Februārī gaidāmas līdzīgas laikapstākļu tendences kā aizvadītajā janvārī

Februārī gaidāmas līdzīgas laikapstākļu tendences kā aizvadītajā janvārī

    Neticami, bet šoziem oficiāli vairs palicis tikai viens ziemas mēnesis - februāris, pēc kura tad arī varēsim šo ziemu novērtēt kopumā. Pagaidām šo ziemu var uzskatīt par mainīgu, mitru, atkušņiem bagātu un samērā drūmu - īsta ziema ar lielu salu un kārtīgu sniega segu mūs pagaidām ir aplaimojusi labākajā gadījumā tikai uz dažām dienām. Ja runājam konkrēti par aizvadīto janvāri, tad jāsecina, ka tas aizvadīts ar ļoti siltu laiku, īpaši janvāra pirmajā pusē, kad gan piedzīvojām arī laikapstākļu lielāku mainīgumu - vairāk nokrišņu, brīžiem pat straujas temperatūras svārstības, stiprāku vēju, bet mēneša otrajā pusē piedzīvojām mierīgāku, sausāku, rēnāku un drūmāku laiku, tomēr visu janvāri aktīvā ciklonu darbība tā arī neļāva mums iestāties īstai ziemai. Lai gan ar sniegu janvāris nebija skops, jo biežie nokrišņi lielākoties tomēr bija sniega veidā, sniega sega uz zemes neturējās pozitīvo gaisa temperatūru dēļ. Līdz ar to var teikt, ka 2015. gada pirmais mēnesis lielas laikapstākļu kopējo tendenču izmaiņas nav nesis - turpinās silts un pārsvarā arī nokrišņiem bagāts laiks. Šajā rakstā kā jau parasti - atskats uz janvāri un laikapstākļu prognozes februārim.     Kopumā 2015. gada janvāra vidējā temperatūra bija -0,7, kas ir 3,9 grādus virs normas, līdz ar to piedzīvojām pēdējo 7 gadu siltāko janvāri. Pagājušā, 2014. gada janvāris, lai gan ar krietni plānāku sniega segu kā aizvadītajā mēnesī, bija 5,4 grādus aukstāks. Tikai 2 janvāra diennaktīs - 6. un 7. janvārī gaisa temperatūra bija zem normas un vēl divās - 5. un 8. tā bija tuva normai, bet visā pārējā laikā temperatūra svārstījās 2-8 grādus virs pēdējā 91 gada ilggadīgi vidējiem rādītājiem. Neparasti silts laiks Latvijā valdīja 2. un 13.-14. janvārī, kad kopumā Latvijā tikai pārspēti 12 siltuma rekordi, no kuriem 4 - 14. janvārī nakts laikā. 2. un 13. janvāris bija arī mēneša siltākās dienas ar vidējo temperatūru attiecīgi +4 un +3,7 (mēneša aukstākā diennakts - 7. janvāris ar -11,3). Janvāra augstākā gaisa temperatūra tika uzstādīta 2. janvārī Mērsragā - +7,7, savukārt mēneša zemākā gaisa temperatūra (-21,8) tika fiksēta Zosēnos 7. janvāra agrā rītā. Mainīgo laikapstākļu dēļ janvāra sākumā mēneša augstākā un zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta tikai ar 5 dienu starpību.     Janvārī cikloniska darbība valdīja 19 dienās no 31, kuru laikā Latviju pārstaigāja aptuveni 10 dažādi cikloni, no kuriem lielākā daļa bija aktīvi, līdz ar to nesa lielu nokrišņu daudzumu un mēneša sākumā arī stipru vēju. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā 2015. gada janvārī bija 78,3 mm, kas par 77% pārsniedz normu. Nokrišņu lielākā daļa zemi tomēr sasniedza sniega un slapja sniega veidā, retāk nokrišņus veidoja lietus vai atkala. Augstās gaisa temperatūras dēļ janvāra sākumā sniega nebija tik pat kā visā valstī, taču sākot no mēneša 1. dekādes vidus stabila sniega sega izveidojās valsts austrumos, kur tā, lielāka vai mazāka (vidēji ap 10-20 cm), saglabājās līdz janvāra beigām, maksimālo biezumu sasniedzot janvāra beigās - 26. janvārī Alūksnē (26 cm). Valsts rietumu daļā un Zemgalē sniega sega zemi klāja janvāra lielāko daļu, tomēr atkušņu dēļ tā bija periodiska un biezumā lielākoties nepārsniedza 10 cm. Nepastāvīgo laikasptākļu dēļ janvārī piedzīvojām gandrīz visas dabas parādības, ko vien var piedzīvot Latvijā gada laikā - bija vērojams gan putenis, gan migla, sarma, salna un pat pērkona negaiss (14. janvārī Rīgas centrā).     Tomēr aktīvie Atlantijas cikloni nesa ne tikai ievērojamu nokrišņu daudzumu, bet arī stipru vēju, īpaši janvāra sākumā, kas brīžiem (2.-4. un 10.,11. janvārī) piekrastē brāzmās pārsniedza 20 m/s, maksimālo vēja ātrumu brāzmās sasniedzot 11. janvārī Liepājas ostā (31 m/s). Vējš brāzmās līdz 10 m/s pārējā valstī bija novērojams gandrīz katrā janvāra dienā, izņemot periodu no 22. līdz 28. janvārim.     Janvārī saule spīdēja neparasti maz - aptuveni 25 stundas visa mēneša laikā - tas ir pat vēl mazāk nekā aizvadītajā novembrī un decembrī.

