

aiz paša mitrākā un otrā aukstākā 2010. gada septembra, kad nolija vēl par 8 mm vairāk, un temperatūra bija vēl 0,4 grādus zemāka nekā šogad septembrī. Taču nokrišņu daudzuma sadalījums aizvien bija visai nevienmērīgs. Piemēram, Dobelē nolija pat 2,3 reizes par normu lielāks nokrišņu daudzums, kas kā jau minēts bija jauns turienes septembra nokrišņu daudzuma rekords, tikmēr Lubānā un Alūksnē nokrišņu daudzums bija mazāks pat par pusi no ilggadīgajiem vidējiem rādītājiem, tādējādi daudzviet Vidzemē nokrišņu nepietika, lai atgūtos no lielā sausuma, kas tur iesākās jūlijā un var teikt, ka pavisam nedaudz un nelielā mērā turpinās arī oktobrī. Šajā septembrī diezgan daudz tika novērots arī pērkona negaiss - vismaz divās dienās katrā dekādē, kopumā tuvu 10 dienām. Lielāko daļu nokrišņu daudzuma vismaz Rīgas tuvumā radīja līča efekts (tas arī veidoja pērkona negaisus), kas septembra beigās, vietās, kur tas izpaudās, izpaudās "tā kārtīgi" visai siltā ūdens un auksto gaisa masu sadursmes rezultātā (tam veltīts pat atsevišķs raksts meteolapā) un lija ne tikai lietus, bet tika novērota arī krusa, ko rudens laikapstākļu terminoloģijā dēvē par ledus graudiem. Tika saņemtas arī neoficiālas ziņas par sniegu 25., 26. oktobrī gan Rīgā, gan Jūrmalā, bet grūti teikt, vai tas tiešām bija sniegs, vai arī ledus un sniega graudi. [Te, starpcitu, arī viens video no 23. septembra laikapstākļiem
Rīgā un Jūrmalā.] Fakts vien tāds, ka mākoņu augstumā laikapstākļi bija piemēroti, lai izveidotos sniegs. Taču, ja jau sniegs septembrī šogad tika kaut arī neoficiāli, bet tomēr pieminēts, notika, var teikt, brīnums un mēneša pēdējā dienā Ogres novada Lielpēčos LVĢMC fiksēja uzsniegam arī pirmo oficiālo slapjo sniegu šogad. Līdz zemei gan nonāca vien dažās pārsliņas, kas tūdaļ izkusa, tomēr tā ir viena no agrākajām snigšanām LVĢMC novērojumu hronikā. Pie tam pirmais sniegs septembrī ir visnotaļ reta dabas parādība Latvijā.
Lai gan vējš "mistiskā kārtā" bija otrais lēnākais pēdējo 37 gadu laikā (2,2 m/s), nevar teikt, ka pārsvarā valdīja tikai lēns vējš vai bezvējš. Piemēram, 2. un 23. septembrī atklātā jūrā tika piedzīvotas arī pirmās rudens vētras, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza 22-23 m/s. Postījumi netika nodarīti, jo tik stiprs vējš bija vien jūrā, bet jau tālāk no tās tas bija mazāks.
LAIKAPSTĀKĻU RAKSTUROJUMS PA DEKĀDĒM
Pats septembra sākums aizsākās ar rudenīgu un lietainu laiku. 2. septembris bija dekādes aukstākā un lietainākā diena šajā mēneša trešdaļā, tad daudzviet lija, pat stipri - Liepājā, Rucavā, Salacgrīvā, Ainažos nolija pusdekādes norma, bet Bauskā un Ventspils ostā pat vairāk nekā trešdaļa mēneša nokrišņu normas. Arī temperatūra bija salīdzinoši zema. Pirmās trīs
septembra dienas bija arī vienīgās, kad vairāk vai mazāk jūtami lija visā valstī, kaut arī vietām neliels, īslaicīgs lietus atgriezās ap 9. - 10. datumu. Taču pēc tam laiks mainījās - nostabilizējās pārsvarā sauss, silts un saulains laiks, ko vietām varēja vēl nosaukt par vasaras turpinājumu, bet citviet - jau par atvasaru. Gaisa temperatūra dienās pietuvojās +20 grādiem, bet garajās un skaidrajās naktīs gaiss strauji atdzisa, tāpēc daudzviet Vidzemē un pat ārpus tās veidojās salna uz augsnes (temperatūra zemes līmenī noslīdēja pat līdz -4 grādiem), bet 7. septembra rītā Zosēnos tika novērota arī pirmā salna gaisā - -0,4 grādi, taču pēc tik aukstām naktīm jau diezgan zemā, taču vēl sildošā septembra saule gaisu jūtami piesildīja - vien dienu vēlāk Saldū tika novērota arī mēneša augstākā temperatūra - vairāk nekā +25 grādi. Kopumā dekāde bija 3 grāda desmitdaļas siltāka par rudens pirmā mēneša pirmās trešdaļas ilggadīgi vidējo temperatūru - +13,3 grādiem, bet nolija 10% vairāk par normu.
