Dabas kataklizmas – pretsitiens "homo sapieniem"...

Dabas kataklizmas – pretsitiens "homo sapieniem"...

Visiem zināmajos "draugos" šodien saņēmu jautājumu – tādu, kādu gadās dzirdēt arīdzan netiešās sarunās patreiz dzimtajā miestā. Retāk, bet šāds neizteikts uzjautājiens – izskan arī no daža paziņas Rīgā. Tātad: pasaulē dabas katrastrofu skaits palielinās? Un mums dzīve nemierīgāka kļūs? Uz šo it kā vienkāršo jautājumu: cenšos šodienas rakstā veikt kādu atbildi.

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Atbilde – te ir divejāda. Tā vienkāršākā ir sekojoša: dzīvojam informācijas laikmetā, un mums visas ziņas jebkurā pasaules malā nonāk tūdaļ pēc notikuma. Un vairs nav jāsausās dažādu mediju pārstāvjiem. Caur "čivinātavu" un "sejasgrāmatu" cilvēki viens otram pavēsta ziņas arī uz Zemeslodes otro pusi tādā pašā ātrumā, kā svētdien kafejnīcā satikušies divi draudzīgi cilvēki.

Taču es gribēju vairāk gribu pievērsties tai nevienkāršākajai atbildei! Bet sākšu iztālēm...

Visi, kuriem šodien ir vairāk par "45...", savu apzinīgo dzīvi uzsākuši padomju laikos. Cita vidū labā atmiņā ir: populāri bija dzīvot t.s. komunālajos dzīvokļos. Kur vairāki īrnieki (bet privātīpašums tad pat teorētiski neeksistēja), dzīvodami katrs savā īstabā – dalīja kopēju virtuvi, vannas istabu, koridoru. Šādā daļēji spiestā kopdzīve visai bieži gadījās situācijas – kad vienā virtuvē viens drastiskāks īrnieks sataisīja "savu kārtību", uz ko cits pēc tam atbildēja ar kādu pretdarbību.

Un, redziet, mēs te tā saprātīgā suga, kā mēs paši esam sevi nosaukuši – "homo sapiens/ saprātīgais cilvēks"- daudzreiz tomēr uzvedamies kā paskaļš īrnieks pieminētajā komunālajā dzīvoklī. Tikai tas otrais kaimiņš – šoreiz ir Dabas Māte. Mēs, cilvēces sugas brāļi, neesam pieraduši prasīt "atļauju" kaut kam, pirms sākam savas drastiskās nodarbes, ko (atkal kā "homo sapiens") esam nosaukuši par "saimniecisko darbību". Piemēram, izcērtam mežus, nosprostojam upes ar HES'u dambjiem. Lai arī saudzīgāk pēdējās desmitgadēs, tomēr turpinām apkārtējos pakalnos un jūrās izgāzt atkritumus, kuru vidū ir daudzi dabai nedraudzīgi materiāli (ķimikālijas, plastmasas, gumija...).

Esam tikuši ārā no PSRS "attīstītā sociālisma" valsts, un vairs nesapņojam tur – pagriezt Sibīrijas upes dienvidu virzienā vai savienot kopā Kaspijas un Arāla jūru. Tomēr plastmasas turpinām ražot, taisam aizvien jaunus "getliņus" (atkritumu kalnus). Turpinām izzāģēt mežus, vienlaikus ar krūmiem aizaudzinot ex-kolhozu pļavas. Uzvedamies vairs ne kā "cilvēks pie cilvēkiem", bet gan kā kāds zilonis ... komunālā dzīvokļa virtuvē ;)

Un tad nu Dabas Mātes aizvien pa laikam caur vētrām, lietusgāzēm, taifūniem, cunami, vulkāna izvirdumiem... cenšas nolikt visu savā vietā. Uzgāžas tāds 17 metru augsts vilnis kādai piekrastei zem Uzlēcošās Saules, un daudzu gadsimtu drazas vienā dienā aizpeld jūrā. Paraujas vaļā kāds Īslandes vulkāns, un visā Eiropā apstājas gaisu piesārņojošā aviācijas satiksme. Arīdzan mietpilsoniskajiem amerikāņiem Floridā daži taifūni liek piecelties no cisām ar firmas zīmēm apakšpusē un pa reizei parūpēties par māju drošību. Turpat drusku uz ziemeļrietumiem- citas mietpilsoniskās pēcpuses (sorry, ak...) patirina daži tornado vairākas reizes gadā. Un tā tālāk un tā joprojām.

