Virpuļviesulis (tornado) - 1

Virpuļviesulis (tornado) - 1

Aizsāku šodien sen runāto sēriju par visspēcīgāko atmosfēras paradību uz mūsu Zemes. Mēs Latvijā to saucam par virpuļviesuli. Pasaulē ir vispārzināms segvārds – tornado. Ja kaut kur tas redzams vizuāli vai, vēl trakāk, tas trāpa “manai” apdzīvotajai vietai- tad tās ir atmiņas uz visu atlikušo mūžu. Visā sērijā lietošu latvisko apzīmējumu- virpuļviesulis.

Šajā reizē – ir vispārīgā informācija. Pamatā ņemtas ziņas, kas daudz un dikti redzēta “tīmeklī”, daži izlasīti pastāsti (saites šā raksta izskaņā). Arī paša domas piemaisītas klāt.

Dabā tas izskatās sekojoši...

Uz visiem attēliem, lai tos redzētu lielākus- ir jāklikšķina. 


(c) stormchaser.com, pārējie zīmējumi no raksta autora.

Bet nu visu pēc kārtas. 

--------------------------
Virpuļviesulis – tā ir darbas parādība, kas gandrīz vienmēr rodas reizē ar negaisu.

* Par negaisu jau rakstīju, bet nelielā rindkopā atkārtošos.

Negaiss ir komplēkss dabas parādību kopums. Kā ietvaros notiek ūdens agregātstāvokļa pārejas, elektromagnētiskās parādības, kā arī gaisa pārnese atmosfēras spiediena maiņas apstākļos. Vizuāli tie ir visbiezākie mākoņi, kuru apakšējā virsma var būt dažu desmitu metrus no zemes, bet virsotnes var sasniegt 23 kilometru augstumu. Negaiss rada lietusgāzes ar rekordu 200mm 20 minūtēs, postošas triecienvētras, un arī pašu trakāko parādību – viesuļvētru.

* Kādi ir virpuļviesuļa rašanās priekšnoteikumi?

Priekšnoteikumi ir tādi paši, kādi arī ir par cēloni negaisu veidošanai. Virpuļviesuļi rodas “uz” izteiktām aukstām frontēm, retāk – tropiskajās vētrās, vēl retāk- lokālās siltuma kabatās dažādās vietās uz Zemes. Šai izteiktai frontei jārodas vietā, kur no vienas puses ir sausu un vēss gaiss, no otras puses ir tropiski karsts un mitruma piesātināta gaisa masa. Nepieciešams maksimāls vertikālais gaisa temperatūru gradients. Zinātnieki nav vienisprātis, bet vispārībā tiek pieņemts – gaisa tempēratūras starpība starp zemes virsmu un negaisa mākoņu galotnēm jābūt ap 50 grādiem.

* Kas notiek konkrētā brīdī?

Kad kaut kur iepriekšminētā fonā lokāli izveidojas liela horizontālā/pie zemes esošā gaisa temperatūras starpība, tad atsevišķās vietās izveidojas straujas augšupejošas gaisa masas. Tās rada gan biezus padebešus ar sekojošu negaisu, gan arī ir tiešs pirmsākums virpuļviesulim. Izteiktam negaisam priekšpusē ir sienas mākonis, kas vizuāli ir tumšākā un zemākā negaisa mākoņa daļa. Izteikts sienas mākonis kā reiz ir sekas tam, ka attiecīgajā iecirknī notiek aktīva gaisa augšupeja. Ja augšupejošā gaisa strāva (atkal ir viedokļu dažādība speciālistu vidū) sasniedz vismaz 15m/s, tad ap lokālo augšupejošo gaisa iecirkni sākas Koriolisa (saite zemāk) spēka ietekmē rotējoša kustība. Siltajam gaisam strauji ceļoties augšup, rodas retinājums- kā rezultātā aukstais gaiss ļoti šaurā iecirknī virzās uz zemes pusi. Attiecigi (pie liela mitruma un zemākā gaisa temperatūrā) uz zemi šaurā joslā virzās kondensāta josla, kas vizuāli atgādina mākoņu piltuvi.

Tātad- tornado ir sarežģīta kustīga gaisa sistēma: malās ir augšupejoša silta gaisa strāva, vidū ir uz leju skrejošs vēsāks gaiss, bet šai sistēmai vēl apkārt ir horizontāli rotējošs vējš. Postījumus rada:
1) uz augšu skrejošais siltais gaiss, kam ir putekļu sūcēja efekts. Tas rada straujas, sekunžu laikā masīvas gaisa spiediena izmaiņas, kas savukārt provocē postījumus zemes virsu tieši sūcoša spēka ietekmē. Teiksim, paceļas mājas jumti, izsprāgst logi utt. 2) bet lielākos postījumus rada ap virpuļviesuļa centru esošā hrozintālā gaisa kustība, kas reizēm sasniedz pat 110m/s. Vispārībā tiek pieņemts, ka virpuļviesulis ir tad, ja horizontālais vējš virpuļviesuļa malās sasniedz 60km/st jeb 17m/s.