Mēneša otrā dekāde bija 2,5 grādus siltāka par normu. Septembra vidus dekādē pārsvarā valdīja silts laiks, pie tam izteikts tas bija ne tikai dienās, bet naktīs - šajā dekādē salnas netika novērotas, pie
tam dekādes pirmajā pusē saglabājās arī sauss laiks - lija maz. Tomēr dekādes otrajā pusē atsākās rudenīgi lieti, pie tam, kas šim septembrim īpaši raksturīgi, kad lija, lija daudz. Tā bija arī otrās dekādes beigās, kad 17. - 19. septembrī Dobelē nolija tik daudz, ka ar uzviju tika pārspēta pat mēneša norma, bet piecās pēdējās dekādes dienās Liepājā un Kalnciemā kopējais nokrišņu daudzums tuvojās mēneša normai. Tomēr intensīvā lietus zonas līdz valsts austrumiem netika - tur būtībā dekādes gaitā nelija praktiski nemaz, kas bija vēl viens lielisks piemērs īpaši šim gadam vairāk raksturīgajam nokrišņu nevienmērīgajam izkārtojumam, kas bija par pamatu ne nepārtraukta, bet brīžiem pat visai ietekmējošu sausumu dažviet valsts austrumu daļā.
Septembra pēdējā trešdaļa bez maz vai pārsteidza ar laikapstākļu dinamiskumu un dabas spēku. Kļuva gan ievērojami vēsāks, gan arī nokrišņiem bagātāks laiks. Dekāde bija 2,2 grādus aukstāka par normu, gandrīz atsverot siltumu mēneša otrajā dekādē. Pirmā dekādes diena vēl lutināja ar "septembrīgu siltumu", bet jau pēc tam Latvijā "iebruka" ļoti aukstas gaisa masas, kas atnesa gan vētru jūrā un stipru vēju iekšzemē, gan krusu, ledus graudiem, gan līča
efektu, gan krāšņām varavīksnēm, gan pat pirmo sniegu un atkal ievērojamu nokrišņu daudzumu dažu dienu laikā. Starp šiem "dabas brīnumiem" izspraucās arī kāds zilāks debesu laukums, un ja tas notika naktī temperatūra pat krietni noslīdēja zem nulles - Ainažos 26. septembra rītā valdīja pat vairāk nekā 3 grādu sals. Sals šajā dekādē netika novērots vien vietām piekrastē, kā arī Rīgā, un arī tad šī temperatūra bija vien grāda desmitdaļas virs nulles.
Nenoliedzami septembra trešā dekāde kļuva arī par nokrišņiem visbagātāko mēneša trešdaļu. "Nokrišņu plāns" tika pārpildīts pat par 2/3 normas. Diennaktī visbagātīgākais nokrišņu daudzums, kas divkārt un vēl par 8% pārsniedza dekādes normu, nolija 23. septembrī Ogres novadā - Lielpēčos, bet visas dekādes nokrišņu daudzums 3,9 (!) reizes normu pārsniedza Rīgas centrā (Rīgas lidostā šim rādītājam būtu jābūt vēl lielākam, jo tur dekādes gaitā nolija 129,6 mm, kas gandrīz 2 reizes pārsniedz visa mēneša normu). Lielpēčos un Kalnciemā attiecīgi dekādes nokrišņu daudzums par ~290% un ~360% pārsniedza normu. Bija tikai atsevišķas vietas Latvijā, kur dekādes nokrišņu daudzums normu nepārsniedza.
P.S. Lai "meteolapiešiem" patīkamiem mirkļiem un neaizmirstamām atmiņām bagāts zelta rudens mēnesis oktobris!

Rakstā izmantotie avoti:
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sagatavotais pārskats par septembri
- Wikipedia raksts "2013. gada laikapstākļi Latvijā"
Attēli un to autori:
- Pirmajā bildē septembra krāsas Vecpiebalgā no galerijas "Septembra mākoņi un krāsas". Autors: muntis.
- Otrajā bildē lietus lāses uz loga no galerijas "Septembra beigu noskaņa...". Autors: Rūdolfs.
- Trešajā bildē sarkanas "krusas bārdu" debesis Rīgā, 25. septembrī. Bilde apskatāma galerijā "Līča efekta efekti". Autors: gubumākonis.
- Ceturtajā bildē migla Papē, 8.septembra rītā no galerijas "Papes brīvdienas - otrā diena". Ir pieejama arī pirmās dienas galerija. Abu galeriju autors: Rūdolfs.
- Piektajā bildē 9. septembra rīta migla no brīnišķīgās galerijas "Divas dienas starp manām puķēm". Autors: ilga123
- Sestajā bildē rīta saule apspīd jau rudens krāsās tērpušos kokus. Šī un vēl citas fotogrāfijas skatāmas galerijā "Septembra pēdējā dekāde", kuras autore ir Migla.
- Pēdējā bildē 7. septembra saule laižas uz rietu no galerijas no galerijas "Papes brīvdienas - pirmā diena". Autors: Rūdolfs.
P.S. Laika prognoze oktobrim un atskats uz septembra prognozēm vēlāk!
Labs un izsmeļošs septembra laikaziņu apkopojums, paldies!
Diplomdarbam līdzvētrīgs (ar atbilstošām atsaucēm uz avotiem) atskats uz laika apstākļiem septembrī. Teicami! :)
Lieliski pastrādāts, viss apkopots, ar skaistām bildēm un atsaucēm - labs piemērs, kā rakstīt! :)
Skaisti. Man patīk :)
Patīk raksta nosaukums :) Un vispār, nopietns darbs, labs raksts, paldies :)