LAIKAPSTĀKĻU RAKSTUROJUMS PA DEKĀDĒM

    2015. gada pirmās dienas iesākās ar neparasti siltu gaisu, kas Latvijā aktīva ciklona siltajā sektorā ieplūda no dienvidrietumiem, līdz ar to gaisa temperatūra dienās sasniedza pat +2...+8 grādus (dažviet tika pārspēti janvāra sākuma siltuma rekordi) un brīžiem lija. Tomēr Latviju šķērsojot tā paša ciklona aukstajai frontei, jau 4. janvārī lietu nomainīja sniegs, un gaisa temperatūra pazeminājās. Aktīvais ciklons janvāra sākumā atnesa arī stipru vēju (vietām piekrastē līdz 24 m/s) un ūdens līmeņa paaugstināšanos gan piekrastē vēja dēļ, gan Ogres upē ledus kušanas dēļ, tomēr plūdi netika novēroti. Dekādes vidū - laikā no 5. līdz 8. janvārim Latvija uz īsu brīdi nonāca aukstā anticiklona ietekmes sfērā, līdz ar to vien uz dažām dienām gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja līdz -10...-15, naktī uz 7. janvāri vietām arī līdz -20...-22 grādiem. Dekādes pēdējās dienās valstī atkal aktivizējās ciklonu darbība, kas atnesa jaunu gaisa temperatūras paaugstināšanos līdz -2...+3 grādiem un intensīvus nokrišņus. Tā kā tas valsts lielākajā daļā bija slapjš sniegs, aktīvi pieauga sniega sega, lielākajā daļā valsts sasniedzot 5-15 cm, tomēr pozitīvo temperatūru dēļ sniega sega atkal plaka un kusa. Mēneša pirmo 10 dienu vidējā temperatūra bija -1,7, kas ir 2,4 grādus virs normas, līdz ar to tā kļuva par janvāra aukstāko dekādi. Nokrišņu bija daudz - kopumā 32,5 mm, kas ir 204% vidējā ilggadīgā novērotā.