Lai nabaga cilvēciņš tomēr saausītos un laiku pa laikam piedabūtos pie kārtības, tad vajadzīgs kāds dzinulis. Ja ne ar labu, tad ar draudiem. Un Dabas Māte to labi zina. Un Zeme to zina – gandrīz jau pierādīts: mūsu Zemeslode savā veselumā ir dzīvs organisms. Ar savu sirdu, dvēseli, asinīm (nafta- kuru mēs vēl aizvien labprāt sūcam ārā un visur patērējam, sākot ar plastmasas ražošanu un beidzot iekšdzedzes dzinējos mūsu mīļajos braucamrīkos). Atbildot uz to, ka pārāk slinki un ar visādām valstiskām atrunām ratificējam Kioto protokolu, rīkojam "klimatiskas sanāksmes". Slinki un negribīgi G20 valstu grupas prezidenti domā par jaunām dabai labvēlīgajām konvencijām.

Vienkāršo cilvēku līmenī... laikam vēl ne tik drīz pienāks brīdis, kad katru maizes kukulīti ielocīsim nevis celofānā, bet gan draudzīgākā materiālā. Kad lielveikalos preču iesaiņojumi būs nevis plastmasā, bet gan kādā organiskā un samērā neilgā laikā noārdošajā apvalkā. Laikam vēl daudz upēs ūdeņi aiztecēs, kamēr visus atkritumus pārstrādāsim pa vēlvienai reizei. Vēl vairāk ūdeņi aizritēs, kamēr viss privātais autoparks pārkārtosies "uz" elektrību. Kad kodolenerģija būs droša. Mjā... pagaidām Dabai vēl daudz jāpūlās, lai saslaucītu "homo sapiens" atstātās netīrās pēdes uz Zemes-bumbas virsmas. Varbūt VIŅA jau to dara...?

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 03.06.2012 23:35

    Teicams raksts!

    VIŅA to dara, taču pēdu ir pārāk daudz. Kā arī, mazākos apmēros tās tomēr vēl rodas. Pie "atkritumu izgāztuvēm" var vēl pieskaitīt vairs neizmantots ex-rūpnīcu, ex-kolhozu un citu padomju triecienbūvju kompleksus. Darbība tajos jau kā 20 gadus aprimusi, taču nederīgās iekārtas un rūpnieciskā ķīmija tajās vēl saglabājusies: Piemēram, kādā vēl noliktavā mētājas pārītis vecu minerālmēslu maisu. Savā (Rankas) pusē reāls piemērs veca kartonfabrika, kas papīru paspēja ražot veselus simts gadus, taču deviņdesmitos nepārdzīvoja. Vēl dažus gadus atpakaļ fabrikas korpusos bija iespēja redzēt līmes podus ar visām granulām, smērvielas e.t.c. Protams, tas viss atstāts bez pilnīgas uzraudzības...

    Ielādē...
    1. 03.06.2012 23:46

      Tādi esam - un katrs savā miestā vai pilsētas rajonā varētu "līdzīgus piemērus" sameklēt...

      Ielādē...
  2. 04.06.2012 08:53

    Es gan piederu tiem, kuri uzskata dabu (ar to domājot ne tikai dzīvo dabu, bet visu kopumā) par pārāk varenu, lai cilvēks tur kaut ko būtisku varētu iespaidot. Jā, cilvēces pašas mērogos, protams, mēs savu un arī citu dzīvo radību dzīvi maitājam ne pa jokam. Bet, globāli ņemot, tā ir vienkārša cīņa par ekoloģiskajām nišām. Zemes vēsturē tādas ir bijušas ne viena vien, ir izzudušas ne tikai sugas, bet veselas klases un tipi. Dzīvā daba jau nekur nepazudīs, vienīgi varbūt uz zemes valdīs žurkas vai tarakāni, tas arī viss.

