Negaiss – 4. daļa

Negaiss – 4. daļa

Pienācis brīdis parunāties par negaisu veidiem, un to attīstības cikliem minūtēs, stundās. Turpinu "meteo skolas" sēriju. Raksta izskaņā – vēl daži interesanti fakti par negaisa mākoņiem.

Negaisi dalās vairākos veidos un vairākos virzienos. Veidi ir: vienšūnas, daudzšūnas, superšūnas negaisi. Vēl ir tiešie un t.s. "apgrieztie" negaisi. Ir arī nosacītie negaisi, ir sausie negaisi. Virzieni:  ir frontālie negaisi, ir "vietējie"/ iekšmasu negaisi, kā arī tropisko vētru iekšpusē esošie. Plusā ir speciālos apstākļos veidojošies pērkona mākoņi. 

Varam iepazīties ar "meteo skolas" iepriekšējiem rakstiem:

1. daļa: vispārējas ziņas par negaisiem.

2. daļa: pērkona mākoņa uzbūve.

3. daļa: aizsardzība pret negaisu.

==================

VEIDI

* Vienšūnas negaisi. Tie ir gadījumi – kad attiecīgajos apstākļos izveidojas "viena šūna" (vārds "šūna" paņemts no angļu vārda cell tulkojuma), jeb saprotamākā veidā runājot – izveidojas viena mākoņu guba. Tāda veidojas vietā, kur notiek lokāla silta un reizē pietiekami mitra piezemes gaisa pacelšanās šaurā sektorā. Vispirms rodas vienkāršs gubu mākonis. Tad tas pastiprinās vertikālā virzienā vairāku kilometru augstumā, līdz sasniedz stāvokli – kad tā virsotne nokļūst augsto mākoņu rajonā (izveidojas t.s. "lakta"), sīkie ūdens tvaiki mākoņa augšdaļā pāriet ledus kristālu formā. Sīkie kristāli veicina arī apkārtējo ūdens tvaiku kondensēšanos ap sevi, tie kļūst smagāki un krīt zemē lietus veidā. Reizēm arī krusas formātā, ja šie ledus kristāli nespaspēj izkust nonākot zemē. Parasti lietus no šādiem mākoņiem ir intensīvs, tautā saukts par "gāzienu". Savukārt intensīvs lietus gāziens rada sākuma posmu elektriskai izlādei: zibeņiem un pērkoņiem. Lietusgāziens izbeidz arī augšupejošo gaisa masu negaisa vietā. Un pēc laiciņa, kad mitruma rezerves "šūnā" (gubā) izbeidzas, tad arī nokrišņu brīdim ir beigas. Vairs nav augšupejošās gaisa masas, mākoņi izklīst – pārveidojoties augšējos "spalvu", ac+as (augsto gubu/ augsto slāņu) padebešos, kas pēc tam izzūd vispār. Un "šūnas" darbība izbeidzas. Parasti viss cikls notiek apmēram pusstundas garumā. Lietusgāziens arīdzan aizņem salīdzinoši nelielu teritoriju. Latvijā "vienšūnas" negaisi ir visai izplatīti attiecīgajos konkrētajos meteo apstākļos.

* Daudzšūnu negaisi. Galvenais negaisu veids pie mums Latvijā. Tādi sastāv no vairākām "šūnām" (gubām), kas vienlaikus var būt dažādās attīstības stadijā. Piemēram, viena mākoņa ietvaros viens "šūna" jau var būt izlijušā stadijā, kamēr cita – vēl tikai top un ceļas uz augšu, gatavojas lietusgāzienam. Jaunās "šūnas" parasti rodas tajā kopējā mākoņa malā, kas ir pretēja tā kustības virzienam. Piemēram, ja negaiss virzās ZA virzienā, tad jaunās "šūnas" rodas tā DR malā. Līdz ar to kopējais negaiss var ilgst stundu vai pat vairākas stundas no vietas. Daudzšūnu negaisi rodas vietās, kur notiek piezemes gaisa celšanās ilgākā laikā. Vizuāli "daudžūnu" negaisi ir ar lielāku horizontālo izplatību, nereti vairāku desmitu kilometru garumā. Platumā (perpendikulāri tā kustības virzienam) arīdzan aizņem pietiekamus kilometrus, pārsvarā 10-15km distancē.