Dekādes augstākā gaisa t. +7,7 (2.I Mērsragā)

Dekādes zemākā gaisa t. -21,8 (7.I Zosēnos)

    Janvāra otrajā dekādē kopumā valdīja ļoti silts un nokrišņiem bagāts laiks. Dekādes vidējā gaisa temperatūra bija pozitīva (+1), kas vidējos ilggadīgos rādītājus pārsniedza par 5,8 grādiem, savukārt vidējā nokrišņu summa (33,6 mm) bija 227% no normas jeb pēdējo 90 gadu ilggadīgā rādītāja. Mēneša otrā trešdaļa iesākās ar vētru piekrastes rajonos (Liepājas ostā 31 m/s) un ļoti augstu ūdens līmeni piekrastē, kas tur izraisīja arī plūdus un smilšu noskalošanos Kurzemes jūrmalā. Dekādes pirmajās dienās temperatūra vēl bija ap +3...-5 grādiem, 12. janvāra rītā valsts ziemeļaustrumos noslīdot līdz pat -9 grādiem, pie tam nokrišņiem lielākoties esot sniega veidā, sniega sega valsts austrumu daļā sasniedza pat 10-25 cm. Tomēr turpmāk dekādes gaitā jauni cikloni uz Latviju atkal atnesa nokrišņus un siltumu - maksimālajai diennakts gaisa temperatūrai sasniedzot pārsvarā +1...+5 grādus. Nokrišņi nu jau lielākoties bija lietus vai slapja sniega veidā. Tā kā gaisa masa bija nestabila, ciklonu aizmugurē brīžiem veidojās nelieli, bet aktīvi cikloni. Viens no tādiem 14. janvārī tikpat kā visā Latvijā atnesa ļoti stiprus nokrišņus - stipru lietu un intensīvu lielpārslu slapju sniegu, ko Rīgā pavadīja arī zibens un pērkona grāviens. Šajā laikā temperatūra nakts stundās tomēr brīžiem noslīdēja līdz 0 un mazliet zemāk, līdz ar to daudzviet ceļi bija īpaši slideni. Intensīvajā un ilgajā atkusnī lielā daļā valsts nokusa iepriekš uzsnigusī sniega kārta, tai saglabājoties biezumā līdz 15 cm tikai Vidzemē (izņemot tās galējos ZR), savukārt Ogres upē tika novēroti samērā lieli plūdi, izkustoties upes ledum. Vien dekādes pašās  beigās Latvija nokļuva attāla anticiklona malā, līdz ar to gaisa temperatūra atkal noslīdēja līdz 0...-6, un nokrišņi mitējās.

Dekādes augstākā gaisa t. +7,0 (16.I Kuldīgā)

Dekādes zemākā gaisa t. -10,1 (20.I Zosēnos)

    Mēneša pēdējā dekādē piedzīvojām pelēku, drūmu un krietni mierīgāku laiku kā janvāra pirmajā pusē. Izņemot janvāra pēdējās dienas, pārējā laikā šajā dekādē laikapstākļus noteica pārsvarā attāls anticiklons un mazkustīga ciklona frontes, līdz ar to debesis pārsvarā bija apmākušās, brīžiem nedaudz sniga. Latvijā šajā laikā valdīja neliels sals - pārsvarā ap 0...-5 grādiem, tikai brīžiem, naktīs debesīm skaidrojoties, temperatūra lokāli noslīdēja līdz -6...-10 grādiem. Taču janvāra pēdējās 3 dienās Latviju jau atkal līdz ar aktīvu ciklonu no rietumiem sasniedza arī siltāks gaiss un nokrišņi - lietus, vietām slapjš sniegs. Sniega sega, kas dekādes gaitā klāja tikpat kā visu valsti, biezumā no 1-26 cm, dekādes pēdējā dienā atkal kusa vai vietām atkal izkusa pilnībā. Arī šī janvāra dekāde bija siltāka par normu - vidējā gaisa temperatūra -1,4, kas ir 3,7 grādus virs pēdējā 91 gada vidējā rādītāja, tomēr, atšķirībā no citām dekādēm, šī vairs ar lielu nokrišņu daudzumu neizcēlās - to dekādes summa sastādīja 11,6 mm, kas pat ir mazliet mazāk (87%) par vidējo.

