Lodveida zibens

Lodveida zibens

Jau atkal tuvojas vasaras vissiltākais laika periods Jūlijs un Augusta pirmā puse, kad dabesīs norit visintensīvakie procesi. Pēc karstās vasaras dienas seko negaiss. Zibens šautras debesīs, kam seko pērkona grāvieni, ir bieži novērojamas parādības. Bet kā ar lodveida zibeni? Kluso vai nedaudz šņācoso lodi redzējis ir tikai retais.

Parastā zibens rašanās un norise mūsdienās ir izskaidrota. Dāžādu iemeslu dēļ starp mākoni un zemi rodas liela elektrisko potenciālu starpība. Izrādās, ka tā starp zemi un dažus kilometrus augstumā esošo mākoni var sasniegt pat miljardus voltu. Salīdziniet šo skaitli ar 230 V spriegumu mājas elektrotīklā! Atmosfērā rodas it kā milzīgs kondensators, kura klājumi ir zemes virsma un mākoņi, un mitrajā gaisā notiek caursite - grandiozs elektriskās izlādes process.

Zibens kanāla diametrs ir aptuveni 1 metrs, un sekundes desmitdaļas laikā (0,1 s) no mākoņa uz zemi daudzu impulsu veidā noplūst desmitiem kulonu (10 C - 100 C) liels elektriskais lādiņš. Tas izraisa tūksošiem ampēru stipru strāvu, kas sakarsē gaisu, un tas arī redzams kā zibens uzliesmojums. Pērkona dārdus dzird vēlāk, jo skaņa izplatās miljons reižu lēnāk nekā gaisma. Enerģija, kas rodas var saniegt 10 gigadžoulus. Tā patiešām ir postoša enerģija! Tik lielu enerģiju varētu iegūt triecienā, ja 100 tonnas smagu kravu nomestu no kilometru liela augstuma.

Zibens norise jau ir izpētīta ik pa sekundes simtdaļām. Tomēr liktenīgās sagadīšanās dēļ gadu pēc Franklina novērojumiem, Pēterburgā pētot zibeni, negaisa laikā bojā gāja krievu fiziķis Georgs Vilhelms Rihmanis. Aculiecinieks stāstījis, ka zibens iespēris Rihmaņa ierīkotajā stienī uz laboratorijas jumta un no zibens pētīšanas ierīces izlidojusi zilgana lode dūres lielumā, kas trāpijusi zinātniekam pierē. Varbūt patiešām tā arī ir bijis. Un kopš ta laika lodveida zibens novērojumiem tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Vēl joprojām nav viennozīmīgas atbildes par to, kādos apstākļos rodas lodveida zibens un kas tajā īsti notiek. Tas, tik pat pēkšņi kā radies, izzūd ar sprādzienu vai arī bez pēdām. Lai parādību izpētītu, vajadzīgs eksperiments. Taču lodveida zibeni vēl joprojām nevienam nav izdevies izraisīt mākslīgi kontrolējamos apstākļos. Tāpēc jāturpina novērojumi.

Vecāki ļaudis, itsevišķi tie, kas dzīvo laukos, teic, ka negaisa laikā dažkārt esot redzējuši lodveida zibeni, reizēm to saucot par zibens bumbu, zibens lodi utml. Te tas "ienācis" istabā pa durvju spraugu, te pēkšņi parādījies no elektriskās kontaktligzdas. Lodveida zibens vienmēr ir apaļs. Tas dažkārt spīd blāvi, dažkārt - spilgti dzeltenīgā vai oranžā krāsā. Aculiecinieku novēroto lodveida zibeņu diametri ir bijuši dažādi no dažiem centimetriem līdz pat vairākiem desmitiem centimetru. Parasti lodveida zibenis peldējis gaisā bez skaņas vai arī klusi sīcis un švirkstējis. Tas spējis izspraukties pa daudz mazāku atvērumu nekā tā diametrs.

Attēlā: Dabisks lodveida zibens, Māstrihtā, Nīderlandē, 28. jūnijs 2011

Novērojumi liecina, ka vairums lodvieda zibeņu uzvedas visai "miermīlīgi". nolidojuši līku loču vairākus desmitus metru nelielā ausgstumā virs zemes un apejot šķēršļus, parasti tie izgaist kā nebijuši. Taču ir bijuši gadījumi, kad lodveida zibens uzsprāgst izraisot ugunsgrēku.

Zinātnieku novērtējumi liecina, ka lodveida zibens temperatūra, salīdzinot ar desmitiem tūkstošus grādu lielo temperatūru parasta zibens kanālā, nav pārāk liela un droši vien nepārsniedz 300 - 400 grādus. Tāpat, novērtējot postījumus, ko lodveida zibens dažkārt ir izraisījis, tā atbrīvotā enerģija droši vien daudz nepārsniedz 100 kilodžoulus (kJ). Tas ir desmitiem tūkstošus reižu mazāk nekā parastā zibens spērienā. 

Novērojumu ir daudz, taču tie neļauj viennozīmīgi pateikt, no kā sastav dīvainais veidojums - lodveida zibens - un kā tas rodas negais laikā? Skaidrs, ka tā blīvums ir apmēram tikpat liels kā apkārtējam gaisam, jo zibens lode brīvi peld gaisā. 

