Klimata pārmaiņu runas: tas ir uzpūsts bubulis  - ir man viedoklis

Klimata pārmaiņu runas: tas ir uzpūsts bubulis - ir man viedoklis

Laiku un palaikam pasaulē uzvirmo kaislības par "tām klimata izmaiņām, kas radušās cilvēka darbības rezultātā", kā arī ar apkaužamu regularitāti uzvirmo kaislības par "globālo sasilšanu". Bet - manas domas ir nedaudz citādas. Tās radušās lasot par tēmu internetā, kā arī caur tiešajām domām no "augšas". Bet nu visu pēc kārtas...-


Uzskatu...
* Klimata pārmaiņas notiek mūžīgi, vismaz tik ilgi - cik jau eksistē un eksistēs (dzīvos) mūsu mātes planēta Zeme. Klimatas izmaiņas notiek cikliski. Ir parastie gadalaiki, dažādos Zemes reģionos notiek fluktuālās (nesakarīgās) izmaiņas: kad rodas aukstuma, karstuma, sausuma, lietus periodi, ko redzam arī mūsu mīļajā Latvijā. Tātad, ir gadskārtējās, mēnešu, dienu, stundu izmaiņas. Un ir lielāku - 3gades, 5gades, 11gades (Saules cikla) un vēl garāku periodu izmaiņas. Visi šie periodi klājas viens uz otra, un kalendārā/pulksteņa laika ritumā rada konkrētos laika apstākļus. Kurus savukārt piefiksē laika vērotāji dažādos ģeogrāfiskajos punktos.
* Viena cilvēka mūža garumā (70-80... gados) ilgstošās klimata izmaiņas nav pamanāmas. Tādas nedaudz būtu manāmas, ja mēs katrs šajā pasaulē uzturētos vismaz 300 gadus (kā dažs sens koks mūžamežā). Mēs savā dzīves garumā jūtam tikai sīkās meteoroloģiskās svārstības. Pie kurām varam pieskaitīt "sausos", "slapjos", "aukstos", "karstos" utt. gadus.
* Visā pasaulē, arī Latvijā, fiksētie meteo vērojumi notiek tikai kāda pusotra gadsimta garumā. Senākas ziņas laika apstākļos iegūstamas no dažām hronikām, mutvārdu "stafetē" vairāku paaudžu garumā, skatot pastarpinātas liecības nogulumiežos un ļoti vecu koku gadskartu riņķos; plusā dažādos zinātniskos pētījumos - kur ar sarežģītiem paņēmieniem iegūst vēstis no tālākas ģeoloģiskās pagātnes.
* Un tālā ģeologiskā pagātne caur liecībām - mums liecina: mūsu tagadējās Latvijas teritorijā bijis dažādos periodos arī daudz siltāks jeb subtropiskais klimats. Par to, piemēram, liecina dažas atrastās pārakmeņojušās silto jūru zivju fosīlijas, kuras gadās uziet izrakumos mūsu platuma grādos.
* Caur netiešām metodēm zināms, pēdējos 1 000 000 gados Baltijas jūras (kas reizēm bijusi noslēgts ezers...) apkaimē bijuši 12 ledus laikmeti. Tātad to atkārtošanās cikliskums ir bijis katri 80 000 gadu. Pa starpām šīm gigantiskajām ziemām bijušas tikpat gigantiskas vasaras kombinācija ar tādiem pašiem gariem pavasariem un rudeņiem. Patreiz esam garajā pavasarī, kas turpinās pēc hronoloģiski pēdējā ledus laikmeta. Kas noslēdzās pirms apmēram 8 000 gadiem.
* Daži manīgi (no dažām transatlantiskām firmām uzpirktie) zinātnieki visai veiksmīgi izplatījuši mītu par "globālo sasilšanu", ko it kā veicinājusi cilvēku industriālā darbība. Šo rindu autors savukārt piekrīt citiem zinātniekiem, kuri uzskata - Zeme spēj uzturēt bez izmaiņām klimatā vismaz 30 miljardus "homo sapiens". Par to liecina milzīgās neapdzīvotās teritorijas visos kontinentos, tās iepējams industriāli un sadzīviski apgūt.
* Protams, daža mūsu "sapiens" rīcība raisa nelielas trauksmainas sajūtas. Aizvien turpinam pumpēt ārā naftu no zemes dzīlēm. Patiesībā tā nafta nav domāta, lai mēs to lietu (benzīna veidā) iekšā iekšdedzes dzinējos. Tā ir domāta kā smērviela kontinentu drifta lūzuma līnijās. Pumpējot ārā šo smērvielu - mēs pretī varam sagaidīt: pastiprināsies zemestrīces. Tas ir viens piemērs.
* Cits piemērs ir - aizvien turpinām zemes atmosfēras piedraņķošanu ar dažādiem izmešiem. No vienas puses saku: pamazām cilvēce apjēdz - ka atmosfēru nedrīkst bezgalīgi sārņot. No otras puses pati darba - aizvien trakāku taifūnu veidā - atgādina, pietiek cilvēkiem draņķoties. Zeme pati mazgājas...
* Lai arī daži iepriekšminētie piemēri it kā liecina par cilvēku ietekmi, tomēr pati Zeme (ko es kā vienu veselumu uzskatu par dzīvu būtni) ir "parūpējusies", lai dažas netīrīgas "homo sapiens baktērijas" neizraisītu kādas globālas pārmaiņas...
* Mēs esam dabas daļa, nevis "kronis".
* Un "globālās sasilšanas" vai "kardinālu klimata izmaiņu" t.s. teorija zr tikai mārketinga triks, ko uzkurina daži nopirkti zic-zinātnieki. Dažiem patiešām tas ir izdevīgi...


