Par paliem jādomā ilgtermiņā

Par paliem jādomā ilgtermiņā

2013. gada ziemas ļoti vēlā izskaņa un tam sekojošais ļoti straujais pavasaris jau aprīļa vidū- tas ir "labs" sākums, lai daudzos mūsu novados rastos masīvi pavasara palu (plūdu) draudi. Kad rakstās šis raksts – tad ūdens līmeņa celšanās vērojama daudzviet, bet maksimālais uzplūdums vēl ir priekšā. Vismaz dažiem iedzīvotājiem ne visa tālu no upēm dzīvojošajiem – pāris tuvākās nedēļas būs "visai jautras". Dažas domas šajā sakarā īpaši meteolapa.lv saitei...

 

Attēlā: Lielupe pie Emburgas 14.4.13., attēla autore - Saulcerīte no Meteolapas.

 

Jā...

 

* Mūsdienās dzīvot dažādu ūdeņu tuvumā – tas ir: dzīvot moderni, šiki un vispār tādā līmenī, ka dažiem citiem ne tik veiksmīgiem kaimiņiem rodas zināma skaudība par konkrētajiem veiksminiekiem un nožēla par savu dzīves nevarēšanu. Līdz zināmam brīdim... kad šie citādi glāmainie ūdeņi kādā jaukā pavasara dienā pārvēršas par draudošu stihiju. Un tad jau palienēs esošo savrupmāju īpašnieki var apskaust dažus varbūt ne tik veiksmīgus, taču daudz reālāk domākošos līdzcilvēkis – kuri ne tik daudz pilīm līdzīgās, bet samērā drošos mājokļus paspējuši iekārtot augstākās pakalnēs un tālāk no upēm. Vienvārdsakot: par palu iespējamību ir domājuši ilgtermiņā.

 

 

* Jāsaka, par ilgtermiņa domāšanu liecina fakts – ja kāds saimnieks savu mitekli būvē (nopērk) tādā vietā, kur šamējam dzīvi neapdraudēs ne pali, ne zemes noslīdeņi, ne akmens krāvumu gāzieni no tuvējām klintīm, ne arī vulkāna izvirdumi ar pēcāku lavas tecējumu dažu desmitu kilometru garumā no krātera rajona. Pie viena padomājot arīdzan – lai nebūtu apdraudējumi no orkāniem jūras krastos vai tropisko vētru brāzieniem. Arī: lai jūras krasts – kādas rudens vētras laikā – brukdams nenobrucina arī dzīves mājas ārējo sienu.

 

 

* Pali- tā ir regulāra parādība praktiski katru pavasari. Atceramies, 2011. gadā bija masīvi plūdi Ogrē un pie Gaujas Carnikavas rajonā, 2012. gadā - tādi bija daudz mazāki, vien pie Jelgavas tur zem ūdens bija nelielas teritorijas. Plūdi jau paspēja būt vienreiz arī 2013. gadā ap janvāra sākuma, atkal fatālajā Ogrē. Tagad esam jaunas šīs parādības sākumā: jau pēc masīvi aizgulējušās ziemas, kam pēc sparīgi kūstošajiem ūdeņiem vienlaikus lielā daudzumā ir jānoplūst. Un parādībai nav pat jāpiesauc kāda tur grūti pamanāma statistika. Tā nāk ciemos bieži, reizēm burtiskā nozīmē pa durvīm un logiem vienlaikus.

 

 

* Tamdēļ mums pašiem kaut kā ir jātiek vaļā no domas "ar mums nekas nenotiks". Vēl nesen dažiem siltiem bļitkotāju uz Rīgas līča ledus likās, ka "nāves ēna" paskries garām. Šodien atkal Lielupes grīvā pāris zemledus kaislīgie makšķiernieki ar glābējcilvēku spēkiem esot nodabūti no ceļojošiem ledusgabaliem. Arī viņiem likās – "nekas nenotiks".

 

 

* Vēl kādam var likties – "ka nekas nenotiks", taču vienā šādā siltā aprīļa dienā pievakarē stundas laikā vakariņu galda vietā virs grīdas skalojas kāds metrs netīrīti ūdeņi no tuvējās upes. Uz reizi varu iedomāties: tagad jāgaida- kad šis līmenis kritīsies, kad iztecēs ārā pa durvīm. Kad būs jārevidē vai pat jālikvidē apslapušās mēbeles ar daudzām mantām iekšā. Kad pus-vasaras garumā būs māja jāžāvē, kad augustā (un tā katrā otrā vai trešajā gadā) būs atkal ārsiena jākrāso. Un tas viss plusā pie tā, ka par māju aizņemts kredīts kārtējā "zviedru bankā", un ka šī kredīta atmaksas gals redzams vien pēc gadiem 15 (pie nosacījuma, ka pašam saglabāsies ienākumu stabilitāte...). Nemaz jau nerunājot par to, ka elektrību pēc-plūdu mājsaimniecībai arīdan nepieslēgs atpakaļ pirmajā sausajā dienā, bet tikai tad – kad "Sadales tīklu" darbinieki būs remontus veikuši, nomainījuši dubļainos vadus un apskretušos kontaktus.

