

Turpinājums nākamajā nedēļā.

===========

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem pulksten 14:00. Dienas attēls atjaunojas pēcpusdienā, ap pulksten 15-16.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. Ciklonu centri apzīmēti ar riņķa veida bultām. Pie cikloniem un anticikloniem - ir Vācijas meteoinstitūta iedotie vārdi, kurus lieto visā Eiropā un aiz tās robežām.

=========

ATSKATS UZ IEPRIEKŠĒJĀM DIENĀM

Svētdiena, 10.3.13.…

Šajā attēlā, kas ņemts no www.wetterzentrale.de, redzamas 4.marta rītā sagatavotās "Global Forecast System" (GFS) ansambļa prognozes Rīgai. Prognozes attiecas uz 850hPa temperatūru (kas nav tas pats, kas gaisa temperatūra, ko redzam termometros un par ko stāsta laika ziņās), tā labi raksturo to, cik aukstas vai siltas ir dominējošās gaisa masas, bet neuzrāda diennakts temperatūras svārstības, mākoņu vai vēja ietekmi. Grafika kreisajā malā ir redzama temperatūras skala, savukārt treknā sarkanā līkne ir 30 gadu vidējā 850hPa temperatūra.

Pēc spēcīgā ciklona, kura centrs svētdien, 3.martā, šķērsoja Vidzemi, Latvijā no ziemeļiem īslaicīgi ieplūdis auksts gaiss - 4.marta rītā Ainažos oficiāli reģistrēti pat -23,7 grādi, strauju gaisa atdzišanu šeit izraisīja skaidra laika un bezvēja kombinācija. Tomēr šis aukstums strauji atkāpjas, un grafikā ir redzams siltuma vilnis, kas gaidāms 5.-7.martā. Saskaņā ar pašreizējo prognozi siltākā diena būs 6.marts, kad gaisa temperatūra dažviet Kurzemē (ne rietumu piekrastē, jo gaidāms DR vējš) un Zemgalē saulaina laika gadījumā var sasniegt +9 grādus. <…

Esam aizvadījuši februāri, kas ir pedējais ziemas mēnesis. Šogad februārī ir bijuši dažādi laikapstākļi. Gan atkušņi mēneša pirmajā pusē, gan arī sals mēneša otrajā pusē, kad naktīs zem skaidrām debesīm dažviet valsts austrumu rajonos temperatūra pazeminās līdz -20.

Februāra pirmā dekadē bija ļoti bagāta ar nokrišņiem daudz sniga sniegs un ,protams, dažviet itsevišķi jūras piekraste lija arī lietus . Dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā Valstī bija 4,2 grādus augstāka par normu. Augstāka par vidējiem ilggadīgajiem rādītājiem bija gaisa temperatūra arī visās dekādes dienās. Visaugstāk – dienā līdz +0,5...+3,5 grādiem - gaisa temperatūra pakāpās 5. un 6. februārī. Naktīs temperatūra lielākoties bija -6... +1 grādu robežās, līdz -11 grādiem īslaicīgi noslīdot tikai naktī uz 4. februāri Daugavpilī.

Dekādes nokrišņu daudzums visā  Latvijā   bija lielāks par normu, vidēji Valstī pārsniedzot to divas reizes. Perioda   laikā gan lietus, gan sniegs bija katru dienu, bet visbagātākās ar nokrišņiem bija   divas pēdējās    dekādes dienas Latvijas austrumu      daļā – Latgalē katrā šajā diennaktī izkritušais nokrišņu daudzums bija tuvs vai līdzvērtīgs visas dekādes nokrišņu normai.…

Marts ir kalendārā pavasara pirmais mēnesis, bet, vērtējot laikapstākļus, to visbiežāk var saukt par ziemas pēdējo mēnesi. Šajā laikā nereti notiek spraiga cīņa starp ziemu, kas negrib atkāpties, un nenovēršamo pavasari. Pašreizējās prognozes rāda, ka arī šogad martā vēl iespējams liels aukstums.