ps. Iespejams, ka dažās domās esmu atkārtojies no iepriekšējiem rakstiem, tomēr man ieniezējās par tēmu šodien izteikties koncentrētāk.
Viena saite, no kuras var aizsākt rakt tēmu par lielajiem ledus laikmetiem - ŠEIT.

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 17.12.2017 14:11

    Visdrīzāk tagadējās klimata pārmaiņas ir dažādu faktoru, gan cilvēku radīto, gan dabisko un to savstarpējās mijiedarbības rezultāts. Sarežģītās sistēmās reti kad darbojas tikai viens faktors. Cilvēku darbībai noteikti ir vērā ņemama ietekme, pat ja neskaita izmešus atmosfērā tad kaut vai mežu izciršana, pilsētu būvniecība, lauksaimniecība rada izmaiņas albedo un līdz ar to sasilšanā/atdzišanā, nokrišņu sadalījumā.

    Pastāv arī dažādas pozitīvās atgriezeniskās saites, kā piemēram neliela sasilšana Arktikā izraisa ilggadīgā sasaluma kušanu un liela daudzuma metāna izdalīšanos atmosfērā un līdz ar to tālāku sasilšanu un vēl lielāka daudzuma metāna atbrīvošanos. Samazinoties teritorijām, kuras klāj sniegs un ledus mazāk siltuma atstarojas, palielinās absorbēšana un tālāka sasilšana, kas atkal veicinā tālāku sasilšanu un kušanu. Ekstrēmākā variantā varētu atkārtoties kaut kas līdzīgs Paleocēna - Eocēna termālajam maksimumam

    Ielādē...
  2. 17.12.2017 20:06

    Iesaku iegādāties grāmatu,ko 2009.g.laidusi klajā izdevniecība "Avots". A.Ņikonova "Civilzācijas nākotne.Globālā sasilšana vai jauna leduslaikmeta tuvošanās?".Šajā grāmatā sniegts vispusīgs un negaidīts ieskats klimatoloģijas problēmās.
    Visus datus,kas minēti grāmatā sniegusi Globālo enerģētikas problēmu laboratorija un tās vadītājs zinātņu doktors profesors Vladimirs Klimenko.
    Grāmatā ir daudz kā interesanta un varu apgalvot,ka katrs tajā atradīs priekš sevis kaut ko jaunu.Ieteicams pievērst uzmanību arī daudzajiem grafikiem.Tie ir visai svarīgi.
    Jāsaka,ka šī ir no tām grāmatām (350lpp),kuru var lasīt gandrīz vienā paņēmienā.