Šajā videoklipā ir redzams lodveida zibens Saūda Arābijā 2009. gadā, kurš pārvietojās pa elektrolīniju vadiem.

Par lodvieda zibens uzbūvi pastāv vairākas hipotēzes. Viena no tām pieņem, ka zibens lodē ir koncentrēti gaisa molekulu pozitīvie un negatīvie joni. Taču paliek neskaidrs, kā šāds divu pretēju zīmju jonu mākonis spēj sastāvēt kopā daudzas sekundes. Joniem, ja tie tur būtu, Kulona pievilkšanās spēka dēļ nāktos strauji tuvoties un neitralizēt citam citu. Šāda jonu lode izgaistu pārāk ātri. Taču ar zibeni tā nenotiek. Jonu lodes stabilitāti varētu skaidrot ar tā saukto jonu hidratācijas mehānismu. Ir zināms, ka ūdens molekulas, kas vienmēr ir gaisā, veido mazus elektriskos dipolus, kas spēj aptvert jonus. Tas ir novērots elektrolītos. Ūdens dipoliņi varētu aplipt ap gaisā esošo gāzu joniem, neļaujot tiem uzreiz cieši saskarties. Tāds ūdens molekulu apģērbā tērpts pozitīvo un negatīvo jonu mākonītis varētu pastāvēt ilgāku laiku. Pakāpeniska jonu rekombinēšanās par neintrālam molekulām atbrīvo enerģiju, kas savukārt izraisa zibens lodes spīdēšanu. Bet gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ jonu rekombinācija notiek pēkšņi, tad enerģija izdalās uzreiz un zibens uzsprāgst. Lai gan šie ir visai ticami spriedumi, tomēr vai tas patiešām notiek tā, pašreiz vēl nav zināms. Tāpēc lodveida zibens joprojām ir noslēpumaina parādība. Kā redzams, arī elektrībā noslēpumainību joprojām ir daudz. 

Galvenās lodveida zibens īpašības:
• Lodveida, bumbierveida, izstiepta vai diskveida forma.
• Var negaidīti parādīties visdažādākajās vietās. Fiksēts gadījums, kad radies no sienā iesistas naglas.
• Parasti izmēra diapazons no 1 – 27 cm diametrā. Dažkārt diametrs ir pat līdz 1 metram.
• Redzams pat dienas gaismā un spīd ar 100 – 200 W jaudu. Gaismas spīduma jauda var mainīties no blāva līdz ļoti spilgtam. Gaisma var būt plankumaina. Krāsa no baltas un dzeltenas līdz pat zaļganai.
• Saskaroties ar priekšmetiem var radīt gan apdegumus un ugunsgrēkus, gan neradīt nekādus karstuma postījumus.
• Parasti parādības ilgums no 1 sekundes līdz 4 minūtēm. Ļoti reti līdz 20 minūtēm.
• Var pārvietoties cauri priekšmetiem, piemēram, stiklu. Spēcīga lietus piles krīt caur lodveida zibeni un nerada tam nekādas sekas.
• Spēcīgs elektromagnētiskais starojums ļoti plašā viļņu garuma diapazonā.
• Rada elektrisko un magnētisko lauku.
• Spēj pacelt un pārvietot priekšmetus.
• Var deformēties un iekļūt telpās pa nelielām atverēm.
• Neparedzama kustības trajektorija. Var kustēties pret spēcīgu vēju.
• Var kustēties gar metāliskiem priekšmetiem vai pielipt tiem.
• Ir spēja sadalīties.
• Var uzsprāgt, gan saskaroties ar priekšmetiem, gan arī bez saskarsmes. Sprādziena brīdī var rasties liela postoša enerģija. Pēc sprādziena lodveida zibens var nepazust. Ja nenotiek sprādziens, tad izzūd, palēnām izdziestot.
• Mēdz būt arī neredzami lodveida zibeņi, kas ir saskatāmi tikai ultravioletā izgaismojumā.

Avoti:  

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 22.06.2015 09:41

    Labais raksts- sen tādu vajadzēja.

    Ielādē...
  2. 22.06.2015 09:45

    Varbūt kāds no meteolapas apmeklētājiem var padalīties savos iespaidos, ja esat savā dzīvē redzējuši lodveida zibeni?!? Gaidīšu stāstus tepat komentāru sadaļā :)

    Ielādē...
  3. 22.06.2015 12:13

    Ir super ! =) Avoti ir, bet aiz katra paragrāfa jābūt atsaucēm, tas ir tā ieteikumam =)

    Ielādē...
    1. 22.06.2015 12:26

      Visi avoti ir norādīti raksta beigās. Es domāju, ka aiz katra paragrāfa atsauci likt nav nepieciešams. :)

      Ielādē...
  4. 22.06.2015 13:45

    Šajā video ir apkopoti ļoti daudzi lodveida zibenss video!
    www.youtube.com

    Ielādē...
  5. 22.06.2015 22:21

    Ļoti labs un vērtīgs raksts! Man pašam lodveida zibens arī sen interesē, bet taisnība, ka mūsu dzīvē noslēpumu vēl gana daudz. :)

    Ielādē...
  6. 25.06.2015 14:38

    Lodveida zibens ir kas interesants, bet ļoti bīstams vienlaikus. Interesants raksts, kas vismaz kaut cik "atsvaidzina portālu.