 

 

* Jau sagaidu iebildumus- "reiz tā neesot bijis, tad – kad uz upēm tie HESi nebija tā sacelti lieli un mazi". Jā, ir zināma taisnība – hidroelektrostacijas gan uz Daugavas, gan arī mazākās upītēs jūtami maina ūdens tecējumu režīmu. Ziņās pa reizei uzsprāgst vēstis par zemes un māju īpašnieku konfliktiem ar hidroelektrostaciju priekšniekiem. Tomēr visas problēmas ir jārisina. Risinājums: pērkam māju tālāk no krastiem, tas jau nekas- ja karstā vasaras dienā mums ir pāris 200-300m lieks gājiens līdz upes peldvietai. Tā teikt, kājas jūtami nenogurdinās. Vai arī – ja jau reiz ir tā milzīga bauda būt pie ūdeņiem tik tuvu, ka pāri slieksnim un taisni peldus, tad jārēķinās ar dienām dažām melnām un slapjām. Kad upe atprasa savu parādu par to labo dzīvošanu. Un mums dod vēl vienu mācību – domājam par visu ilgtermiņā.

 

 

Bija dažas pārdomas. Vai ne? Turpinām vērot dabu!

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 16.04.2013 09:26

    Prieks ka noderēja bilde,bet pati pēc tām palu medībām tagad slimoju pa mājām.

    Ielādē...
    1. 16.04.2013 10:06

      ...veseļojamies!

      Ielādē...
  2. 16.04.2013 11:37

    Mana vīra radiem piederēja mājas Iecavas upes palu zonā.Toreiz, sen atpakaļ , izvēlēties īpaši laikam nevarēja, laimīgi bija par jebkuru zemes pleķīti, kur varēja mājiņu uzbūvēt. Tad nu- reti kuru gadu iztika bez paliem, tas ,drīzāk, bija izņēmums.Apmēram 70 gadu laikā tikai 2 vai 3 reizes ūdens bija atnācis līdz pašai mājai , kad bija jāaizved govs līdz kaimiņiem.Taču katru gadu paliem gatavojās: lika gultas uz ķieģeļiem, lai gadījumā nesamirkst, arī citas mēbeles sakrāva augstāk, drēbes nesa uz istabas augšu utml.Pārvietojās līdz šosejai (ceļam) ar laivu.Neviens toreiz viņus pat netaisījās "glābt".Sadzīvoja ar paliem, kā paši prata.Toties vīrs joprojām atceras, kā skatījušies pa virtuves logu,dzerot rīta kafiju, un redzējuši, kā pa kartupeļu lauku saulē zivis rotaļājušās, kā braukuši ar laivām un līdakas ķēruši pa grāvjiem(laikam jau nedrīkstēja, bet nu jau noilgums iestāj… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

    Ielādē...
    1. 16.04.2013 11:59

      Man gan nav atmiņā neviens palu "stāsts". Vienreiz nācās atrakt notekcauruli grāvim dziļā bērnībā, jo ūdens taisījās nopludināt ceļu uz pamatskolu/ bet tas jau neskaitās. Varbūt kādam no jums ir palu pieredze...??

      Ielādē...
  3. 16.04.2013 19:24

    Lai aizbrauc uz Āraišu ezerpili - senie latvieši par pALiem neuztraucās, jo viņu mājas ir būvētas uz pĀĻiem

    Ielādē...
    1. 16.04.2013 19:27

      Viņi jau toreiz domāja ilgtermiņā :)

      Ielādē...
  4. 16.04.2013 21:41

    Nu tie kas treknajos gados nopirkuši māju regulāri applūstošā vietā - paši vainīgi, valstij nebūtu jātērē nekādi līdzekļi viņu aizsardzībai no plūdiem. Latvija nav tik pārapdzīvota, ka nav iespējas iegādāties zemes gabalu neapplūstošā vietā. Ja māja ir upes palienē pāris m virs upes vasaras līmeņa, tad tur nav jābūt hidroloģijas speciālistam, lai pateiktu ka pavasarī ūdens skalosies istabā.

