Parādība- pavasara piejūras miglas

Parādība- pavasara piejūras miglas

Šodien rakstu par redzējumiem, ar kuru pavasara otrajā pusē caurmērā 5-12 dienas gadā saskarās visi piejūras iedzīvotāji Latvijā (un droši vien ne tikai mūsu zemē). Runa ir par pēkšņi no jūras puses uzklīstošajām miglām. Kas pārsvarā rada negaidītas aukstuma sajūtas, taču dažbrīd ģenerē arī jūtami lielākus traucējumus apkārtējā dzīvē. Vēl piebildīšu – nerakstu še par miglas rašanos vispār, par to lasām norādē raksta izskaņā. Šā materiāla tapšanā nav izmantoti nekādi literatūras avoti, vien tiešie un netiešie (pārstāstītie) vērojumi.

 

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

 

 

Piejūras miglu izplatību rajoni caurmēra gadījumos pavasaros. Ar bultām atzīmēts vēja virziens. (Karte: Google Maps)

 

Tātad...

* Kas tas ir? Vizuāli – jebkurā diennakts laikā pavsara otrajā pusē un kalendārās vasaras sākumā novadus netālu no jūras piekrastes pārklāj zema mākoņainība, kam nereti seko arī īstā migla ar mazu horizontālo redzamību. Tajā pašā brīdī gaisa temperatūra nieka pusstundas garumā var nokristies par 10 un vairāk grādiem. Ja pirms brīža spīdēja saule, un gaisā bija +22+25 grādu silts, tad šai miglai uzklīstot termometrs rāda vairs tikai +10+12, bet debesis pārklāj bāli pelēks plīvurs. Aiz kura pilnībā vai daļēji aizklājas spīdošais saules (Mēness) riņķis. Reizēm tā paliek "karājoties" koku un torņu galos, bet reizēm tā nolaižas līdz zemes virsai – masīvi samazinot redzamību horizontālā virzienā. Dažreiz tā ir kā vizuāli ātri skrienošu zemu mākoņu sega. Migla attiecīgājā vietā var pastāvēt gan nieka pusstundu, gan palikt nemainīga 1-3 dienu garumā.

 

Migla Ventspilī

Foto - pēkšņa, no jūras uznākusi migla Ventspilī 6.jūnijā (Autors: Ceļotājs)

 

* Kā tāda rodas? Par šo miglu sākumu kalpo vairāku citu parādību esamība. Pirmkārt, ja ir salīdzinoši liels temperatūra kontrasts starp auksto jūras ūdeni un saules iesildīto gaisu virs blakus esošās cietzemes. Ralitātē: ja ne visai lielos attālumos no piekrastes cietzemes pusē gaisa temperatūra sasniedz +22+25, bet jūrā (ne šaurā piekrastē liedagos) ūdens temperatūra vēl nepārsniedz +6+10 grādus. Otrkārt: ir "nepieciešams" būt vējam no jūras puses. Nelielas brīzītes spēkā, 1-3m/s. Spirgtas un turbulentas brāzmas vai neliela (vai pavisam spēcīga) vētra, taisni otrādi, šīs miglas kliedēs. Treškārt, gaisa relatīvajam mitrumam jābūt salīdzinoši augstam. Teiksim, ap 50-60% saules iesildītajos novados dienas vidū*. Kad salīdzinoši mitrais un siltais gaiss saskarās ar pavēso jūras brīzi, tad gaisā ātri tiek sasniegts mitruma piesātinājums. Kas rezultējas miglās.

 

* Cik tālu tā izplatās? Caurmēra reizēs – tā sākas līdz 10km jūrā un ar jūras brīzi tiek aiznesta 5-15km cietzemē. Protams, ir novirzes. Reizēm tās jūtamas 50-100km attālumā no liedagiem cietzemē. Reizēm piejūras miglas ir "sastāvdaļa" plašākiem miglas rajoniem virs jūras. Tālās jūras miglas – tā ir drusku citāda parādība, kas balstās citu meteo parādību kombinācijā (šajā rakstā tās neaplūkoju). Miglas pamatā sasniedz vertikālo biezumu līdz 200-300m augstumam. Parasti tās ir dažos piekrastes rajonos, salīdzinoši reti tās vienlaikus noklāj visus Latvijas liedagus. Konkrēti Rīgas iedzīvotājiem ir "laime" būt pie Daugavas, šīs upes pavasara pavēsie ūdeņi attiecīgajās parādības dienās "piepalīdz" jūras miglai vairāk pavirzīties pa upes tecējumu uz augšu. Līdz pat Rīgas HES ūdenskrātuves augšējam galam. Reti, bet tomēr līdzīgas miglas gadās arī Latvijas lielāku ezeru krastos. Piemēram, pie Rāznas, Burtnieka, Engures ezera. Lielāka gaisa mitruma apstākļos attiecīgais miglas plīvurs uzrodas pie mazākām ūdenskrātuvēm. Iekšzemē "ezera miglas" kombinējas vienlaikus ar parasto "zemo miglu", kas ir bieži sastopama vasarās skaidrās naktīs vai agros rītos.