 

* Superšūnas negaisi. Latvijā salīdzinoši reti gadās, bet tomēr... Tas notiek, ja ļoti karsta un reizē mitra gaisa masa ceļas augšā lielākā teritorijā un ilgākā laikā. Tad izveidojas viena daudz lielāka izmēra "šūna" (guba), kas ir nepārtrauktā attīstībā. Vizuāli, notiek nepārtraukta mākoņu celšanās un pāriešana "laktas" veidā. Superšūna arī horizontāli aizņem visai ievērojamu platību. Reizēm pat 50-60km horizontālajā distancē. Daudzreiz tā griežas ap savu asi, vizuāli atgādinot tādu lielu horizontālu riteni pie debesīm. Gandrīz lieki sacīt, tieši "superšūnas" gadījumā vērojamas ekstremālākās negaisu parādības. Līdzās masīvai zibenošanai daudzreiz ir lokālās vētras aiz 40m/s ātrumā pie zemes, tornado, masīva krusa, maksimālās lietusgāzes.

* Kas ir tiešie negaisi? Tie paši "vienšūnas" vai "daudzšūnas" pērkona mākoņi, kas pāri novērojumu vietai virzās klasiskajā hronoloģijā. Vispirms pāri skrien sienas mākonis (vizuāli ir "melnākais" un zemākais mākoņu brīdis), tad seko nokrišņu josla ar maksimālo zibeņošanu. Un pēc laiciņa tajā pusē, no kuriens nāk padebeši, debesis kļūst gaišākas vai skaidrojas. Kamēr pretējā pusē mākoņi vēl aizvien ir maksimāli tumši, tie attālinās. Tad arī nokrišņi samazinās un vēl pēc brītiņa izbeidzas. Izbeidzas arī negaisa laiks. Visiem pierasta aina. Visai bieži varam redzēt – šādos negaisos sienas mākonis ir nevis kā taisna līnija, bet gan horizontāli izliekta. Atgādina milzīgu un horizontāli ceļojošu "āķi" vai "pakavu", kura "mugura" skrien pa priekšu. Līdzīgi "āķa" veidā izkārtojas arī sekojošā nokrišņu josla.

* Kas ir "apgrieztie" negaisi? Tie ir tādi paši, kā tikko aprakstīju vienu rindu augstāk. Tikai – pāri iešanas hronoloģija ir pretēja. Ja smidzinoši nokrišņi parastam negaism ir "astē", tad šajā gadījumā negaisa brīdis ar tādiem sākas. Pēc tam lietus pastiprinās, pastiprinās arī zibeņošana. Viss beidzas ar gāzienu, aiz kura seko beznokrišņu zemais "sienas" mākonis. Šāds negaisu tips pie mums ir salīdzinoši reti, notiek apstākļos- kad augšējos slāņos gaisa masa virzās jūtami ātrāk, nekā pie zemes tuvākos kilometros.

* Kas ir nosacītie negaisi? Tie ir gadījumi, kad zibens (un pērkona) parādības notiek mākoņos, kas nebūtu pieskaitāmi pie cb. Pa reizei zibeņošana notiek biezos slāņu mākoņos, reizēm augstajos ac. Teorētiski zibens var nošķilties jebkura veida mākoņos. Jāsaka, šie gadījumi ir reti, un lielākā daļa "homo sapiens" acis tos neievēro.

* Kas ir sausie negaisi? Tie ir pārsvarā nelielas teritorijas aizņēmušie "vienšūnas" vai retāk "daudzšūnas" pērkona padebeši, kuru lietus nokrišņi nenonāk līdz zemei. Tā teikt, zibeņošana notiek, bet ne piles no debesīm mūsu mazdārziņiem. Šādi veidojas, ja augšupejošās gaisa masas sākas nevis no piezemes slāņa, bet no kādiem augstākiem kilometriem. Un tamdēļ process risinās zemākā intensitātē. Sausie negaisi vizuāli arīdzan ir kā nelielas gubas ar retiem un knapi saklausāmiem pērkona rūcieniem. Sausie negaisi ir vietās, kur gaisa masā ir nepietiekams mtrums parasto pērkona mākoņa veidošanās sākumam, bet tomēr dažviet pie debesīm dažādos augstumos ir nedaudz palielināta mitruma "kabatas". Latvijā reti gadās.

==================

NEGAISU VIRZIENI

Vārdu "virzieni" izvēlējos, lai nejauktos ar "veidiem". Negaisi šajā griezumā dalās frontālajos un iekšmasu. Ir vēl negaisi iekšpus tropiskajām vētrām (taifūniem).

