2014. gada laikapstākļu apskats

2014. gada laikapstākļu apskats

             Aizvadām 2014. gada burtiski pēdējās stundas, kas būtībā ir pats pēdējais laiks, lai atskatītos uz šī gada vairāk vai mazāk raibajiem laikapstākļu notikumiem. Tā kā Latvijā laikapstākļi vienmēr ir mainīgi, neviens gads laikapstākļu ziņā nekopē iepriekšējo - katrs nākošais gads, mēnesis, nedēļa laikapstākļu ziņā jau ir savādāks par iepriekšējo, un šis gads noteikti nav izņēmums. Mēs taču zinām, cik dažādas laikapstākļu un dabas sajūtas gada laikā mēs varam piedzīvot - gan sajust ziemas sniegputeni, lāsteku pilēšanu martā, pirmos sniegpulksteņus, iziet pastaigā rāmi veldzējošā maija vakarā, baudot ziedoņa smaržu, izbaudīt vasarīgu negaisu svelmainas dienas noslēgumā, izjust ābolu smaržu vasaras noslēgumā, skraidīt pa koši zeltaino lapu paklāju oktobrī un sadzirdēt lauska spērienus tumšajās un garajās decembra naktīs - tās ir tikai dažas no sajūtām, ko piedzīvojam gada laikā. No gada dažādajām laikapstākļu sajūtām izvelkot kopsakni, šo gadu varētu raksturot kā kopumā siltu, pat ļoti siltu (90 gadu ilgajā Latvijas meteovēsturē tas ir 6. siltākais) un nokrišņu ziņā nedaudz mitrāku par normu, taču to sadalījumā izteikti nevienmērīgu.     Pēc provizoriskajiem datiem (dati vēl tiks precizēti!) 2014. gada vidējā gaisa temperatūra ir +7,4 jeb pusotru grādu siltāka par vidējo rādītāju, kas Latvijai vidēji ir augsts rādītājs, līdz ar to šis gads kopumā ir 6. siltākais Latvijā oficiāli reģistrētais. Par to siltāki ir bijuši tikai 5 gadi - 1937., 1975., 1989., 2000. un 2008. gads. Nokrišņu daudzums vidēji ir mazliet virs vidējā -  nokrišņu gada vidējā summa ir apmēram 724 mm, kas ir aptuveni 108% no normas. Pie tam 2014.  gadam bija raksturīgi ļoti maz nokrišņu sniega veidā, lai gan nekāda veida snigšana netika fiksēta tikai jūlijā, augustā un septembrī.     Tālāk rakstā - katra mēneša īss raksturojums.

GADA RAKSTUROJUMS PA MĒNEŠIEM

JANVĀRIS

  Janvāris šogad iesākās ar neparasti siltu laiku - janvāra pirmā dekāde ar vidējo gaisa temperatūru +3 bija 7 grādus siltāka par normu un kļuva par siltāko uzreiz pēc 2007. gada janvāri ievadošās dekādes. Gaisa temperatūra šajā laikā dienās bija pārsvarā ap +2...+6 grādiem, 8. janvārī, kas bija siltākā janvāra diennakts gaisa temperatūra visu diennakti bija +5...+8 (maksimālā gaisa t. +8,2 Jelgavā). Tā kā laikapstākļus noteica spēcīgi Ziemeļatlantijas cikloni, šajā laikā bija arī daudz nokrišņu - to daudzums mēneša sākumā apmēram 2 reizes pārsniedza vidējos rādītājos. Vēja ātrums vietām piekrastē 10. janvārī sasniedza pat 25 m/s. Lielākā daļa nokrišņu bija lietus veidā, līdz ar to sniega sega šajā laikā nekur valstī neveidojās.Meteoroloģiskā ziema Latvijā iestājās tikai 12. janvārī, taču sniega sega lielā valsts daļā bija plāna - biezumā līdz 7 cm. Vismazāk sniega bija valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā, kur sniega bija plānāka par 1 cm vai nebija vispār. Tomēr jau mēneša vidū laikapstākļus virs Latvijas sāka noteikt anticikloni, kas nesa aukstu un sausu gaisu - ar -15...-20 grādus zemām temperatūrām. Šajā laikā novērojām arī sarmu. Visaukstākās janvāra un arī visa 2014. gada dienas piedzīvojām mēneša beigās - viszemākā gada temperatūra (-24,3) tika uzstādīta Zosēnos 26. janvārī, bet mēneša pēdējā dekāde kļuva par saulaināko un 5. aukstāko novērojumu vēsturē. Sniega segas trūkuma dēļ lielā daļā valsts valdīja kailsals.     Janvāra vidējā gaisa temperatūra šogad bija -6,1 (1,5 grādus zem normas), kas to padarīja par relatīvi aukstāko gada mēnesi, taču mēneša gaitā gaisa temperatūra svārstījās lielā diapazonā - janvāra 1. dekāde bija 7 grādus siltāka par normu, bet mēneša 3. dekāde - jau 8-9 grādus aukstāka par to. Nokrišņu daudzums kopumā sasniedza 43 mm, kas principā atbilda normai (tikai 2% mazāks par to). Pārliecinoši lielākā daļa nokrišņu izkrita laikā no 4. līdz 13. janvārim un pārsvarā lietus veidā.