    Ielādē...
  3. 17.12.2017 22:27

    Sasils, vai nesasils klīmats, tas vairs nav aktuāli, jo cilvēce jau drīz izmirs. Papriekšu vareni izkausies, sarīsies radioaktīvos putekļus, kļūs debīli, paķers labākās rungas un uzkāps kokos un kļūs atkal pa pērtiķiem. Skumji, bet ko padarīsi. Viss turpināsies kamēr gals būs klāt. ''kirdik''.

    Ielādē...
    1. 17.12.2017 22:48

      Labu laiku šeit jau nav redzēts "Lietusvīrs"/ viņam šeit būtu kas piebilstams... patiesībā cilvēce apgūs visu mūsu galaktiku, pēc tam dažas kaimiņu... utt., tad- kad reāli sāks pielietot jau atklāto un pierādīto teleportāciju. Pagaidām šis atklājums mums vēl rokās nedodas, jo no Kosmosa viedokļa mēs vēl esam "zīdaiņu autiņos"... Slimojam (civilizācija kopumā) ar "bērnu slimībām": naudas un mantas kultu, varaskāri un dabas postīšanas sindromu.

      Ielādē...
  4. 18.12.2017 02:57

    Arī es esmu pārliecināts, ka mūsdienās valdošā "globālās sasilšanas" teorija, ar norādi, ka pie visa vainīga cilvēku darbība, ir tikai atsevišķu interešu grupu izveidots ierocis savu mērķu sasniegšanai. Zeme laika gaitā ir bijusi gan daudz siltāka, gan daudz aukstāka no cilvēkiem neatkarīgu faktoru darbības rezultātā. Un tie paši faktori darbojas vēl joprojām, lai kā daļai cilvēku gribētos iedomāties, ka viņi ir Zemes valdnieki un spēj ietekmēt planētas dzīvi - kaut vai tādā veidā kā fosilo kurināmo dedzināšana un globālās temperatūras paaugstināšana.
    Pareizi teikts, ka cilvēka mūžs ir pārāk īss, lai varētu veikt ticamus ilglaicīgus klimata pārmaiņu novērojumus. Un pati vērošana (zinātniskā līmenī) ir sākusies, maigi izsakoties, aizvakar. Tāpat daudzas izmantotās metodes nevieš uzticību, jo tiek izmantoti daudzi pieņēmumi, tādēļ iegūtie rezult… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

    Ielādē...
    1. 18.12.2017 06:55

      Akurāt taisījos ko līdzīgu rakstīt. Protams, klimata pārmaiņas notiek. Neatkarīgi no tā, ir tāds cilvēks uz Zemes vai nav. Savu ieguldījumu mēs tai visā dodam, tāpat kā baktērijas, zosis vai ziloņi. Tikai tie pārējie uz šo pārmaiņu rēķina netaisa biznesu.

      Ielādē...
    2. 18.12.2017 22:45

      Ja klimata pārmaiņu apkarošanas vārdā tiek samazināts neatjaunojamo resursu patērīņš tad tas ir tikai pozitīvi arī gadījumā ja CO2 izmešu loma klimata pārmaiņās ir pārvērtēta. Agrāk vai vēlāk viegli pieejamās atradnes izsīks. Tas vien ir pietiekams iemesls, lai maksimāli samazinātu šo resursu patēriņu pilnīgi neatkarīgi no klimata pārmaiņām. Enerģētiskās neatkarības un drošības veicināšana arī ir gana labs iemesls fosilā kurināmā patēriņa samazināšanai.