* Frontālie negaisi. Tie rodas visklasiskajā gadījumā – "uz" ciklonu frontēm. Lielum lielā vairumā pie aukstās frontes, retāk siltās frontes iekšienē vai beigu daļā. Viziāli parasti šie mākoņi atgādina gigantisku, vairāku kilometru augstu un vairāku desmitu kilometru garumā esošu "sienu", kas perpendikulāri vai zem kāda leņķa no mūsu vērojuma punkta virzās pāri. Parasti aiz tādiem gaiss kļūst jūtami vēsāks. Ja frontes sākumā ir ar pērkoņiem pilnie cb padebeši, tad tālākā frontes gaitā mums pāri bieži iet zemie slāņu mākoņi, vai arī skaidrojas. Reizēm frontālie negaisi vienas dienas laikā atkārtojas, tas ir tad – ja attiecīgajam ciklonam seko vairākas ("otrreizējās") aukstās frontes. Visai bieži "uz" frontes negaisa mākoņi izkārtojas kā "vienšūnu" vai "daudzšūnu" atsevišķi mākoņi, kas gan iet vienā rindā, tomēr starp tiem ir beznokrišņu joslas. Frontālo negaisu pamatcēlonis – ir siltākas gaisa masas augšupcelšanās pirms aizfrontes vēsākā gaisa ieplūšanas piezemes slānī. Kā pavadošā pazīme frontālajiem negaisiem: piezemes vēja virziena maiņa pulksteņrādītāja virzienā. Vienkāršāk runājot- ja pirms pērkona bija karsts un D virziena pūtiens, tad pēc tam jau ir jūtami dzestrāks, un vējš iepūšas jau no ZR puses.

 

* Iekšmasu negaisi. Jau nosaukums norāda, tie rodas kādas gaisa masas "iekšpusē". Ja aiz frontāliem negaisiem laika apstākļi visai strauji mēdz mainīties, tad šajā gadījumā – pērkona mākoņiem virzoties pāri – nekas īpaši nemainās. Vējš turpina pūst no tās pašas puses, gaisa temperatūra apmēram tāpat. Putniņi čivina vēl aizvien... Iekšmasu negaisi aizņem "teritoriju" nevis "līniju", kā tas ir saistībā ar ciklonu frontēm. Iekšmasu negaisi ir iecirkņos, kur ir pietiekami augsta gaisa temperatūra un gaisa mitrums, kā arī apstākļi gaisa masu vertikālai kustībai uz augšu (meteo profesionāļu valodā runājot – "nestabila"). Iekšmasu negaisi visbiežāk rodas ciklona siltajos sektoros, retāk nelielā pazeminātā spiediena ieplakā starp 2 anticikloniem, reizēm anticiklonu nomalēs. Iekšmasu negaisi rodas arī cikloniskajos apgabalos, nesaistībā ar frontēm. Tostarp arī mums zināmajos "jūras/līča efekta" gadījumos. Iekšmasu negaisi arīdzan ir īslaicīgi, nolīst "vienšūnu" vai "daudzšūnu" režīmā nelielās, savstarpēji atdalītās teritorijās. Reizēm ir apstākļi, kad tie kā atsevišķas gubas izveidojas dažās pēcpusdienas stundās. Šos pa reizei arī sauc par "pēcpusdienas pērkoniem". Šie Latvijā bieži novērojami gada siltajā pusē.

* Tropisko vētru negaisi. Saprotams, Latvijā tādi nemēdz būt. Tropiskās vētras ir karsto platumu grādu "priekšrocība". Un tomēr – kad "mātes" taifūna virpulis izveidojas, tad mākoņu aplocē ap to – ir kā likums negaisi. Reizēm zibeņošana notiek vienlaidus visā šī virpuļa perimetrā. Un līdzās masīvajām lietusgāzēm (kas daudzreiz mērāmas simtos mm dienas laikā) arīdzan zibenošana var notikt pat trīs diennaktis no vietas. Lai šo baudītu, tad laika vērotājiem ir jādodas uz vietām, kur šādas tropiskās vētras ir katru gadu.

==================

SPECIĀLIE GADĪJUMI

Te aplūkoju situācijas, kad cb mākoņi ar pilnu parādību (lietusgāziens, zibeņošana) klāstu veidojas ar konkrēto sinoptisko situāciju nesaistītos gadījumos.