FEBRUĀRIS


   Februāra pirmajās dienās Latvijā vēl turpinājās ziemai raksturīgi laikapstākļi, pie tam beidzot nedaudz papildinājās sniega segas krājumi, taču salam un aukstumam pavājinoties, Latvijā atkal ienāca siltas gaisa masas un jau 7. februārī Latvijā ienāca meteoroloģiskais pavasaris, līdz ar to 2013./2014. gada meteoroloģiskā ziema bija noturējusies tikai nepilnas 4 nedēļas (parasti meteoroloģiskā ziema Latvijā valda gandrīz 4 mēnešus). Līdz februāra vidum no sniega segas teju visā Latvijā vairs nebija ne miņas. Mēneša vidū Latvijā turpināja ieplūst silts gaiss, bet tas sev līdzi nesa arī nokrišņus - pārsvarā lietu un slapju sniegu. Mēneša otrajā dekādē, kas bija arī 3. siltākā novērojumu vēsturē, nokrišņi Latvijā tika fiksēti katru dienu. Maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no 0 līdz +7. Silts, bet jau sausāks gaiss saglabājās līdz mēneša beigām. 24. februārī - mēneša siltākajā dienā Kolkā pirmo reizi šogad temperatūra pārsniedza +10 grādus (+10,4), bet 25. februārī arī no Alūksnes pazuda pēdējā niecīgā sniega kārtiņa.     Februāris 2014. gadā aizvadīts ar pozitīvu vidējo gaisa temperatūru (+0,4), kas ir 5,1 grādu virs normas, līdz ar to gada relatīvi aukstākie un siltākie gada mēneši seko viens otram - februārī šogad bijusi vislielākā gaisa temperatūras novirze no vidējā rādītāja. Nokrišņu daudzums februārī 31,5 mm (92% no vidējā).     2013./2014. gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra bija vien -1,2, kas ir nepilnus 3 grādus virs ilggadīgo novērojumu vidējā. Lai gan nokrišņu daudzums bija tuvs normai (98%), lielākā daļa no tiem izkrita kā lietus vai slapjš sniegs un krietni retāk kā sniegs, līdz ar to vidējais ziemas sniega segas biezums bija tikai 1 cm.

MARTS

    Marts aizsākās ar marta sākumam neraksturīgi silti un sausu laiku - mēneša pirmajā dekādē tika pārspēti neskaitāmi temperatūras rekordi, dienās gaisa temperatūra sasniedza +5...+10, bet 10. martā tā pirmoreiz 2014. gadā pakāpās līdz +15 grādiem, Ogrē sasniedzot pat nepilnus +16. Šajā laikā parasti agrākos pavasaros sākas ledus iešana, taču 2014. gadā pavasarī plūdu nebija vispār. Mēneša vidū piedzīvojām dinamiskākus laikapstākļus. 15. martā valsts teritoriju šķērsoja ciklons EV, kas atnesa vētru ar vēja brāzmām līdz 30 m/s. Aiz vētrainā ciklona uz laiku Latviju sasniedza vēsāks un mitrāks gaiss no ziemeļrietumiem, līdz ar to tikpat kā visā valstī uz dažām dienām izveidojās sniega sega, kas vislielāko biezumu - 18 cm - sasniedza 20. martā Siguldā. Tā ir arī biezākā šogad novērotā sniega sega Latvijā. Līdz mēneša beigām temperatūra atkal paaugstinājās un nokrišņi pār zemi atkal nonāca lietus veidā, 23. martā vietām jau ducinot arī pirmajam pērkonam (lai gan pirmais pērkona negaiss 2014. gadā fiksēts 9. janvārī Alūksnē). 23. marts bija arī marta siltākā diena, kad gaisa temperatūra vietām valsts austrumos sasniedza pat +15...+18,5 grādus (vissiltākais Piedrujā). Līdz mēneša beigām laiks kļuva sausāks, bet vēsāks. Tomēr teju katrā marta naktī valdīja sals - visbiežāk ne vairāk kā līdz -5 grādiem, vien mēneša vidū uz īsu brīdi temperatūra noslīdēja līdz -11 grādiem.     Marta vidējā gaisa temperatūra bija +3,4 (4,7 grādus virs normas) un lai gan relatīvi tas ir tikai dažas grāda desmitdaļas vēsāks par februāri, marts labāk ieies vēsturē ar 52 lokāliem un 2 absolūtajiem dienas siltuma rekordiem (10., 23.III). Kopumā šī gada marts ir bijis trešais siltākais novērojumu vēsturē. Tomēr nokrišņu daudzums martā bija virs normas - zemi sasniedza 47,4 mm nokrišņu, kas par 37% pārsniedz vidējo. 96% visu nokrišņu sniega un lietus veidā zemi sasniedza 15.-26. martā.