Dekādes augstākā gaisa t. +3,4 (31.I Skultē)

Dekādes zemākā gaisa t. -9,6 (28.I Jelgavā)

Atskats uz laikapstākļu prognozi janvāra 2. un 3. dekādei.

    Prognozes izvērtēšana iekļauta tabulā:
Piepildījās Nepiepildījās Daļēji piepildījās
 Mēneša otrās dekādes lielākajā daļā laikapstākļus noteiks Atlantijas cikloni, atnesot dažāda veida nokrišņus  Janvāra 2. dekādes pēdējās dienās gaidāma snigšana  Janvāra pēdējās dekādes pirmajā pusē temperatūra no jauna paaugstināsies
 Mēneša otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra būs aptuveni 5 grādus virs normas, nokrišņu daudzums nepilnas 2 reizes virs normas    Janvāra pēdējās dienās gaidāma sala nostiprināšanās līdz -2...-14 grādiem
 Janvāra 2. dekādes beigās Latviju sasniegs mazliet vēsāks gaiss    Janvāra vidējā gaisa temperatūra gaidāma 3 grādus virs normas
 Mēneša 3. dekādē laikapstākļus noteiks pārsvarā ciklonu darbība, bet nokrišņu būs mazāk kā    
 Mēneša 3. dekādē gaisa nokrišņu daudzums atbildīs vidējam    
 Nokrišņu daudzums janvārī būs ~150% normas    
Februāra sākumā gaidāma temperatūra ap 0...-10    

Punktu piešķiršanas sistēma: 1 punkts - pareizs apgalvojums, 0,5 punkti - daļēji pareizs apgalvojums, 0 punkti - nepareizs apgalvojums

  Kopumā 11. janvārī publicētā prognoze janvāra 2 dekādēm šoreiz ieguvusi 8,5 punktus no pavisam 11 iespējamajiem, kas nozīmē, ka prognoze piepildījusies par 77%. Principā tai ir tikai dažas neprecizitātes, vairāk saistītas ar laikapstākļu detaļām, jo kopumā tā gandrīz ir piepildījusies. Šoreiz pat lielāku laikapstākļu kopējo kļūdu deva nevis nokrišņi, bet gaisa temperatūras tendences. Tāpat arī prognozes precizitāti noteikti ietekmēja arī vēlais publicēšanas laiks, līdz ar to prognoze uzreiz kļuva precīzāka nekā iepriekšējās. Patlaban pēdējo 4 prognožu vidējā precizitāte ir aptuveni 61%.