    Ielādē...
    1. 04.06.2012 09:21

      Par to jau tas stāsts, mēs cenšamies "maitāt", bet daba pretojas. Tas, kas mums ir dabas katastrofa- patiesībā varētu būt dabas attīrīrīšanās.

      Ielādē...
  3. 04.06.2012 09:30

    Pilnīgi iespējams, ja cilvēce kaut kādā veidā sevi iznīcinās- tad kāda pusmiljarda gadu laikā kāda no žurku sugas attīstīsies līdz saprātīgajam līmenim. Viņām jūtami pagarināsies mūžs, tās sāks dzīvot ne 7 gadus, bet - 40mit. Tās sāks lietot darba rīkus (garumā daudz mazākus, kā mēs tagad), sāks sazināties artikulētā valodā. Un pēc daudziem miljoniem gadu kāds masīvs žurkutēviņš- nonācis situācijā, ko mēs apzīmējam "kļuvis par profesoru..."- nonāks pie atklājuma (kad vienā kūdras purvā, teiksim, bijušājā gudrona bedrē, būs atraduši cilvēka galvaskausu)- reiz pa zemi staigāja divkājaiņi, kas bijuši ļoti nesaprātīgi un paši pielikuši roku šai masveida pašnāvībai :) Niša tukša nepaliks, protams,...

    10:03: Un vēl- atcerējos kādu puišeļu laika jautrību. Vienā gadā lasīju no kartupeļu lapām kolorado vaboļu kāpurus. Nu tādi sarkani rijīgi monstri, kas acīmredzamā āt… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

    Ielādē...
  4. Maija - Jaunpiebalgas pag. - 0 novērojumi
    04.06.2012 05:09

    Padomju laikos,veikalos,viss tika iesaiņots papīra tūtāsNe tā,kā tas ir tagad.Tagadējo laiku ķīmiju salīdzināt ar to laiku?Kad vēl Māte Daba ir saņēmusi tik daudz pāridarījumu,kā tas ir TAGAD?

    Ielādē...
    1. 04.06.2012 09:45

      Jā vispār kaut kas bija pieejams, tad atceros - cukums, makaroni, milti bija iekš papīra (parastā, ne ar celofānu iekšpusē...), bieži veikalā plīsa, un tad saturs izkaisījās uz grīdas. Maizīte bija pašapkalpošanās veikālā pilnīgi plika, cilvēki taustījās - vai tā mīksta, lielākajos veikalos pie maizes plauktiem bija pieliktas tādas dakšiņas šim mērķim. Bet cilvēki slinki, tomēr taustījās arī ar pirkstiem. Es arī to pašu darīju reizēm, atzīstos- un pa laikam kāda kundze pajautāja arī man "vai mīksta". Man nācās atbildēt: "ar veseliem zobiem saēst varētu...".

      Ielādē...
  5. 04.06.2012 10:27

    Nenoliedzami mēs četrdesmitgadnieki...esam izdzīvojuši diezgan sarežģītus laikus...bet tas viss ir bijis jāizdzīvo lai nonāktu pie secinājumiem ko vajag darīt un ko nevajag...kā vajag dzīvot un kā nevajag...nekas jau nenotiek tāpat vien....kā sacīt....kosmosa likumi jau nemainās....tie laika gaitā ir bijuši tie paši...tikai mēs nezin kāpēc bijām iedomājušies ka varam tos nepildīt!!!! Dzīve visu noliek savās vietās...gaisma jau tāpat uzvarēs tumsu....daba tāpat uzvarēs nedabisko....un tik cik mēs paši spēsim to saprast un līdzi mainīties...tik mēs arī saņemsim pretī, lai nopelnītu savu turpmāko lomu un vietu uz mūsu mīļās Zemītes:)