Plašāks atskats uz aizvadīto martu


APRĪLIS


    Aprīļa iesākumā piedzīvojām mazliet vēsāku gaisu auksto anticiklonu ietekmes rezultātā un gaisa temperatūra īslaicīgi pazeminājās līdz normai un pat zem tās, taču aprīļa pirmās dekādes otrajā pusē jau atkal nostiprinājās mazliet siltākas gaisa masas, kas tomēr nesa sev līdzi daudz nokrišņu - 7.-9. aprīlī piedzīvojām mēneša intensīvākos nokrišņus un pārsvarā lietus veidā. Taču aprīļa pirmā puse vēl neizcēlās ar būtisku siltumu - temperatūra drīzāk svārstījās pa vidējo rādītāju (dienās ap +9...+14, no rītiem dažviet neliels sals), brīžiem nedaudz lija. Taču mēneša otrajā pusē piedzīvojām vasarīgu siltumu, kas nāca ar anticikloniem, līdz ar to krietni sausāku laiku - mēneša otrajā pusē nokrišņu lielā daļā valsts nebija vispār. Aprīlī siltākais laiks valdīja Lieldienu laikā un īsi pēc tā - ja 19. aprīlī tā pirmoreiz šogad bija virs +20, tad 22. aprīlī jau arī virs +25 grādiem, +25,4 grādus sasniedzot Ogrē. Turpmāk ar dažu dienu izņēmumiem vasarīgi silts laiks turpināja valdīt līdz mēneša beigām. Agrā pavasara un siltā laika dēļ aprīļa otrajā pusē dabas procesi risinājās 2-3 nedēļas ātrāk nekā ierasts, līdz ar to jau īsi pēc Lieldienām (20. aprīļa) lielā daļā valsts jau uzziedēja augļu koki un ievas. Lai gan dienās laiks bija silts, naktīs tomēr daudzviet Latvijā bija vērojamas Latvijai tik ierastās pavasara salnas.     Aprīļa vidējā gaisa temperatūra (+7,2) šogad bija 2,3 grādus augstāka par vidējo aprīļa rādītāju. Lai gan nokrišņu mēneša pirmajā pusē bija salīdzinoši daudz, mēneša otrajā pusē valdošais sausums aprīli kopumā padarīja sausāku par normu - kopējais nokrišņu daudzums 30,9 mm bija 79% vidējā.