* Vulkānu izvirdumu laikā. Kad ugunsvēmēja kalns ar iekšējo spiedienu augstos padebešos izmet pelnu un gāzu mākoņus, tad līdzās uz augšu parauj arī apkārtējo gaisa masu dažu desmitu kilometru radiusā. Ar šo jaudu pietiek, lai izvirduma laikā rastos parastie mākoņi ar lietusbrāzmām un zibens parādībām. Vēl jāsaka, arī paši izsviestie pelni un gāzes ir ar augstu jonizācijas pakāpi, kas arīdzan veicina zibeņu izlādi. Tamdēļ gandrīz vienmēr izvirduma mākoņa "sēnes" pavada zibens spērieni, kas attālam vērotājam varētu būt arī ekskluzīvi varens skats.

* Lielu ugunsgrēku gadījumā. Vairumā tas notiek, ja ir plaši meža ugunsgrēki. Šādās dienās atmosfērā izsviestie pelni – arīdzan ir labs sākums tviku kondensācijai un mākoņu rašanās brīdim. Pie tam ugunsgrēku siltums rada augšupejošas gaisa strāvas, kas vēl vairāk veicina "vietējo" negaisa mākoņu rašanos. Protams, šādi gadījumi ir salīdzinoši reti. Vairumā meža ugunsgrēki vien "beidzas" ar mazākiem gubumākonīšiem vasaras laikā. Ļoti reti, tomēr negaisa mākoņi rodas- degot arī cilvēku uzceltajām celtnēm. Ja deg vienā mājā bēniņi, tad šādus mākoņus velti gaidīt. Taču ir reizes (piem. Otrā Pasaules kara gadījumā), kad deg veselas pilsētas. Izveidojas pat uguns tornado, kas beidzas ar negaisa mākoņiem netālajā apkārtnē.

* Kodolsprādzieni. Ir reizes, kad "saprātīgais" cilvēks pats pieliek roku, lai rastos citi negaisi. Veicot masīvu kodolsprādzienu, ir vērojama strauja (sekunžu laikā!) mākoņu veidošanās, kas vēl pēc neilga laiciņa var rezultēties parastajā gāzienā ar zibeņiem (un ar kādu radiācijas piedevu...).

* Kosmosa kuģu starts. Šajā reizē veidojas liels gāzu un putekļu mākonis, kas vēl ir stipri jonizēts. Nav gan ziņu, ka šādā veidā ASV Floridā vai Kazahstānas Baikonurā būtu izveidojies kāds konkrēts cb mākonis, tomēr ir fiksētas reizes – kad kosmoplāna starta jonizētais mākonis pievelk zibeni jau no netāli esoša negaisa. Pēdējā laikā gan starta brīži tiek atlikti, ja ir kādi nelabvēlīgi meteoroloģiski apstākļi.

* Cilvēku tiešie eksperimenti. Protams, mums visu vajag izmēģināt, tamdēļ arī dažās vietās uz pasaules ir mēģināts ar jaudīgiem sūkņiem pūst gaisu vertikāli augšpus. Nav neviens apliecinājums, ka šādi būtu radies kaut jel viens negaiss. Bet mūsu fantāzija un vēlme ir, jo sevišķi ar lietu nabadzīgajos pasaules apvidos. Pagaidām vien šī paliek vēlme uz nākotni.

==================

UN VAI JŪS ZINIET...?

* Katrā sekundē uz Zemesslodes notiek 100-150 zibeņi.

* Ik katrā brīdī uz pasaules plosās vienlaikus ap 2000 negaisi, tostarp vērojamas ap 100 "superšūnas".

* Maksimālais gāziens bijis 1994. gada 23. jūlijā tagadējās Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētas Sarajevas apkaimē, vietām 20 minūtēs iemērīts 220mm nokrišņu.

* Maksimālie cumulo nimbus (cb) mākoņu augstums regulāri vērojas Āfrikas lietus zonās ap ekvatoru, gubu virsotnes reizēm aizskrien līdz 22,5km augstumam.

* Ir arī kāds Ginesa rekords, Rojs Selivans (kādreiz dzīvojis ASV Virdžīnijas štatā) savas dzīves laikā saņēmis 7 tiešus zibens trāpījumus dažādos negaisos un visos gadījumos izdzīvojis. Aizgājis no šās saules 1983. gadā 71 gadu vecumā.

==================

Fotogrāfijas: no autora 2007-2012. gadu arhīviem.

Mums vēl priekšā ir negaisu sērijas 5. daļa, kuru veltīsim – pērkona mākoņu vietējai prognozēšanai. Tas ir: pēc dabas pazīmēm īsā laika posmā.