    Ielādē...
  6. 04.06.2012 06:37

    Par Latviju gan negribu piekrist. Pēdējos 20 gados pavisam noteikti piesārņojums ir daudzkārt mazāks nekā Padomju laikos, kad lauksaimniecībā pārmērīgi izmantoja plašu spektru ķimikāliju, zināms, ka liela daļa šoferu, lai dabūtu lielāku algu, degvielu lēja grāvjos, tā rādot, cik daudz nobraukuši, arī purvu nosusināšana visplašāk notika tieši Padomju laikos, nerunājot par rūpnīcām, kuras neievēroja gandrīz nekādas normas, gaisā un ūdeņos laižot visu, kas paliek pāri... gudronu dīķis Inčukalnā spilgts piemērs, ķīmisko ieroču gremdēšana Baltijas jūrā. Mūsdienās ir vairāk sadzīves atkritumu, tie ir redzamāki. Pasaulē gan problēmu vairāk. Pie mums viss otrādāk - iedzīvotāju skaits un piesārņojums mazinās, citviet pārapdzīvotība un arvien lielāks piesārņojums.

    Ielādē...
    1. 04.06.2012 09:19

      Protams, Latvijā šāda "homo sapiens" rīcība nav tā izteikta- šodien. Bet pasaulē...

      Ielādē...
      1. Maija - Jaunpiebalgas pag. - 0 novērojumi
        04.06.2012 13:24

        Tur jau tā lieta,ka Pasaulē!Arī mēs esam daļa no šīs Pasaules...Mani,vienmēr,besī tas,ka ,lai kas arī nenotiktu,vainīgi ir padomju laiki.Nu nav tā!Esmu pēckara bērns,pie Dabas esmu no zīdaiņa vecuma...Es neuzskatu,ka tagad mazāk cūko Dabu...Kam nauda,tam vara,tā nu tas ir!Neviens,nekad man neiestāstīs,ka CILVĒKS neiespaido Dabu.Un-kā vēl iespaido!Ne velti saka:ko sēsi.to pļausi...

        Ielādē...
      2. 04.06.2012 16:03

        Patiešām, daudzviet pasaulē ir līdzīgi kā pie mums padomju laikos (un vēl sliktāk). Bet es vairāk sliecos piekrist Toma viedoklim, jo nevajag pārlieku sabiezināt visas krāsas. Latvijā situācija ir uzlabojusies (protams, darāmā vēl būtu daudz), turklāt tiek rīkotas dažādas akcijas vides sakopšanai utt., ir arī dažādi normatīvi, kas nosaka, cik un ko drīkst "izmest" jeb kādi ir pieļaujamie piesārņojuma līmeņi rūpniecībā u.c. saimnieciskās darbībās. Tagad prasības ir daudz augstākas nekā bija 20. gadsimtā.
        Savukārt radikālajiem "zaļajiem" nevajag aizmirst, ka jebkuras dzīvas būtnes darbība rada arī savus atkritumus, un tikai cilvēki ir iemācījušies izmantot kaut nelielu daļu no savas darbības saražotajiem atkritumiem. Un, jo sabiedrība sarežģītāka, jo vairāk un dažādākus atkritumus tā rada, un VISUS nekad nebūs iespējams pārstrādāt otrreiz, tā ir utopija! … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

        Ielādē...
  7. 04.06.2012 10:18

    Par raksta ievada tēmu - kataklizmu biežumu - pagājušajā pavasarī bija izdevība uzdot šo jautājumu kādam zviedru zemestrīču pētniekam Hudiksvallā. Atbilde bija - nē - statistika neliecina par zemestrīču skaita pieaugumu. Tas, kas liekot domāt, ka kataklizmas notiek biežāk, esot ātrāka informācijas aprite un lielāka tās pieejamība.

    Ielādē...
    1. 05.06.2012 09:14

      Tieši pēdējajam teikumam ir liela jēga. Un ja vēl pieliek klāt selektīvo uztveri, tad ...

      Ielādē...
  8. 04.06.2012 14:35

    Pilniba piekritu par informacijas apriti, bet nepiekritu par dabas pretdarbibu cilvekam. Protams, ka cilveku darbiba sava veida izraisa ietekmi uz dabu, pastiprinot vienas kataklizmas un pavajinot otras, bet pateikt, ka dabas katastrofas ir tiesha pretdarbiba cilveka saimnieciskajai darbibai, ir pilnigi aplami.