Plašāks atskats uz 2014. gada aprīļa laikapstākļiem


MAIJS


    Maijs aizsākās ar vēsu laiku - Latviju no ziemeļrietumiem sasniedza vēss un mitrs laiks - maksimālā gaisa temperatūra dienās bija ap +10 grādiem, nokrišņu laikā vēl zemāka, pie tam īslaicīgie nokrišņi bija ne vien lietus, bet arī slapja sniega veidā. Arī naktīs brīžiem piedzīvojām kodīgas salnas līdz pat -5 grādiem gaisā. Mēneša pirmā dekāde bija 2 grādus aukstāka par normu. Siltāks gaiss Latviju sasniedza jau no 7. maija, bet tas sev līdzi nesa arī intensīvus nokrišņus - maija lietainākais periods bija ap 10. datumu, kad vietām valsts austrumos nolija vairāk par visa mēneša normu. Toties no 17. maija Latviju sasniedza ļoti silts gaiss no dienvidaustrumiem un jau 17. maijā Latvijā iestājās meteoroloģiskā vasara - temperatūra gan 19.maijā pirmoreiz, gan vēlāk 23.-25. maijā daudzviet valstī pārsniedza +30 grādus, vietām sasniedzot pat +32 grādus. Šajās dienās arī lielākajā valsts daļā plosījās negaisi, kas atkal lokāli nesa ievērojamu nokrišņu daudzumu. Tomēr prieki par vasaru bija īsi - mēneša pēdējās dienās Latviju atkal sasniedza vēsāks gaiss un nu jau maksimālā gaisa temperatūra vairs nepārsniedza +20 grādus.     Maija vidējā gaisa temperatūra 2014. gadā bija +12, kas jau ir tikai 1,2 grādus virs normas, toties nokrišņu daudzums maijā bija lielāks par normu - kopējais nokrišņu daudzums (64,3 mm), bija 31% virs vidējā rādītāja. Maija dažādie laikapstākļi parādīja, cik ļoti mainīgi laikapstākļi Latvijā mēdz būt pavasarī - varam piedzīvot gan salnas un pēdējos cīruļputeņus, gan svelmi un vasarīgi veldzējošus negaisus.

Plašāks atskats uz laikapstākļiem maijā


    Starpcitu, 2014. gada pavasari aizvadījām kā vissiltāko Latvijā jebkad reģistrēto - ar vidējo gaisa temperatūru +7,5, tas bija 2,7 grādus siltāks par 90 grādu vidējo rādījumu. Nokrišņu daudzumā pavasaris gan tik ļoti neizcēlās - lai gan nokrišņu daudzums bija virs normas, aizvadītais pavasaris kļuva tikai par 17. mitrāko novērojumu vēsturē.


JŪNIJS

    Jūnija pirmajā dekādē atkal piedzīvojām vasarīgu siltumu - gaisa temperatūra dienās daudzviet valstī bija +20...+27, 4. jūnijā Baltkrievijas pierobežā sasniedzot mēnesī augstāko vērtību (+29,5). Silts laiks jūnijā kopumā saglabājās līdz 11. jūnijam, kad gaisa temperatūra pazeminājās zem normas un vasarai raksturīgo siltumu nomainīja vēss gaiss no ziemeļrietumiem. Šāda gaisa masu kustība arī saglabājās līdz mēneša beigām, līdz ar to laiks bija vēss un maksimālās gaisa temperatūras nepārsniedza +14...+20 grādus, bet dažās dienās nesasniedzot pat +16...+17 grādus. Ja jūnija sākumā nokrišņu daudzums bija nevienmērīgs, bet salīdzinoši neliels, tad mēneša otrajā pusē nokrišņu daudzums bija pastāvīgi liels - tomēr ne tik liels, lai sāktos plūdi. 17. jūnijā lietum vietām Vidzemē pat pievienojās sniega pārslas un temperatūra nokrišņu laikā dienas vidū pazeminājās līdz +2 grādiem, citās dienās lietum pievienojās krusa. Sniega sega Latvijā gan neizveidojās, tomēr tā tika novērota Igaunijā un vietām citviet uz Z no Latvijas. Mēneša gaitā temperatūra pa dekādēm pazeminājās, nevis paaugstinājās. Un ja jūnija 1. dekāde vēl bija gandrīz 3 grādus siltāka par normu, tad jūnija 3. dekāde kļuva par aukstāko jebkad novēroto. Naktis, īpaši jūnija otrajā pusē, bija aukstas un lokāli tajās krita aukstuma rekordi, dažviet naktīs joprojām tika novērotas salnas uz augsnes, bet sals gaisā oficiāli tomēr netika reģistrēts.     Jūnijs bija viens no nedaudzajiem šī gada mēnešiem ar vidējo temperatūru nedaudz, bet tomēr zem normas - vidējā temperatūra +13,7 bija 0,9 grādus zem pēdējo 90 gadu vidējā rādītāja. Nokrišņu bija daudz - Latvijā kopumā 96,6 mm, kas ir 146% no normas.

