Tas nu ir noticis. Beidzot ko līdzīgi noorganizējām kā "pie amerikāņiem". Tiesa, te jāpateicas "Negaisa" iniciatīvai, es kā uzaicinātais dalībnieks kopā ar draugiem (4 cilvēki vienā braucamrīkā) pabraukājos ap Saldu, lai 2. jūlija pievakarē paķertu pērkona mākoņus.

Maršruts sekojošs – plkst. 18:00 satikāmies Saldū, tad pirmais uzbrauciens km 5 uz ZR pa Lutriņu ceļu, pēc tam cauri Saldum atpakaļ uz D, gandrīz līdz Elejai (2km pietrūka), tad vēlreiz atpakaļ caur Saldu (+kur nedaudz pieturējām pilsētas D pievārtē), tad vēlreiz pa Lutriņu ceļu uz Z iepriekšminēto gabalu, tad ārā uz "riņķi" Saldus ZR pusē, kur krustojums ar Liepājas šoseju. Un tad uz mājām, "Negaiss" aizveda līdz Zantei, kur vien tikai nedaudz ar kājām pastaigāt iznāca līdz mājas durvīm.


Kopumā ķēriens sekojošs... Man vēl gaidot satiksmes autobusu pie Zantes pēc 17:00- pāri galvai masīvs gāziens, 2min ar 500m redzamību. Un diviem 5s attāluma zibeņa šāvieniem zemē (2s no mājas uz ZR, "tradicionālā" vietā, kur daudzreiz zibeņi dodas zemē no visiem ievērības cienīgiem negaisiem...… [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv 26.6.11., 13:10

Pareizi – visa dzīve nebeidzas ar Zemes atmosfēras blīvajiem slāņiem. Visas lietas, ja tā drīkst izteikties, "nāk" no Saules. Pavisam tiešā veidā, un šajos starojumu virpuļos varam saskatīt pat zināmu līdzību ar pie-Zemes cikloniem un anticikloniem. Ļoti iespējams – ne visai tālā nākotnē runāsim par jaunu meteoroloģijas novrzienu, un arīdzan kosmosa meteorologi kā profesija būs ikdienā dzirdēts apzīmējums dažiem izredzētiem cilvēkiem. Virsraksta jēdziens gan izlasīts "Citādas pasaules" blogā (mana šausmu saite katru vakaru pirms gaidāmā miedziņa, hehe...).


Jā, kad uz mūsu planētu sistēmas centrālā spīdekļa notiek kārtējie gāzu un enerģijas izvirdumi, tad tie elementārdaļinu veidā izplatās visapkārt. Pa reizei trāpa arī mūsu Mātei Zemei – to apstarojot, to enerģētiski uzlādējot. Ar tālākām sekām – papildus vulkānu izvirdumi, drusku vairāk zemestrīces un jo sevišķi uzjautrojas visa planētas atmosfēra. Kur sadzimst papildus ciklonu un taifūnu porcija, ar visām no tā izrietošajām sekām tā vai cita reģiona iedzīvotājiem. <… [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei 22.5.11., 18:30

Viss jau būtu labi, taču atkal tai pašā Īslandē 21. maijā 2011. gadā pamodās Grímsvötn, kāds no 2010. gada pavasarī aktīvā Ejaflujakul ugunskalna "brāļiem". Dabas vērotāji labi zina – bet pārējā ar meteo lietām nesaistītā publika būs jau piemirsusi masīvos aviosatiksmes pārtraukumus pagājušā gada pavasara vidū. Patreiz minētais kalns 20km augstumā izsviedis "sēni", kuras pelni pagaidām virzās uz Grenlandes pusi. Bet es parunāšos par to – kad nekādi "GFS-i" neparedz šādas lietas. Un...



Attēlā: vulkāna izvirduma "sēne" 21. maijā 2011, attēls no citadapasaule.com

... un masīvi, sprādzieniem līdzīgie vulkāna izvirdumi aizlaikos pat isžķiroši ietekmējuši laika apstākļus plašos regionos. Un, sacīsim, 19. gadsimta otrajā pusē mega-sprādziens ugunsvēmēja kalna Krakatau izpildījumā masīvi pamainīja gadalaikus uz visas zemeslodes. Noteikti kāds no tagad dziļā pensijā esošajiem no saviem vectēviem būs padzirdējuši stāstījumus par to, kad 19. gs 80tajos Eiropā "viena vasara nebija...… [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv 16. maijs 2011, 13:40

Jā, 14. maija vakarā visai veiksmīgi aizvadījām neformālo saietu. Atnāca daži patiesi interesenti :) Un tur radās dažas domas. Šoreiz par vienu no domām...