    Bus uz zemeslodes cilveki vai nebus, dabas katastrofas notiek un notiks, jo tas ir dabisks zemes nepartrauktas attisribas un parmainu process, un cilvekam to censties izmainit ne tikai nav iespejams, bet ari nav velams, jo katras darbibas sekas nav prognozejamas un var but visnotalj negaiditas.

    Ielādē...
    1. 05.06.2012 09:52

      Bet, ja cilvēki uz zemes nebūtu- tad tās vairs nebūtu dabas katastrofas, bet gan pārmaiņas;)

      Ielādē...
      1. 05.06.2012 21:42

        Ari, sauc to ka gribi :)

        Ielādē...
  9. 04.06.2012 11:31

    Man liekas dīvaini,ka cilvēks tā īsti pieaudzis sāk kļūt tikai pēc kādiem 40 gadiem.Ir protams izņēmumi,es vairāk spriežu pēc tiem,kas man ir blakus.Es šeit domāju par atbildību pret dabu,apkārtni,kur dzīvojam,arī par daudz plašāko skatījumu -planēta Zeme,kosmoss utt.,starp citu,arī pret savu veselību un veselīgu dzīves veidu.Laikam jau ,kamēr pašu bērni aug,jācīnās arī par vietu zem saules,jāveido sava dzīves telpa,un tad tik sāk atlikt laiks,lai padomātu drusku plašāk.
    Atceros,ka padomju laikos mani kaitināja daudzdzīvokļu mājās novietotie spaiņi ēdienu atliekām.Protams,kā vienmēr,ideja-laba,izpildījums-zem katras kritikas.Tagad es pati jau 7 gadus neesmu nevienu kartupeļu mizu izmetusi lielajā miskastē,viss aiziet uz komposta kaudzi.Ceru,ka drīz Eiropa piespiedīs mūsējos sašķirot gan papīru,gan stiklu.Nu plastmasu jau lēnām sāk vākt,kaut kāda pārstrādes rūpnīca jau darb… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

    Ielādē...
    1. 04.06.2012 11:34

      ;) ... un Daba jau risina (piem, 2011. gada martā pie Japānas krastiem)...

      Ielādē...
    2. 04.06.2012 16:15

      Ar to šķirošanu nav viss tik vienkārši. Man, piemēram, savā virtuvē vienkārši nav vietas, lai turētus vairākus atkritumu maisus. Otrkārt, vispirms lai sašķiro atkritumus no "lielajiem" ražotājiem - dažādām ražošanas, biroju u.c. lielām sabiedriskām ēkām. Skaisti jau tā ideja skan, bet, ja tai nav reāla pamata... Ar to vien nepietiks.
      Un tur jau tā lieta, ka lielāko piesārņojumu rada tieši visādas lielās korporācijas, ražošanas centri u.tml.

      Ielādē...
      1. 04.06.2012 18:26

        Mans radiņš ik pa laikam aizlido uz Norvēģiju un nodzīvo tur ap nedēļu ,īrējot istabiņu pie bijušajiem Latvijas iedzīvotājiem.Tie tur dzīvo jau ap 5 gadiem.Tad nu stāstīja,kāda kārtība esot tur tieši atkritumu savākšanā.Mani no stāstītā šokēja viena lieta:viņi vāc atsevišķos traukos tauku un taukvielu atlikumus,neko no tiem nedrīkst izliet ne kanalizācijā,ne arī izmest atkritumos,tad seko lieli sodi.Pēc tam,kad sanāk braukt uz to vietu,kur notiek šīs te eļļas savākšana ,viņi ņem to trauku līdz un tajā vietā nodod.Un tā dara visi.Kaut ar savu trasportu,kaut ar sabiedrisko.Un uzskata to par pašsaprotamu lietu,arī iebraucēji.
        Bet par papildu vietu šķirotiem atkritumiem-nu var jau to vienu vai 2 pudeles nonest vienkārši pa ceļam līdz un iemest miskastē.Vienkārši jāpierod,tad neliksies ne sarežģīti,ne neērti.Vienīgi neesam pie tā radināti no bērnības.
        Man šķirot patīk,taču man to neļauj darīt-tā ir realitāte patlaban pat pietiekoši apdzīvotā vietā.