Plašāks atskats uz aizvadītajiem laikapstākļiem jūnijā


JŪLIJS

     Jūlija sākumā Latviju vēl nebija atstājušas mitrās un vēsās gaisa masas, līdz ar to joprojām valdīja vēss (+12...+17) un mitrs laiks, bet jau no 5. jūlija sinoptiskā situācija mainījās un Latviju no dienvidiem sasniedza ļoti silts gaiss un 7., 8. jūlijā jau lielākajā daļā valsts temperatūra pārsniedza +30 grādus, Ventspilī sasniedzot +32 grādus. Vēlāk temperatūra gan mazliet pazeminājās, tomēr Latvijā sāka valdīt silts un vasarīgs laiks - nokrišņu bija samērā maz, temperatūra dienās sasniedza +22...+27 grādus. Tomēr naktis dažviet tomēr bija dzestras - teju katru nakti mēneša vidū vietām noslīdot zem +10 grādiem. Vēl karstāks gaiss Latviju sasniedza mēneša beigās - no 24. jūlija, kad temperatūra atkal daudzviet sasniedza vismaz +30 grādus, lokāli sasniedzot +32...+34 grādus - visaugstākā temperatūra jūlijā tika uzstādīta 30. jūlijā Ogres pievārtē - +33,6. Jūlijā kopumā nokrišņu daudzums bija neliels - Kurzemes piekrastē visa jūlija gaitā tā arī nenolija vairāk par 20 mm nokrišņu, bet lokāli, un īpaši mēneša otrajā pusē, tika novēroti pat ļoti spēcīgi negaisi. Spēcīga negaisu sistēma karstajā un mitrajā gaisā virs Latvijas izveidojās 29. jūlijā. Visstiprāko lietu tā atnesa valsts centrālajiem rajoniem un īpašiSiguldai, kur dažu stundu laikā nolija 123 mm lietus, izraisot pat lokālus plūdus. Toties jūlija naktis bija īstais laiks, lai vērotu šogad spilgtākos sudrabainos mākoņus.    Jūlija kopējais nokrišņu daudzums valstī vidēji gan bija tikai 58,4 mm jeb 74% no normas. Vidējā gaisa temperatūra bija +19,7, kas ir 2,7 grādus virs normas. 2014. gada jūlijs Latvijā ierindojās starp 5 siltākajiem un tikai 0,2 grādi pietrūka, lai tas kļūtu par otro siltāko Latvijā reģistrēto.

Plašāk par laikapstākļiem jūlijā

AUGUSTS

   Augusta iesākumā piedzīvojām Latvijā vēl nepiedzīvotu svelmi - gaisa temperatūra 3. un 4. augustā visā Latvijā sasniedza +29...+34, vietām Kurzemē pat +35...+37, Ventspilī +38 grādus. Līdz ar to 4. augustā tika uzstādīts jauns absolūtās gada temperatūras rekords Latvijai un visām Baltijas valstīm - +37,8 Ventspilī (otra augstākā gaisa temperatūra +36,5 grādi Rucavā). Dažviet šajās dienās tika uzstādīti arī lokāli gada absolūtās vai augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 4. augusts kļuva arī par karstāko Latvijā jebkad reģistrēto dienu arī pēc diennakts vidējās gaisa temperatūras. Par to plašāk šeit. Tas palīdzējaaugusta pirmajai dekādei kļūt par karstāko novērojumu vēsturē. Karsts laiks turpinājās līdz 11. augustam, kad teju katru dienu vietām valstī temperatūra sasniedza +30 un vairāk grādus. Tomēr no 13. augusta Latviju jau atkal sasniedza vēsāks gaiss no RZR un temperatūra līdz mēneša beigām jau bija zem normas - dienās vairs nesasniedzot vairāk par +15...+23 grādiem. Laikam kļūstot vēsākam, jau 20. augustā sākās meteoroloģiskais rudens. Augusts šogad bija īpaši lietains, īpaši tā vēsākais periods, kad vairākkārtējas nokrišņu zonas teju katru dienu valstī atnesot stipru lietu. Visvairāk lietavu tika Vidzemes rietumiem, kuraugusta beigās upes, nespēdamas uzsūkt sevī lielo nokrišņu daudzumu,izgāja no krastiem, izraisot plūdus Lielajā un Mazajā Juglā. Mēneša pēdējās dienās laikapstākļi jau liecināja par rudeni - temperatūrai dienās nepārsniedzot +20 grādus, bet naktīs noslīdot pat zem +5 grādu atzīmes, atsākās salnu periods.     Ar vidējo temperatūru +17,3, kas ir 1,1 grādu virs ilggadīgi vidējā temperatūras novērojuma, augusts kopumā tomēr izrādījās gana silts. Nokrišņu daudzums gan ievērojami pārsniedza vidējos rādītājos - ar vidējo lietus daudzumu 137,8 mm augusts, kas gan arī parasti ir gada mitrākais mēnesis, šogad bijis vēl par 78% mitrāks kā ierasts, tomēr ierindojies tikai mitrāko augustu pieciniekā.     2014. gada vasaras vidējā gaisa temperatūra bija +17, kas ir tikai 1 grādu virs normas. Līdz ar to ar noturīgu siltumu tā gluži nav izcēlusies, taču nokrišņu vidējā summa (293,7 mm) šoreiz izrādījusies iespaidīgāka - 131% normas, līdz ar to šī vasara kļuva par 10. slapjāko novērojumu vēsturē.