      Ielādē...
      1. 19.12.2017 02:13

        Par fosilā kurināmā svilināšanas samazināšanu varu piekrist, jo ar šādu enerģijas veidu tālu nākotnē netiksim. Mani vairāk uztrauc tas, ka uz globālās sasilšanas teorijas balstiem citi būvē savu biznesu, kurš īstenībā nav daudz perspektīvāks par fosilajiem enerģijas avotiem. Pagaidām atjaunojamie enerģijas avoti (vairumā gadījumu) strādā ar visai zemu efektivitāti, kādēļ to saražotā enerģija ir dārga, tāpat nav izmantojami visur, jo ir daudz dabisku šķēršļu to izmantošanai. Un arī kosmosā ar pašreizējiem atjaunojamo resursu avotiem nepacelsies. Ja netiek atklātas jaunas, daudz efektīvākas tehnoloģijas. Tādēļ es vairāk cerību lieku uz kodolsintēzes enerģijas attīstību, lai gan šajā lauciņā vēl daudz darāmā. Taču man šķiet, ka ir karteļi, kam tas neinteresē, kas liek savu likmi uz pašreizējo atjaunojamo resursu tehnoloģijām, jo tas ir viņu biznesa pamatā. Un tiem attīstība tālāk nav izdevīga. Vismaz pagaidām.

        Ielādē...
        1. 19.12.2017 20:52

          Kodolsintēze, tas jau pavisam saldais ēdiens, īpaši tie reakciju veidi, kuros rodas tikai lādētas daļiņas bez neitroniem. Pagaidām, gan nevienam nav izdevies kodolsintēzes reaktorā dabūt ārā vairāk enerģijas kā ielikts reakcijas uzsākšanai, jāgaida kad Francijā pabeigs ITER.
          Ar saules un vēja enerģiju lielākā bēda ir ieguves nestabilitāte. Ja saražoto elektrību varētu lēti uzglabāt tad nebūtu nekādu problēmu nodrošināt visu pasauli.
          Ātriem kosmiskajiem lidojumiem kodolsintēze būtu ļoti vēlama, bet papriekšu jāizgudro viegls un ekstrēmi jaudīgs reaktors, principā jāizdomā kā konservu bundžā uzturēt nepārtraukti sprāgstošu kodoltermisko bumbu.

          Ielādē...
          1. 20.12.2017 04:13

            Piekrītu, arī ļoti gaidu, kad beidzot tiks izmēģināts jaunais franču reaktors. Bet uzskatu, ka, ja šīs lietas izpētē un attīstībā guldītu pienācīgu daudzumu līdzekļu - gan finansiālo, gan intelektuālo un citu, varētu sasniegt daudz vairāk. Pagaidām šī fantastiski perspektīvā joma vārtās bērna autiņos.
            Saules un vēja enerģijas galvenos trūkumus Tu jau pareizi norādīji. Vienīgā cerība - modernu, lētu un ļoti ietilpīgu akumulatoru izgudrošana. Ģeotermālā enerģija pieejama reti kur, savukārt tādas lietas kā biomasa vai biogāze, manuprāt, pat nav nopietni apsveramas, vismaz globālā mērogā. Veikli darboņi gan tās izmanto naudas pelnīšanai.
            Kosmosa lidojumiem visperspektīvākais virziens būtu dažādi spēka lauki, kas varētu nodrošināt "mazās Saules" darbību (vai cita, vēl nezināma enerģijas veida) kosmosa kuģu dzinēju telpās, bet te arī vēl ļoti tāli c… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

            Ielādē...
          2. 23.12.2017 22:39

            Vienīgais līdzeklis, kā pārvarēt starpzvaigžņu attālumus= būs teleportācija. Bet šis atklājums uz reizi rokās nedosies.

            Ielādē...
            1. 24.12.2017 00:12

              Es domāju, ka perspektīvā lielākās cerības varētu būt uz tārpejām, ceļošanu cauri telpai augstākās dimensijās, arī t.s. zvaigžņu vārtiem. Par šīm lietām daudz lasīts, bet arī daudz darāmā un laika, kamēr to visu (iespējas ceļot tālā kosmosā) uzzināt un atklāt izdosies (ja izdosies).
              Man būtībā nav tik svarīgi, vai tā būtu teleportācija, zvaigžņu vārti, hipertelpa vai kāds cits pārvietošanās veids, galvenais, lai mūsu pēcteči atklāj to un izmanto, lai cilvēce nepaliek piesieta pie Zemes.

              Ielādē...