Un, padziļinātiem negaisu interesentiem rekomendēju Wikipedia rakstu latviski. Saite.

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 12.06.2012 18:49

    Labi,paldies,tas viss ir interesanti un skaidri.Vēl tik pāris reizes jāpārlasa,lai atcerētos:)
    Man ir šāds jautājums:kāpēc saka,ka pērkona mākonis nāk ar savu vēju?Resp.,vējš var pūst no jebkuras puses,tas lielais bargais vienalga strauji tuvojas pat pret vēju.Vai tas nozīmē,ka pirms negaisa darbojas 2 gaisa plūsmas?

    Ielādē...
    1. 12.06.2012 18:55

      Par šo gribējās parunāties nākamreiz sērijas ietvaros. Tagad piebildīšu, ja- reizēm vējš pūs pretīm negaisam, bet tas vien tamdēļ - ka negaisa mākoņa sākumposmā ir vertikālā gaisa plūsma, kas rada arī šo pretvēju/ sānvēju. Negaisa mākoņi parasti iet ar kopējās gaisa masas plūsmu. Vēl precīzāk - tā virzienu diriģē gaisa plūsmas augstākos kilometros, ne pie zemes. Vēl- ja negaisa mākonis ir pietiekami plašs, tad tas pie zemes rada daudzus un vienlaikus dažādos virzienos skrejošus vējus.

      Ielādē...
      1. 12.06.2012 18:58

        Tā saucamais -bula laiks?

        Ielādē...
        1. 12.06.2012 19:00

          Man bula laiks gan vairāk asociējas- ar garu anticiklonisku laiku, kad ir vienlaidus karstums un sausums, kas reizēm gadās vasarā.

          Ielādē...
  2. 12.06.2012 19:56

    Pārsmējos-izlasīju ka nākošais būs raksts par negaisa mākoņu protezēšanu:)

    Ielādē...
    1. 12.06.2012 20:01

      Es arī pārsmējos :) :) :)

      Ielādē...
  3. 12.06.2012 18:48

    (tehniski) ps. gribēju šo ielikt "izglītojies" sadaļā- bet nav ielicies nez kamdēļ...

    Ielādē...
    1. 12.06.2012 21:37

      Nebija nekādi kļūdas paziņojumi? Izvēlējāties to kategoriju, bet ielikās pie rakstiem?

      Ielādē...
      1. 12.06.2012 21:58

        Pie rakstu labošanas parādās kādi - "warning", pie raksta labošanas tas netraucē.

        Ielādē...
  4. 13.06.2012 00:59

    Interesanti, vērtīgi! Bija patīkami palasīt. :)
    P.S. Tikai Sarajeva gan nav SERBIJAS galvaspilsēta... :D

    Ielādē...
    1. 13.06.2012 01:42

      ah - pareizi, Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta... (jau ielabots pamattekstā)...

      Ielādē...
  5. 13.06.2012 02:36

    Ļoti labs raksts,interesanti :)

    Ielādē...
  6. 13.06.2012 04:47

    Loti interesanti. Malacis!

    Ielādē...
  7. 13.06.2012 12:50

    Šādu - parastajam cilvēkam saprotamu, bet vienlaikus informatīvi piesātinātu - rakstu ļoti pietrūkst latviskajos informācijas avotos. Paldies, Raiti!

    Ielādē...
  8. 13.06.2012 15:04

    Ļoti labs raksts, daudz kas negaisu jomā tapa skaidrāks. Īpaši tie "pēcpusdienas pērkoni", kas man gluži labi patīk. Liels paldies!

    Ielādē...
    1. 13.06.2012 15:23

      Atceros,ka vienu gadu,es vēl gāju vidusskolā(ap 1974-1977 g.),septembrī kādu nedēļu bija tā,ka diena bija ļoti silta,bet pēcpusdien gandrīz precīzi vienā laikā sākās pamatīgs gāziens.Droši vien arī pērkons un zibeņi bija,īsti neatceros,bet tos regulāros pēcpusdienas lietus Rīgā toreiz salīdzinājām ar tropu zonas laika apstākļiem.

      Ielādē...
      1. 13.06.2012 19:20

        Vai tie tropu negaisi tiesam bija septembri un tika noveroti Riga?

        Ielādē...
        1. 13.06.2012 19:49

          Es personīgi atceros vienu 1. septembri, kad grādi dienā bija +30 (slinkums rakt augšā vecos arhīvus, tas bija 80'to sākumā), toreiz dzīvoju Rīgā. Atceros- tai dienā nebija ko elpot. Protams, naktī pērkons ar zibeņošanu, un pēc tam jau viss atkal nostājās savā vietā...