SEPTEMBRIS

    Līdz ar septembra sākšanos, teju visu augustu valdījušais lietainais laiks beidzās, un, virs Latvijas nostiprinoties anticikloniem, iestājās sauss un siltāks laiks - septembra sākumā atkal piedzīvojām vasaras atgriešanos un gaisa temperatūra daudzviet atkal pārsniedza +20 grādus, sasniedzot pat vasarīgos +25..+26. Līdz septembra beigām vēl katru dienu valstī temperatūra pārsniedza +20 grādus, bet mēneša beigās tomēr laiks kļuva mazliet vēsāks un rudenīgāks - bija jūtams jau oktobra tuvums. Lai gan dienas septembrī nereti bija siltas un saulainas, mēneša otrajā pusē tikpat kā katru nakti daudzviet valstī bija salnas uz augsnes, lai gan sals gaisā septembrī tika novērots tikai vienā naktī. Nokrišņu septembrī bija maz, jo laikapstākļus pārsvarā noteica dažādi augsta spiediena apgabali - bija tikai 2 periodi ar lielāku nokrišņu daudzumu - 8.-13. un 22.-27. septembrī, kad nolija lielākā daļa mēneša nokrišņu. Toties saule septembrī spīdēja dāsni - daudzviet vismaz 1,5-2 reizes vairāk nekā ierasts.     Septembris 2014. gadā gluži neizcēlās ar ļoti lielu siltumu, taču laiks kopumā bija samērā silts - mēneša vidējā gaisa temperatūra (+12,7) pārsniedza par tieši 1 grādu. Ja augusts kļuva par 5. mitrāko, tad septembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 32,3 mm, kas nesasniedza pat pusi no normas (46%) kļuva jau par 5. sausāko septembri LVĢMC datubāzē.

Septembra laikapstākļu apskats


OKTOBRIS

    Oktobrī šogad piedzīvojām oktobra mainīgo un dažādo dabu - gan vēl vasarai raksturīgas temperatūras, gan ziemai raksturīgu salu, gan plūdus, gan sausumu. Oktobris iesākās ar pārsvarā vēsu un sausu gaisu un salu naktīs, taču sākot no 7. oktobra Latvijā sāka ieplūst siltums - valdot siltajām gaisa masām, temperatūra 10. oktobrī vietām Latgalē pēdējoreiz šogad sasniedza +20...+22 grādus, arī pārējā valstī temperatūra dienās bija ap +15 grādiem, bet naktī nenoslīdot zem 0. Līdz ar siltumu, līdzi nāca arī pamatīgs un 2014. gada rudenim kopumā neraksturīgs nokrišņu apjoms - laikā no 9. līdz 21. oktobrim valstī vidēji nolija 95 mm, kas mēneša vidū atkal bija par iemeslu plūdiem, šoreiz Ogrē, kas bija postošākie pēc 2013. gada paliem. Lielā nokrišņu daudzuma dēļ oktobra otrā dekāde kļuva par vismitrāko novērojumu vēsturē. Mēneša otrajā pusē tikmēr piedzīvojām jau sausāku laiku, taču ļoti krasas temperatūras svārstības - ap 16.-18. oktobri Latvijā valdīja vēsais anticiklons, kas pie mums atnesa pirmās sniegpārslas, aizejot iepriekšējiem cikloniem un pirmo nopietno rudens salu, tomēr jau 20. oktobrī Atlantijas ciklons Latvijā atkal ienesa +10...+15 grādu siltumu, kas gan nebija uz ilgu, jo jau pēc dažām dienām Latviju atkal sasniedza auksts un sauss gaiss no Z, 23. oktobrī Madonā atnesot pat -11,7 grādus lielu salu, uzstādot jaunu dienas absolūti minimālo temperatūru, temperatūrai Latvijā vidēji esot pat 9 grādus zem normas. Tomēr arī tas nebija uz ilgu. Jau 28. oktobrī cits anticiklons Latvijā atkal ienesa siltu gaisu - temperatūra nu jau sasniedza +12...+16 un Mērsragā krita dienas absolūtais siltuma rekords. Pie tam līdz mēneša beigām temperatūra vēl paspēja pazemināties, atkal noslīdot zem normas.     Kopumā, neskatoties uz krasajām temperatūras svārstībām, oktobra vidējā temperatūra (+6,5) izrādījās normai atbilstoša - tikai grāda desmitdaļu zem tās. Lai gan oktobri tomēr atceramies kā sausu, kopējais nokrišņu daudzums 98,8 mm bija 145% normas - tas viss pateicoties dažām spēcīgām nokrišņu zonām oktobra vidū.