 

* Kad tāda rodas? Kā jau minēju, caurmērā 5-12 dienas gadā. Protams, atsevišķos gados tādas var nebūt nemaz, gan arī būt krietni vairāk par šeit piesaukto dienu skaitu. Parādība ir pavasaros. Sākot ar aprīļa otro pusi, turpinoties visu maiju un jūnija pirmo pusi. Periodā, kad notiek attiecīgā cēloņu (par kuriem rakstīju augstāk) kombinācija. Parādība izbeidzas, kad Baltijas tālie jūras ūdeņi vasarās saules staros iesilst virs +15+17 grādiem.

 

* Sinoptiskās situācijas fons? Piejūras miglas rodas, ja Latvija ir anticiklona nomalē. Arīdzan – ja pie mums ir ciklona patāla R mala jeb "aizmugure", ja ir pazemināta spiediena apgabals starp diviem anticikloniem.

 

* Kā parādība ietekmē mūs? Pamatā ir individuālas sajūtas- garastāvoklis mainās uz leju, kad debesis strauji apmācas. Un sajūtam pēkšņu drēgnumu, kad esam izskrējuši uz ielas vienā t-kreklā (piecājoties par siltajiem saules stariem dienas rītā) un nu pēkšņi ir vajadzība pēc pabiezas pufaikas vai džempera. Reizēm šo miglu ietekme ir daudz jūtamāka. Tā var bremzēt satiksmi. Gan uz lielceļiem, kad redzamība pēķšņi aiz nākamā meža stūra samazinās līdz 50-100 metriem. Arīdzan jūras kuģu ostas pēkšņi ir aizvērtas. Šādos apstākļos pēkšņi aizvērties spiestas arī lidostas, ieskaitot – "Rīgas". Šīs miglas traucē lauksamniekiem pie siena ieguves, ja neplānoti ir nepieciešamība atlikt nākamās lopbarības vākšanas darbus. Kad nopļautā un izkaltētā zāle no jauna piesūcas ar rasu.

 

* Vai šīs miglas iespējams noprognozēt? Konkrēti uz vietas un laikā – ļoti grūti. Jo, pietiek vietājam gaisa mitrumam pavisam nedaudz nosvārstīties uz vienu vai otru pusi, un migla tad var pēkšņi rasties vai arī palikt tikpat pēkšņi "neradošā" formātā (jeb šai izpalikt atkal konkrētā vietā un laikā). Vieglāk prognozēt sinoptisko fonu, kuras ietvaros jāiekļauj arī mūsu aplūkojamās parādības varbūtība.

 

==============

* - visi skaitliskie rādījumi šajā rakstā ir pieņemti aptuveni šā raksta autora prātā. Līdz šā raksta radīšanas brīdim internetā nav atrastas nekādas citas norādes par "jūras pavasara miglu" parādību. Taču, ja kādam šādas norādes izdodas atrast – laipni lūdzu padot ziņu komentāros :)

 

Viens (ne vienīgais) par miglu vispārējais raksts ir šajā adresē.

 

Labprāt gaidītu jūsu vērojumus par šīm pēkšņajām miglām, kā arī papildus viedokļus! Un turpinām vērot dabu!

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 09.06.2013 19:00

    Ievietoju citu attēlu - nav precīza iepriekšējā kopija, bet vizuāli krietni labāks, vismaz manuprāt. Nezinu gan, vai vajadzēja šādā veidā atzīmēt miglu Kurzemes A piekrastē, bet nu zīmēju tā, kā bija šeit. :)

    Ielādē...
    1. 09.06.2013 19:16

      Nav jau nekādi iebildumi:)

      Ielādē...
  2. 09.06.2013 19:45

    Ļoti labs un izsmeļošs raksts. Uzzināju vairāk par šo ne visai parasto parādību.

    Ielādē...
    1. 09.06.2013 19:51

      Parādība patiesībā ir ļoti parasta - pavasarī. Varbūt ne apzināta līdz šim...

      Ielādē...
  3. 09.06.2013 21:03

    Atceros 2008. gadu, kad šādas miglas bija bieži novērojamas Rīgā. Arī vasara togad ir bijusi ļoti švaka ar ZR vēju praktiski katru dienu.

    Ielādē...
  4. 10.06.2013 00:44

    Atceros, dažreiz studiju gados Rīgā un Vidzemes jūrmalā Saulkrastu pusē nācās ar šo parādību sastapties. Atmiņas nav patīkamākās...

    Ielādē...
  5. 10.06.2013 09:41

    Pēc vairākām siltām dienām vakar Liepāja sacēlās vējiņš un pirms saulrieta strauji kļuva aukstāk. Naktī uznāca migla, no rīta redzamība bija ne vairāk par 50 m, tagad atkal saulains, bet auksts. Viss labi iekļaujas jūsu aprakstītā shēmā.

    Ielādē...
  6. 10.06.2013 21:12

    BBC filmā "Planēta Zeme" bija arī tāds moments, ka Atakamas tuksnesī, kur praktiski nav nokrišņu, dzīvajai dabai palīdz jūras miglas no Klusā Okeāna, ja pareizi saprotu. Varētu būt, ka tur ir arī citi principi, kā tās miglas no jūras/okeāna tur rodas...

    Ielādē...
    1. 10.06.2013 23:47

      Es teiktu tā- ka miglas varētu rasties daudzu cēloņu pēc, turklāt katrā Zemes reģionā šie cēloņi un to kombinācijas ir savādākas.

      Ielādē...