Pirms laika – šajā nedēļas rakstā – viedēju domas par ikgadējiem laika apstākļu nomaiņu periodiem, kas gandrīz vienmēr samanāmi katrā Saules Riņķī. Tostarp arī – katru pavasari vispirms risinās “ziemas aiziešana ar cīņu”, kam seko jau sausāks laiks caur anticikloniem.
2011. gadā Ziemas Māte jūtami un ar “panākumiem” pacīnījās. Tostarp atrāva savā aukstajā pusē – krietnu daļu no kalendārā pavasara. Bet visam tomēr ir savs laiks, un – sākas dzīve zem anticikloniem.
Pavasari mums tradicionāli ir sausi. Situācijā, kad pēc ziemas okeāna ūdeņi – jeb ciklonu enerģijas “barotavas” - vēl ir salīdzinoši vēsi, tad tiem pāri ejosais siltais gaiss caur aizvien spēcīgāko Saules starojumu -> atdziest. Un ir ar lejupejošu virzienu. Un šādos apstākļos paaugstinās gaisa spiediens, un anticikloni piedzimst. Un savairojas. Un noklāj lielākas teritorijas “virs vidējā”.
Tātad... ieejam tradicionālajā pavasara saulainajā noskaņā un beznokrišņu periodā. Kas gan nav sausums pēc būtības. V… [Lasīt vairāk]