          Ielādē...
          1. 13.06.2012 22:42

            Jā,gāju uz skolu vasarīgā apģērbā,bet jau ejot no stundām mājup jau viss bija nobriedis lietum.Tik neatceros,kurā klasē es mācījos,diemžēl:(

            Ielādē...
  9. 13.06.2012 16:19

    Izglītojoši ;)) Šķietami sāku atsķirt visas negaisu šūnas...

    P.S. 220mm/20 min. Vai tādā lietū maz var paelpot?

    Ielādē...
    1. 13.06.2012 16:26

      Laikam nevar- tas ir trakāk nekā mājās zem dušas "uz pilnu jaudu" ieslēgtai...

      Ielādē...
      1. 13.06.2012 19:24

        Lejot dusu uz pilnu jaudu spaini, kura malu augstums ir apt. 40 cm (400 mm), spainis pilns ir pec apt. vienas minutes. Ta ka nedaudz parspilets salidzinajums.

        Ielādē...
        1. 13.06.2012 19:50

          Varbūt tiešām - NEDAUDZ ;)

          Ielādē...
          1. 14.06.2012 00:50

            Viss jau atkarīgs arī no dušas jaudas! ;)

            Ielādē...
            1. 15.06.2012 03:14

              Nu es domaju tadu normalu dusu :)

              Ielādē...
  10. 15.06.2012 02:05

    Nevar jau tā salīdzināt, bet dušā parasti strūkliņas ir smalkas, toties "Baigajā gāzienā" biežāk lāses ir lielas, un nevis retas kā dažos vienšūnas negaisos, bet gan nokrišņi ir stipri, vertikāli, bieži bez vēja un tādā gadījumā arī bez pērkona (nav saprotams, tikai kāpēc, piem: arī nakts laikā nevar zibeni novērot, bet gāziens turpinās +/- līdz 30 min!) Laikam, izņēmumi eksistē visur.
    Negaisa gadījumā, ir vējš(bet, ne visās mākoņa zonās). Stipras vēja brāzmas, škiet "izpluinī" lietus lāses, tāpat, kā paceļ šļakatas no jūras virsmas. Tad, starp lielajām "retajām" lāsēm, no vēja ātruma atkarīgā leņķī, tiek pūsti smalki ūdens pilieniņi, un viss izskatās kā ziemas putenī.

    Ielādē...
    1. 15.06.2012 10:32

      "Daudšūnu" negaisos vējš ir grozīgs, jo viena mākoņa ietvaros ir vairākas lietusgāzes -kas spiež to gaisu prom dažā'dos virzienos pie zemes, šis vējš pluinī arī lietusbrāzmas. Tamdēļ rupjas piles var mainīties ar smalkākām un otrādi, reizēm tiešām izskatās "kā putenī".

      Ielādē...
  11. 14.07.2012 19:23

    Nedaudz par negaisu un vēju. Vai negaiss vienmēr nāk pret vēju?
    Tuvojoties negaisam mēs gandrīz vienmēr sajutīsim vēju, kas pūš negaisa virzienā. Tas izriet no paša negaisa veidošanās mehānisma. Negaiss ir silta un mitra gaisa augšupejoša plūsma. Ja kaut kur gaiss iet augšup, tad no visām pusēm ir jāpieplūst klāt jaunam gaisam. Daba tukšumu necieš. Tas arī ir iemesls, kādēļ vienalga kurā pusē mēs atrodamies negaisa mākonim, zināmā attālumā no tā mēs sajutīsim vēju vērstu mākoņa virzienā. Mākonis ir cēlonis, bet vējš ir sekas.
    Pats mākonis pārvietosies citu lielāku procesu iespaidā, parasti to tāpat, kā lielāko daļu meteo procesu, pārvieto globālie vēji virzienā no rietumiem uz austrumiem.

    Ielādē...
    1. 21.07.2012 22:35

      taču reāli pie vērojumiem labākā gadījumā tikai 3 no 100 reizēm vēroju vēju pretī negaisam... :), kā jau pamattekstā rakstīju- vējš pie pērkona mākoņiem ir grozīgs. Parasti pūš prom uz "vētras līnijas" zem sienas mākoņa, bet negaisa gaitā vējš grozās atkarībā no tā- kā izkārtojas lietusgāzes, kas atkal vēja viedā spiež gaisu prom / virzemes līmenī...

      Ielādē...