Plašāks apskats par oktobri

NOVEMBRIS

    Novembrī piedzīvojām tam raksturīgus laikapstākļus un sausumu - izteiktu nokrišņu trūkumu, kas gan drūmajā novembrī ir grūti pamanāms, jo bieži ir pavisam nelieli smidzinoša rakstura nokrišņi Novembra pirmajā pusē gan vēl piedzīvojām siltu laiku un pēdējos gados novembrī ierasto rudenīgo siltumu un dūmaku - gaisa temperatūra dienās pietuvojās un pat pārsniedza +10 grādus, 4. novembrī Kolkā sasniedzot pat +15,3 grādus. Taču mēneša vidū un otrajā pusē Latviju sasniedza vēsāks gaiss - sākumā gan vēl notika cīņa starp rudeni un ziemu, temperatūrai svārstoties ap nulli, taču novembra pēdējās dienās, nostiprinoties aukstam anticiklonam, Latvijā ienāca stiprs sals - līdz pat -10...-14 grādiem. Novembrī ienāca arī meteoroloģiskā ziema - valstī vidēji jau no 19. novembra. Lielākais nokrišņu daudzums novembrī nolija 7., 8. novembrī un sniega veidā izkrita 21., 22. novembrī, izveidojot pirmo sniegu segu rudenī - vietām biezumā līdz 9 cm, kas valsts austrumos saglabājās līdz decembrim.     Kopumā novembra vidējā gaisa temperatūra bija tuva normai - vidējā gaisa temperatūra (+2,3) bija vien 0,7 grādus virs ilggadīgi vidējās temperatūras. Ar nokrišņiem, kā jau minēju, novembris bija skops - kopējam nokrišņu daudzumam sasniedzot tikai 21,4 mm, kas ir tikai mazliet vairāk par trešdaļu (35%) no normas, tas kļuva par 4. sausāko novembri ilggadīgajā datu rindā.

Plašāk par šī gada novembri


    2014. gada rudens kopumā tika aizvadīts ar, lai gan ne bez rudenim raksturīgajiem laikapstākļu kontrastiem, ar ļoti mierīgu un sausu laiku. Vidējā gaisa temperatūra +7,2 bija tikai 0,6 grādus augstāka par normu. Nokrišņu vidējā summa sasniedza 153 mm, kas ir tikai 76% no normas, pie tam 60% no rudens kopējiem nokrišņiem nolija oktobra vidū. Ja oktobra vidū mēs nebūtu piedzīvojuši tik intensīvas lietavas, visticamāk, šis rudens kļūtu par sausāko jebkad novēroto. Rudenim neraksturīgi augstais spiediens gādāja par lēnu vēju - kalendārā rudens laikā tā arī netika fiksētas par 19 m/s stiprākas vēja brāzmas.