        Ielādē...
        1. 04.06.2012 20:57

          Katrā vietā savi tikumi un likumi... Ja es dzīvotu privātmājā vai pietiekami lielās telpās, varbūt arī kaut ko šķirotu, bet pie esošajiem apstākļiem neiešu cepties...

          Ielādē...
        2. 05.06.2012 09:00

          1. Lai ko šķirotu vispirms jabūt skaidram kas ar to tiks darīts un kādu labumu iegūsim.
          2. Mani ne pārāk sajūsmina daudzdzīvokļu ēkas pagalms pilns ar dažādiem atkritumu konteineriem. Es labāk to vietā redzētu sakoptu puķudobi vai kādu košumkrūmu.
          3. Esmu redzējis tehnoloģijas, kur atkritumi tiek šķiroti masveidā. Tas šķiet ir variants, kā neturēt miskasti/izgāztuvi sētā/dzīvoklī un tai pat laikā efektīvāk izmantot izejvielas kā arī mazināt nepieciešamo izgāztuvju lielumu.
          4. Varu kļūdīties bet šķiet, ka latvijā joprojām liela dāļa sašķiroto atkritumu nonāk kopējā izgāztuvē. Varbūt kādam par šo ir vairāk informācijas un var padalīties.
          5. Šķiet daudz lielāku efektu par šķirošanu dotu racionālāka resursu izmantošana. Piemēram tā vietā lai iepakotu katru mazāko produkta vienību, var pārdot iepakojumus ar vairāk produkta vienībām, vai arī attīstot vairākārt lietojamo taru pi… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

          Ielādē...
          1. 07.06.2012 14:31

            Nu labums ir viens-tīra apkārtne bez plēvju vēveriem vējā,plastmasas pudelēm 100 gadu garumā mežā utlm.nepatīkamām lietām.Protams ,bez valsts labās gribas tas nav atrisināms.Arī cilvēku apziņai ir jāaug.Tas prasa laiku,līdzekļus.Bet es pati lepojos ar to,ka mana miskaste ,ko izved katru nedēļu ir nevis pāpilna,bet gan pustukša.Tiesa,nezinu,vai tas "pielips" arī maniem bērniem:)

            Ielādē...
  10. Maija - Jaunpiebalgas pag. - 0 novērojumi
    07.06.2012 15:58

    Bet,vai tad nav tā,ka visur tiek pielikta cilvēka roka?To pašu lietusmežu iznīcināšanā?Tādu piemēru,varētu nosaukt daudz...

    Ielādē...
  11. 11.06.2012 02:15

    "Dabas katastrofa"- tas ir tikai cilvēka radīts notikuma vai procesa nosaukums. Kā jau šeit daudzi minēja,- tie ir dabiski Zemes attīstības un evolūcijas procesi.
    Atkarībā no procesu veida un mēroga, tie var būt- katastofa kādam cilvēkam, ģimenei vai pat cilvēces daļai.
    Dabai, visticamāk, tā nav katastrofa,- tas ir process, bet cilvēkiem, kāds no šiem procesiem var nodarīt ievērojamu skādi.
    Gribas teikt: "Tikai cilvēka vērtību sistēmā, notikumam tiek peškirts katastrofas apzīmējums"

    Ielādē...
    1. 16.06.2012 01:15

      Tieši tā, 8 magnitūdu zemestrīce kaut kur neapdzīvotā tuksnesī - interesants notikums ģeologiem, gārāmejot tā starp citu varbūt pieminēta kādās ziņās par ko nākošajā dienā visi jau aizmirsuši. Tāda pati zemestrīce Sanfrancisko - ekstremāla dabas katastrofa par ko nedēļām no vietas kladzinās visi ziņu kanāli.

      Ielādē...