Jau mēneša pirmajā dienā Latvijā ar brāzmainu ziemeļrietumu vēju sāks ieplūst vēsāks gaiss. Tas notiks gan pateicoties anticiklonam, kas februāra izskaņā mums atnesa pārsvarā saulainu un līdz pat +8 grādiem siltu gaisu un kas patlaban atkāpies uz rietumiem, atverot ceļu arktiskajām gaisa masām, gan ciklonam, kas no Skandināvijas virzās uz austrumiem. Gar ciklona rietumu malu gaidāms brāzmains ziemeļrietumu vējš, kas spēcīgāk pūtīs piektdienas rītā, kad Ventspils ostā, iespējams, reģistrēs 20 vai nedaudz vairāk metru sekundē lielas brāzmas.

No minētā ciklona nokrišņu nebūs daudz, lai gan vietām piektdien gaidāms īslaicīgs stiprs sniegputenis, gaisa temperatūra tuvu nullei. Sestdienas rītā, visticamāk, vēl būs daudz mākoņu, kas kavēs gaisa atdzišanu, bet Latgalē un Vidzemē gaisa temperatūra tik un tā var noslīdēt zem -10 grādiem, vējš būs pierimis.…

Nedēļa aizgājusi. Pirmdiena: aizvien augsta spiediena atzarā. Otrdiena: turpinās augsta spiediena atzars. Trešdiena: anticiklona A mala. Ceturtdiena: tuvojas ciklons. Piektdiena: jau ciklona aizmugurē. Sestdiena: tuvojas VOLKER ciklons. Svētdiena: VOLKER ciklona "aizmugure".

Attēlu (c): Sat24.com un Finnish Meteorological Institute.

Turpinājums nākamajā nedēļā.

===========

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem pulksten 15:00. Dienas attēls atjaunojas pēcpusdienā, ap pulksten 16.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. Ciklonu centri apzīmēti ar riņķa veida bultām. Pie cikloniem un anticikloniem - ir Vācijas meteoinstitūta iedotie vārdi, kurus lieto visā Eiropā un aiz tās robežām.

===========

ATSKATS UZ IRPIEKŠĒJĀM DIENĀM

Svētdiena, 03.03.13.

VOLKER ciklona aizmugure, Kurzemē un centrā vētra. P…

Sveiki, kādreiz biju šīs vietnes aktīvs iemītnieks, šeit no pirmsākumiem. Biju no tiem, kas uz šejieni migrēja no Maikla bloga, kad tam sāka iet raibi. Tad vienā brīdī dažādas lietas sakrita un pārstāju vāvuļot ēterā. Lai nu kā, nupat "uzdūros" kādai lietai, ar kuru, domājams, būtu grēks nepadalīties ar kādreizējiem (un protams esošajiem, un nākamajiem) domu biedriem.

Drošvien visi ir dzirdējuši, ka kopš 1957. gada cilvēki diezgan naski zemes orbītā sūtījuši satelītus (pavadoņus). Tie tur nonāk dažādu iemeslu dēļ - komunikācijām, navigācijai, TV, laikapstākļu vērošanai, spiegošanai, izrādīšanās dēļ utt. Daži ir ģeostacionāri - to atrašanās vieta relatīvi pret zemi ir fiksēta, citi rotē apkārt zemei. Daži atrodas ap 800 km augstumā, citi - tālāk par 15000. Kopumā pavadoņu skaits pārsniedz 2000 un es nebūtu pārsteigts, ja lielākā daļa no tiem būtu saplīsuši (saplīsušie tiek izmantoti kā mērķi balastisko raķešu izmēģinājumos).

Kā zināms lielākā daļa pavadoņu komunicē ar zemi lietojot radio viļņus un dažus no tiem mēs varam uztvert lietojot tam piemērotas ierīces, piemēram - GPS vai TV satelītu šķīvjus. N…