DECEMBRIS

     Decembris iesākās ar vēsu un nokrišņu ziņā sausu laiku, jo netālu virs Latvijas atradās anticiklons ar aukstu gaisu. Gaisa temperatūra brīžiem noslīdēja zem -10 grādiem, Alūksnē sasniedzot -16 grādus. Daudzviet kokus rotāja sarma. Tomēr jau no 5.-7. decembra anticiklons savu ietekmi zaudēja un Latvijā ienāca silts un mitrs gaiss no Atlantijas okeāna, atnesot atkusni - valsts austrumos jau tā plānā sniega kārtiņa nokusa un atgriezās vēlam rudenim raksturīgi laikapstākļi. Latviju viens pēc otra pārstaigāja cikloni. 13. decembrī Latviju sasniedza aktīvs ciklons BILLIE, kas daudzviet Latvijā, un jo īpaši Kurzemē atnesa vētru ar stiprām vēja brāzmām, kas Liepājas ostā sasniedza pat 35 m/s, tomēr pēc vēja vidējā ātruma šī vētra neierindojās starp 10 stiprākajām. Gaisa temperatūra garajā 18 dienu atkušņa periodā lielā daļā valsts bija pārsvarā ap 0...+5 grādiem, bet 19. decembrī - siltākajā mēneša dienā valsts centrālajos rajonos atnesot siltumu līdz +7...+9 grādiem. Īsi pirms Ziemassvētkiem virs Eiropas izveidojās aktīva gaisa strāvplūsma (jet stream), kas nodalīja aukstu un siltu gaisu. Latvija nokļuva aukstajā sektorā, tomēr tikai Ziemassvētkos Latviju sasniedza sals - vēsāks gaiss no Z, pirms tam vēl atnesot sniegu. Sniega sega līdz decembra beigām vēl turpināja palielināties un 28. decembrī tās biezums visā Latvijā bija 1-13 cm. Nu jau temperatūra atkal pazeminājās zem -10 grādu atzīmes un dažās naktīs, kā piemēram, naktī uz 30. decembri lokāli arī zem -20 grādiem, 29. decembra vēlā vakarā, īsi pirms pusnakts Rucavā noslīdot līdz -23,1 grādam. Tomēr arī aukstajam laikam nebija lemts īss mūžs. Jau šodien, 30. decembrī valsti pārstaigā siltā atmosfēras fronte, kas vietām Kurzemē jau šovakar nes atkusni, lietu un +3 grādus. Pēc pašreizējās prognozes gada pēdējā dienā gaisa temperatūra tikpat kā visā valstī jau būs -1...+5 un gaidāms atkusnis, līdz ar to nesen uzsnigušais sniegs atkal kusīs.    Provizoriskie dati liecina, ka decembra vidējā gaisa temperatūra varētu būt aptuveni -1 grāds, kas ir 1,3 grādus virs normas. Nokrišņu daudzums - aptuveni 61 mm, kas ir ~115% normas.


Atskats uz aizvadīto decembri un prognoze janvārim tiks publicēta 6. janvārī!

   

Un nu - mans 2014. gada interesantāko laikapstākļu parādību top 10:

  • 10.  Pavasara vētra - ciklons EV 15. martā
  • 9.  Krasas temperatūras svārstības Kurzemes dienvidrietumos (23 grādi 14 stundu laikā) 30. decembrī.
  • 8.  Plūdi Vidzemes rietumos augusta beigās.
  • 7.  Sniegs un aukstais laiks jūnija otrajā pusē.
  • 6.  Vētra - ciklons BILLIE 13. decembrī.
  • 5.  Plūdi un lietusgāzes oktobra vidū Ogrē.
  • 4.  Kailsals gada sākumā.
  • 3.  11. augusta negaisi "uz" aukstās frontes.
  • 2.  29. jūlija negaisa superšūna, arī 29. jūlija lietusgāze Siguldā.
  • 1.  Ekstremāls karstums un jauns gada absolūtais siltuma rekords 3. un 4. augustā Kurzemē un citviet Latvijā.

Raksta ilustrācijai izmantotajām bildēm ir tikai ilustratīvs raksturs!

Bilžu autori: 1 .ed-wart. 2.,3.,5.,6.,7.,8.,9.,13.,15. Migla. 4. muntis. 10.,11.,14. Rūdolfs. 12. gubumākonis.

Lai lustīgs un veiksmīgs Jaunais 2015. - Zilās Koka Kazas Gads! :)



Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 30.12.2014 18:53

    Oi kāds masīvs darbs paveikts!! Sastādot šo rakstu....

    19:00: PAG' - MAN IEŠĀVĀS PRĀTĀ IDEJA: kā būtu, ja Meteolapa "kopīgi" nosauktu - "Gada dabas parādība"! Pirmo reizi 2015. gada izskaņā, pirms tam monitorējot gada laikā atraktīvākos laika apstākļus Latvijā?

    Ielādē...
  2. 30.12.2014 19:15

    Ļoti nopietni pastrādāts! Paldies!

    Ielādē...
  3. 31.12.2014 00:36

    Varens darbs padarīts, lielisks atskats uz laikapstākļiem visā Latvijā aizvadītajā gadā! :)

    Ielādē...
  4. 31.12.2014 13:01

    Ohhh! Paldies par manu bildi ka pirmo! =)

    Ielādē...
  5. 02.01.2015 21:11

    Beidzot kaut kas zinātniski pamatots un lielisks strukturēts raksts.. :) Man patika..

    Ielādē...
  6. 02.01.2015 21:35

    Titānisks darbs,lasīju ar interesi.

    Ielādē...