Februārī gaidāmi līdzīgi laikapstākļi kā pirmajos ziemas mēnešos

   Ziemas pēdējā mēnesī februārī jau pagājušas pilnas 5 diennaktis, kuru laikā atradāmies ne ciklonu, ne anticiklonu ietekmē, tomēr brīžiem vietām bija novērojami arī pārsvarā neliela vai mērena rakstura nokrišņi (sniegs) un naktī uz 6. februārī valsts austrumos arī nedaudz nopietnāks sals līdz -6...-16 grādiem, tomēr jau šodien, 6. februārī valsti no ZR pārstaigā visai mazaktīva nokrišņu zona, kas saistīta ar ciklonu darbību virs Islandes un Skandināvijas, aiz kuras ieplūst mazliet siltāks gaiss. Tomēr aktīvāka ciklonu darbība pie mums gaidāma tuvākajās divās dienās - 7. un 8. februārī, kad valsti no ZR sasniegs aktīvs ciklons, atnesot intensīvus sniega un slapja sniega nokrišņus. Aiz nokrišņu zonas 8. februārī pastiprināsies Z vējš, vietām piekrastē brāzmās līdz 25 m/s un kopā ar īslaicīgiem sniegputeņiem Latviju uz neilgu laiku sasniegs aukstāks gaiss, un ja temperatūra sestdien un svētdienas pirmajā pusē vēl svārstīsies ap -3...+3, tad 8. februāra otrajā pusē un 9. februārī Latviju sasniegs augsta spiediena atzars ar saulainu laiku, atnesot temperatūras pazemināšanos līdz -3...-12 grādiem, bet naktīs valsts austrumos pat -13...-20 grādu lielu salu. Tomēr jau dekādes pēdējā dienā sākot no Kurzemes valsti pārstaigās mazaktīva siltā atmosfēras fronte, aiz kuras jau dienas laikā gaiss atkal iesils līdz 0...+4 grādiem.Mēneša pirmā dekāde kopumā būs aptuveni 3 grādus siltāka par normu, nokrišņu daudzums varētu būt tuvs vidējam vai nedaudz virs tā.    Mēneša otrās dekādes sākumā laikapstākļus turpinās noteikt Atlantijas cikloni, tomēr atradīsimies to neaktīvajā zonā, līdz ar to nav gaidāmi būtiski nokrišņi, starp mākoņiem brīžiem uzspīdēs saule, un joprojām saglabāsies silts laiks - gaisa temperatūra dienās ap +1...+4 grādiem, naktīs +1...-5. Taču dekādes vidū Latviju atkal sasniegs visai aktīvs Atlantijas ciklons, kas atnesīs jaunus nokrišņus - gan lietu, gan sniegu un piekrastē arī vēja pastiprināšanos - atkal iespējama vētra. Dekādes otrajā pusē valsts austrumos temperatūra pārsvarā būs zem 0 - diapazonā no 0 līdz pat -10, bet Kurzemes rietumkrastā tā būs robežās no -2 līdz +6, citviet gaidāmas nullei tuvas temperatūras (vissiltākais laiks gaidāms ciklonu siltajā sektorā, vēsākais starp cikloniem) Līdz dekādes beigām brīžiem joprojām iespējami nelieli nokrišņi - slapjš sniegs un neliels lietus. Dekāde kopumā būs aptuveni 4 grādus siltāka par vidējo rādītāju, nokrišņu daudzums - aptuveni 150% pēdējā 91 gada vidējā rādītāja.    Mēneša trešajā dekādē Atlantijas ciklonu darbība pierims un laikapstākļus virs Latvijas pārsvarā noteiks anticikloni, kas nesīs lielākoties sausu un visticamāk arī saulainu laiku. Gaisa temperatūras gan joprojām saglabāsies visai augstas - dekādes pirmajās diennaktīs dienas laikā pārsvarā ap +2...-2, bet dekādes vidū gaisa temperatūra dienās būs nedaudz zemāka - 0...-5. Lai gan dienās sajutīsim pavasara vēsmas, naktis vēl gaidāmas aukstas - temperatūrai noslīdot līdz -5...-15 grādiem. Nav izslēgts, ka februāra pēdējās dienās valsti atkal sasniegs mazaktīvs Atlantijas ciklons, atnesot nelielus nokrišņus. Mēneša pēdējā dekāde varētu būt temperatūru ziņā tuva vidējam, nokrišņu daudzums varētu būt mazliet zem tā.    Kopumā februāris atkal gaidāms siltāks par normu - dažādi prognožu modeļi prognozē, ka mēnesis būs sākot no 1 līdz pat 4-5 grādiem siltāks par normu - vidēji februāris varētu būt aptuveni 3 grādus siltāks par ilggadīgi vidējo (-4,7), bet ne tik silts kā iepriekšējais. Nokrišņu daudzums - aptuveni 125% normas.

   Pašlaik prognozes liecina, ka marta sākumā Latvijā varētu būt gaidāms sauss un saulains laiks ar salu no 0 līdz -10 grādiem. Pavasaris šogad varētu būt pakāpenisks un īpaši nesteigties. Stabilu pavasara iestāšanos visā Latvijā ilgtermiņa prognožu modeļi pagaidām uzrāda tikai marta otrajā pusē.