Nu jā, Latvija ir gan salīdzinoši mierīgā klimata joslā situēta. Paldies Liktenim par to – atšķirībā, sacīsim, no Japānas (zemestīces, cunami, taifūni...) vai ASV Oklahomas apkaimes (masīvie tornado aizvien vasaras pirmajā pusē, un taifūni savukārt vasaras izkaņā...). Tomēr arī mums notiek visādas interesantas meteo parādības. Kas turklāt ar lielāku vai mazāku regularitāti atkārtojas.

Mēs visi arīdzan šai lapā esam vārdos "aptamborējuši" zināmo un tikai Rīgas līcim (ja ņemam ģeogrāfisko aspektu, lai gan kas līdzīgs vienādā meteo "fonā" veidojas arī citviet...) raksturīgo "līča efektu": pie ZR vējiem, pietiekama gaisa mitruma un pietiekami silto ūdeni, kam pāri virzās jau aukstākas gaisa masas pārsvarā rudens pusē – veidojas lokāli nokrišņi un pat negaisi. Turklāt dodot iespēju pērkons parādībām izpausties ziemas laikā...… [Lasīt vairāk]

Vēlreiz atceroties pavisam nesenos Japānas zemestrīci un postošos cunami... saprotam, kad nu pašiem tā paaudžu atmiņa ir stipri vien šaura. Latvijā kaut ko pierakstīt sāka daudzmaz konstanti pirms gadsimtiem trim. "Indriķa Hronikas" ir savādnieka darbs, aptuveni tāds – kāds nu būtu šodienas papīra pūķa laidēja pavilciens. Kad visi uz vienu ar kreiso vītni sašūto skatās kā "auns uz jauniem vārtiem".


Ja vēl no aizgājušiem laikiem dažus politiskos notikumus mūsu aizsenči pamanījušies uzlikt uz dažām pergamentu listēm, tad dažādas dabas jaktes – mēs labākajā gadījumā /pirms papīra un tintes izgudrojumiem/ esam pārnesuši no mutes mutē paaudžu paaudzēs.

Jā, arī mūsu krastos reti – bet tomēr – bijuši gan postoši tornado, gan arīdzan vētru un pat zemestrīču cunami uzgrāvieni. Šo rindu autors pavisam pamatoti domā: reizi 10 000 gados arī Rīgas līča (vai toreiz Baltijas lielezera) krastos uzgāžas kādi 7m augsti uzplūdu viļņi, piemēram.

Vai, sacīsim, "grēku plūdi" visdažādāko reliģiju "bībelēs" arīdzan nav kādas tālas atskaņas no pavisam reāliem postošiem viļņiem dažādās piekrastēs. N… [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv 23.4.11., 15:10

Jau paspējām nedaudz papriecāties par dažām siltām dienām pēc bezgala apnicīgās ziemas. Kad bezgalīgais un vienmuļais baltums uz laukiem ir apnicīgi drebinājis acis. Pēc tam arī marts: tāds vēss un reizēm vēl slapja sniega nokrišņiem no gaisa. Un dažas atziemas. Visi laucinieki zina – bija arī garu dubļu laikmetu, kas vilkās līdz pat aprīļa vidum. Nu dažas sausas un pat vasarīgi siltas dienas ir mūsu sētā. Bet vai tā vienmēr būs... Pavasaris mēdz viļņoties.

Šķiet – jau aizgājusī ziema dos vēl pēdējo sveicienu. Apmēram ap 28. aprīli redzēsim lietas. Kad atkal kārtējā aukstā fronte mūs (varbūt) atsviedīs atpakaļ "ziemas priekšvakarā". Jāsaka, aukstuma viļņi pat pavēlā pavasarī nav nekāds retums. Tam ir izskaidrojums: dienās – kad it kā no iesildītās Rietumeiropas mums atnāk siltas un reizēm jau tīri vasarīgas gaisa straumes – tomēr pie austrumu sāniem arī vēl vēsās Krievijas garie plašumi.

Līriska atkāpe ...
Meteo prognozes – tās ir tikai superkomjūteru uz "āru" pateiktās kombinācijas, no kurām viedīgi cilvēki lasa un dod līdzcilvēkiem prognozes. Š… [Lasīt vairāk]

Rakstīts speciāli meteolapa.lv 18.4.11., 17:00

Sirdī jūtot līdzi "Uzlēcošās Saules zemes" iedzīvotājiem – jāparunā domās arī Latvijas krastos. Tā jau nu tas ir: salīdzinot ar dažādām citām pasaules daļām – mēs dzīvojam kā mātes azotē. Mierīgi, nosvērti, reizēm flegmatiski un daudzviet visai pieticīgos finansu apstākļos. Liekas: nekas vairāk par dažu vētru, dažu lietusgāzienu zem melna negaisa, vai reizi desmitgadē uz galvas ziemā uzlīst kāda masīvāka atkala... Un tamdēļ arī šo rindu autoram škietas, mēs dzīvojamies pēc principa "ja pērkons nenorūc, vecītis krustu nepārmet" (krievu teiciens). Šis rakstu gals – arī turpinājums iepriekšējam materiālam "Jautājums par meteo arhīviem" .