    Ielādē...
  5. 16.04.2013 21:56

    Es arī uzskatu - ja tu pērc vai būvē māju, tad tādu lietu kā iespējamā applūšana nedrīkst neņemt vērā, tā ir vienkārši pašu nolaidība, bezatbildība. Un tādus sūdus lai strebj paši.
    Citādi ir tiem cilvēkiem, kam mājas agrāk neapplūda, bet tagad applūst dažādu tuvējā teritorijā veiktu būvniecības vai apkārtnes pārveidošanas darbu dēļ (tie paši HESi u.c.). Viņiem nebija reālu iespēju ietekmēt to, kas tuvumā rakts, uzbērts, būvēts vai cits kas darīts, bet tagad bieži nav iespēju pārcelties uz dzīvi citur... Bet tādu jau pārāk daudz nav, vien daudzi "karstās putras strēbēji" tagad mēģina sevi par tādiem padarīt, piesaucot tos pašus HESus, kaut gan īstenībā viņu būves jau tāpat atrodas tik tuvu upei, ka lielākos plūdos applūstu tik un tā, ir tur tas HES vai nav.

    Ielādē...
    1. 16.04.2013 22:11

      Jā, tas ir atsevišķs jautājums par tiem HESiem... Ziņās palaikam izsprūk informācija, ka grēko jau šais laikos sabūvēto mazo HESu īpašnieki. Jāsaka, pie mums dibināt jebkuru jaunu uzņēmumu: jāiziet cauri arī masīvajai birokrātijai (es to uz savas ādas baudu, gan ne HES saistībā...). Jādomā, pirms izsniedzam šo mini-spēkstaciju saimniekiem attiecīgās būvatļaujas, tajās ir iekļautas arī iespējamo seku novērtējums uz apkārtējo dabu. Tostarp izpētīta iespējamo palu/plūdu iedarbība pēc upes tecēšanas režīma maiņas HESu saistībā. Izskatās, ka ne vienmēr tas notiek- vai arī viss risinās formāli. Un cietušo māju iedzīvotājiem ir jāsūdzas instancēs vai tiesās jāiesniedz prasība pret spēkstaciju īpašniekiem. Liels čakars!

      Ielādē...
  6. 19.04.2013 12:24

    Vajag Saeimā iesniegt priekšlikumu - Pļaviņas pārdēvēt par Dīķiem! :)

    Ielādē...
    1. 19.04.2013 12:53

      Un ne tikai Pļaviņas!

      Ielādē...
  7. 19.04.2013 15:04

    Atbildìba par bojätajäm mäjäm bùtu jauzñemas to ìpa$niekiem un bùvat£auju izsniedzèjiem,jo ne jau täs upes $ogad säka tecèt.Tas lieläko uzsvaru liek uz näkotnè plänotajäm apbùvèm,ka jäpielägojas vairäk músu upju senleju geogräfijai.

    Ielādē...
    1. 19.04.2013 15:20

      Pilnīgi pareizi!

      Ielādē...
    2. 19.04.2013 16:48

      Kā teritoriju plānotājs ar stāžu varu apgalvot, ka tas ir liels akmens mūsu dārziņā... taču nepelnīts tai pašā laikā. Plānošanas noteikumi, kas ir izstrādāti saskaņā arī ar ES Plūdu direktīvu, prasa teritorijas plānojumā iezīmēt plūdu apdraudētās teritorijas, kurās, attiecīgi, būtu nosakāmi būvniecības ierobežojumi, atļaujot vien pagaidu būves un hidrobūves. Bieži vien šīs teritorijas plānojumos tika iezīmētas "uz dullo" vai pat vispār nemaz, jo par plūdu riska aprēķinu tika prasītas summas, kas bija salīdzināmas ar visu kopējo plānošanas budžetu vai pat krietni pārsniedza to. Turklāt veikli (vai vienkārši naudīgi) cilvēki pamanījās visādiem līdzekļiem ierobežojumus apiet. Par ko, savukārt, liels FUJ!! būvvaldēm un to korumpētajām personām. Visur, kur palienēs pēc apmēram 2003.gada saceltas mājas, pēc būvvaldes amatpersonām droši var ierasties pakaļ KNAB. Attiecībā uz šīm platīb… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

      Ielādē...
      1. 19.04.2013 18:10

        Paldies par profesionālo komentāru :)

        Ielādē...
  8. 21.04.2013 11:53

    Ja kādam ir velmes var atsutit šī pavasara plūdu foto manam blogam...
    e-pasts: [email protected]. Tās tiks ievietotas šeit.

    Ielādē...
  9. 24.04.2013 13:41

    (24.4.13., 13:30) Tagad LRadio1 premjers Valdis Dombrovskis runā par šo plūdu problēmu (atbildēt uz klausītāju jautājumiem) ... premjera - prāt: tā esot problēma, ka pašvaldībās, kur izsniedz būvatļaujas, reizēm ne visai novērtē plūdu iespējamību tais vai citās teritorijās.

    Ielādē...