* Virpuļviesuļus iedala pēc vēja ātruma Fudžitas- Pīrsona skalā. Tātad- kāds ir tas dalījums?

F0 (vēja atrums ap virpulviesuļa centru ir 18-32m/s) Viegli postījumi. Var bojāt televīzijas torņus, lauzt lielus koku zarus, nogāž vecus kokus, nogāž dažādas izkārtnes, bojā ceļazīmes.
F1 (33—50 m/s) Vidēji postījumi. Vismazākais vēja ātrums šajā tornādo jau ir vienāds ar orkāna spēku. Var noraut māju jumtus, nogāž vieglas piebūves, gāž daudzus kokus, pārvieto vieglās automašīnas.
F2 (51—70 m/s) Nozīmīgi postījumi. Norauj māju jumtus, bojā sienas, nojauc un pārvieto nelielas būves, piemēram, kioskus u.c., izrauj kokus ar visām saknēm, nopūš automobiļus no ceļa.
F3 (71—92 m/s) Nopietni postījumi. Norauj māju jumtus un sabojā vai arī iznīcina māju sienas, nogāž vilcienus, paceļ un nomet zemē automobiļus, iznīcina ceļu segumu, ar visām saknēm izrauj gandrīz visus kokus.
F4 (93—116 m/s) Ļoti nopietni postījumi. Iznīcina vai sabojā pat jaunas un izturīgas mājas, izrautos kokus paceļ gaisā un pārvieto diezgan tālu, nelielas mājas paceļ gaisā un pārvieto nelielā attālumā. Izveido un iesūc sevī lielu daudzumu putekļu un dažādu priekšmetu, nopūš augsnes augšējo slāni, paceļ gaisā un lielā attālumā pārvieto automobiļus.
F5 (117—142+ m/s) Kolosāli postījumi. Paceļ un aiznes lielā attālumā pat ļoti izturīgas mājas, iznīcina dzelzsbetona konstrukcijas, paceļ gaisā un aiznes smagos automobiļus 100 m un lielākā attālumā, izrauj ar saknēm pilnīgi visus kokus un veic vēl daudzus citus milzīgus postījumus. Iznīcina pilnīgi visu, kas pagadās tam ceļā.

Turpinājums sekos.
Dažas noderīgas saites:
* Te rakstīju par negaisu (pirmā daļa).
* Par tornado Wikipedia (latviski).
* Kas ir Koriolisa efekts.
* Fudžitas- Pīrsona tornado spēka skala.

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. lightning - Līvāni
    26.05.2016 02:08

    Lielisks raksts, Raiti! Gaidu turpinājumus! :)

    Ielādē...
  2. 26.05.2016 10:21

    Labs raksts ! Bet tikai jau viens šāds raksts eksistē un autors esmu es.

    Ielādē...
    1. 26.05.2016 11:25

      Šāds točna nekur citur neeksistē...

      Ielādē...
  3. 06.06.2016 01:24

    1) Vai tās ir tikai tukšas runas par ģeofizikālo ieroču esamību? Skatīt sākot ar 9:30. Piemēram, par plūdiem, kas arī šogad notiek Francijā (Klipā rāda arī citas tēmas)
    2)Citā klipā piemin mums zināmo LHC daļiņu paātrinātāju Šveicē. Informācija, iespējams, ir tendencioza. Klips pieci eksperimenti, kas varēja iznīcināt pasauli par kolaideru (colider) no 2:23 minūtes.
    3) rezultāts- mikroskopisks melnais caurums , kā raksta klipa ievietotāji, virs LHC paātrinātāja Šveicē.
    Plazmoīds, kurš ielido vorteksā izskatās reāls, atbilstoši tām kāds izskatās parasts lodveida zibens baltā krāsā.
    4) Šī ir tā vieta, šie veidojumi pastiprināti rodas, un pēc tam ceļo tālāk arī uz mūsu pusi...
    Ticēt vai nē, tas katra paša ziņā.
    Mūsdienās ir pieejamas videorediģēšanas programmas, ar kuru palīdzību var visādus "brīnumus" izveidot.
    Bet, ja daļiņu sadursmēs rodas mikro "Lielais Sprādziens"… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

    Ielādē...