Jā, kad nu reiz dzīvojam mūsu Dzintarzemē, liekas – nekas no Dabas Mātes Dusmu kambaru puses nenotiek un nenotiks. BET: cik ilgi? Droši vien ilgi, taču – ne bezgalīgi. Pat elementārākā statistika dod formulu: viss notiek, jautājums tikai par biežuma "frekvenci". Tātad, arī Rīgas līcī 20km no krasta var notikt 8,9 magnitūdas zemestīce, tātad arī līdz mūsu liedagiem var nonākts 4. kategorijas spēkam pielīdzināts vētrains ciklons. A… [Lasīt vairāk]

Rakstīts speciāli meteolapa.lv 15.4.11., 21:55

Ir tāda lieta- par ko man domas uzjundīja "Kryos" plašie komentāri šai listē (šķiet, ka būsim minēto cilvēku aizbaidījuši prom...). Daudzi vēro laiku, Latvijas meteodienests riņķī laiž "oficiālās" laika ziņas, kuras pārtver mediji (ja vien tajos nestrādā šīs tēmas labi zinošie – kuri savukārt palaiž alternatīvās laika vēstis visriņķī...). Viss it kā notiek, un cilvēki reizēm pat uzspēlēti "vārās" par šo tēmu.

Bet viens ķēdes posms tomēr mums pietrūkst. Būtu kāds cilvēks, vēl vairāk – būtu cilvēku kolektīvs, kas, ņemtu priekšā jau notikušos laika vērojumus un automātisko aparātu reģistrācijas datus un uz tā pamata veidotu arhivētus apkopojumus. T.s. augstākā pilotāža būtu – ja šie dati būtu ietverti kādā grāmatā (grāmatu sērijā, aizvien atjaunojošā portālā...), kas turklāt būtu uzrakstīta saprotamā valodā un ar attēliem/video.

Jā, šai "nūjai ir arī otrs gals" – cik daudz cilvēkus šādi meteo arhīvi interesē? Uz reizi varu teikt: nedaudzus. Nu tā līdz simtam pa visu Latviju. A… [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv 12.4.11., 23:30

Pirms laika – šajā nedēļas rakstā – viedēju domas par ikgadējiem laika apstākļu nomaiņu periodiem, kas gandrīz vienmēr samanāmi katrā Saules Riņķī. Tostarp arī – katru pavasari vispirms risinās “ziemas aiziešana ar cīņu”, kam seko jau sausāks laiks caur anticikloniem.


2011. gadā Ziemas Māte jūtami un ar “panākumiem” pacīnījās. Tostarp atrāva savā aukstajā pusē – krietnu daļu no kalendārā pavasara. Bet visam tomēr ir savs laiks, un – sākas dzīve zem anticikloniem.



Pavasari mums tradicionāli ir sausi. Situācijā, kad pēc ziemas okeāna ūdeņi – jeb ciklonu enerģijas “barotavas” - vēl ir salīdzinoši vēsi, tad tiem pāri ejosais siltais gaiss caur aizvien spēcīgāko Saules starojumu -> atdziest. Un ir ar lejupejošu virzienu. Un šādos apstākļos paaugstinās gaisa spiediens, un anticikloni piedzimst. Un savairojas. Un noklāj lielākas teritorijas “virs vidējā”.

Tātad... ieejam tradicionālajā pavasara saulainajā noskaņā un beznokrišņu periodā. Kas gan nav sausums pēc būtības. V… [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv, 12. marts 17:10

Jā, zemestrīces “vārds” šodien ir daudzviem mutēs. Mediji taču tam mūs “gatavo”. Jau palaista ziņa visriņķī par “supermēnesi”, kas gaidāms 19. martā. Pirms tam absolūti reāli politiskie 16. marta kaislību uzliesmojumi. Viss reizē... * Plusā arī raksta otrā: rezumējošā daļa.

Bet parunāsim par zemestrīcēm. Padomāsim, kādā dienā plkst. 8:30 no rīta, kad ielas pilnas uz darbiem braucošajām automašīnām, uz ielās staigājošiem cilvēkiem. Masīvi kustās arīdzan sabiedriskais transports. Kā reāli izpaužas šāda zemestreīce?


Pamatā grūdienu satricinājumi ilgst no 30sek līdz minūtei. Sākas pakāpeniski- tad sasniedz maksimumu- tad atkal pamazām nomierinās.
====
Piemēram, es eju garām Strēlnieku laukumam, kas pie Rīgas Domes. Jāsaka, pirmās 15 sekundes neko nemanīšu, jo viss Rīgas centrs un pārējo ielu, pa kurām notiek intensīva satiksme, “dzīvo” nepārtrauktā 3 balles zemestrīces režīmā ar pieklusumu vien nakts stundās. To nemanīs neviens, ne braucējs, ne arī kājām gājējs. <… [Lasīt vairāk]