Atcerieties, ka ILGTERMIŅA PROGNOZES NEVAR UZTVERT PILNVĒRTĪGI, jo laikapstākļus uz priekšu paredzēt ir ļoti sarežģīti! Tās var  ieskicēt gaidāmās laikapstākļu tendences, nevis konkrētus laikapstākļus!

P.S. Lai februāris katram no mums atnes kaut nedaudz no īstas ziemas... :)

   

Rakstā izmantotie avoti:

Attēli un to autori:

  • Pirmajā bildē zilpelēki sarmotās Allažu ainavas 28. janvārī no galerijas "Zilpelēki sarmotā", kuras autore ir Migla.
  • Otrajā bildē Daugavas sniega un ledus raksti janvāra sākumā no galerijas "Sniegotā un slapjā Rīga". Autors: gubumākonis.
  • Trešajā bildē siltā avota ūdeņu cīņa ar salu no galerijas "Zvaigznes diena". Autore: Migla.
  • Ceturtajā bildē sarmas kristāli Rīgā 19. janvārī. Fotogrāfijas autors gubumākonis. Šo un vēl citas fotogrāfijas var apskatīt galerijā "Janvāra fotogrāfiju apkopojums".
  • Piektajā bildē 24. janvāra rīta piezemes migliņa no galerijas "Sniegota janvāra diena". Autore: Migla.
  • Sestajā bildē Arkādijas parka ūdeņi pelēcīgajā janvāra nogalē no galerijas "Pelēki liegā ziema". Autors: Rūdolfs.
  • Septītajā bildē koki kādā Siguldas parkā 9. janvāra rītā. Fotogrāfijas autore Migla. Šo un vēl citas fotogrāfijas iespējams apskatīt galerijā "Janvāra fotogrāfiju apkopojums".
  • Astotajā bildē Kārļa dienas pusdienlaiks meža pļaviņā kopā ar stirnām no galerijas "Zilpelēki sarmotā". Autore: Migla.
  • Devītajā fotogrāfijā Zvaigznes dienas saullēkts Allažos no galerijas "Zvaigznes diena", un arī šīs galerijas autore ir Migla.
Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 06.02.2015 21:49

    Starpcitu, Lvģmc tagad pasācis savus mēneša raksturojumus taisīt īsus un bezjēdzīgus - kuros ir tikai sausi skaitļi. Agrāk vēl bija kaut kādas tabulas, datu analīze, bet tagad nekā... Īstena peļņas organizācija..

    Ielādē...
  2. 06.02.2015 22:03

    Coolais raksts- sapratu: janvāra prognozē piepildījās par 50% raksta autora interpretācijā.

    Ielādē...
  3. 07.02.2015 02:09

    Ļoti labs faktu apkopojums par janvāri un prognoze februārim! Žēl, ka īstu ziemu arī tā neparedz, bet par to jau pārmetumi planētai Zeme... :)) Varens darbs ieguldīts! Un varu piekrist autoram par LVĢMC darba tendencēm.

    Tikai viena neskaidrība - te mazliet "neklapē" - "piedzīvojām pēdējo 7 gadu siltāko janvāri. Pagājušā, 2014. gada janvāris, lai gan ar krietni plānāku sniega segu kā aizvadītajā mēnesī, bija 5,4 grādus siltāks." - kā šis var būt pēdējo 7 gadu siltākais, ja pagājušais bija 5,4 grādus siltāks? ;)

    Ielādē...
    1. 07.02.2015 11:02

      Gadījās kļūda, kas jau izlabota.

      Ielādē...
  4. 07.02.2015 21:00

    Izklausās diezgan interesanta prognoze, ar mainīgiem laikapstākļiem un bez noturīgiem aukstajiem anticikloniem pārmērīgā daudzumā.

    Ielādē...