    Ielādē...
  7. 23.06.2015 15:24

    Raksta autoram iesaku izņemt no raksta video, jo tas nemaz nav lodveida zibens, bet gan elektriskais loks. Laurija video lielāka daļa arī nav, bet gan kas cits.

    Ielādē...
    1. 24.06.2015 13:44

      Paskaidro kas ir ''elektriskais loks'' ?

      Ielādē...
      1. 24.06.2015 16:20

        Google ome tev palīdzēs ja nezini... ))

        Ielādē...
      2. 25.06.2015 00:39

        Vai tad, metināšanu ar elektrisko loku neesi redzējis??? ;)

        Ielādē...
    2. 25.06.2015 00:37

      Nevajag pārspīlēt. Tur tikai vienā gadījumā bija elektriskais loks starp trīsfāzu vadiem, un tad nebija redzams, kas to izraisīja: zibens spēriens, lodveida zibens vai uz vadiem uzkritis prikšmets (zars). Pēc pieredzes varu teikt , ka "zara variantu" varam atmest, jo tāds loks izveidojas, ja liels zars saspiež vadus kopā.
      Arī ne- veiksmīgi starp vadiem iešauta pirotehnikas raķetes dzirksteļu aste var izraisīt starpfāzu īsslēgumu ar elektrisko loku.
      Parējie gadījumi vairāk atbilst kategorijai "lodveida zibens" vai arī "NLO".
      Tur ir redzama raksturīga iezīme, filmējot ar kameru- aiz lodes spožās daļas vienā vai divās pusēs redzams tumšs, gandrīz melns sektors. (pats esmu noķēris stopkadrā, "tādu spoku", bet tas neatškirās no citiem Youtūbē redzamajiem, un šim objektam ir gan spožāki, gan tumšāki sektori.
      Gribētos izpētīt un noskaidrot, vai tā lodveida zibens fiz… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

      Ielādē...
      1. 25.06.2015 21:18

        99% no tiem video neatbilst patiesībai, jo līdz pat šim, mūsdienas šo reto parādību praktiski nav iespējami iemūžināt, jo neviens nekad nezinās, kur un kad tas būs, pie tam, tehnika uz to ir tik jūtīga, kad veiksme noķert to ir kā loterijā... Kur nu vel ticēt tam murgam, ko mēģina visādi klauni uztaisīt.
        Esmu viens no tiem retajiem cilvēkiem, kuram paveicies šo brīnumu redzēt un izjust, 5 gadu vecumā, ciemojoties Ukrainā pie tēva senčiem.

        Ielādē...
        1. 26.06.2015 00:40

          Protams, "ja zinātu, kur pakritīsi, tad varētu spilventiņu pamest apakšā" ;)
          Bet, kāpēc tu domā, ka šo parādību nav iespējams iemūžināt???

          Šobrīd, pēdējos 3...5.gados video tehnika, ir tik ļoti attīstījusies, ka augstas izškirtspējas kameras ir iemontētas, teju vai katrā "smārtfonā".
          "Parastās HD (720x576)" mikro kameras ir gandrīz katrā videoreģistrātorā.
          Un, pēdējā laikā mode un skaudra nepieciešamība taisnības meklējumu līčločos uz ceļiem, it sevišķi Krievijā piespiež autovadītājiem reģistrātorus lietot pastāvīgi- ikdienā.
          Tā arī tiek noķerti, tie ekskluzīvie kadri, kas citkārt būtu reta laime, tāpat kā "aklai vistai atrast mieža graudu"!
          Tāpat, arī vētru un negaisu ķērāji filmē visu pēc kārtas, kas tiem škiet pietiekoši draudīgs. - A, mož, kaut kas "kruts" patrāpās!
          Agrāk, es arī "profilaktiski" pafilmēju visas aizdomīgās vietas negaisa… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

          Ielādē...
  8. 26.06.2015 21:06

    Mana omīte sen atpakaļ stāstīja, ka mājā kurā dzīvojuši (Rīgā) it kā pirms negaisa visi logi atvērti, jo karsti, pēkšņi parādījās spīdīga lode ap 10-15cm diametrā, klusi izslīdēja caur virtuvi, istabu un kaut kur izgaisa. Aculiecinieki bijuši sastinguši un tik vērojuši notiekošo. Tā es ap 10-12 gadu vecumu ieguvu pirmo info par lodveida zibeni. Vēlāk esmu šo to palasījies, bet info joprojām tāda pati, kā rakstā. Raksts interesants. Paldies!

    Ielādē...
  9. 28.06.2015 02:52

    par Lodveida zibeni(krievu valodā)

    Ielādē...
  10. 16.09.2015 08:45

    nlo pētniekiem un sazvērestības teoriju piekritējiem, protams, arī ir viedoklis par lodveida zibeņiem :) , bet raksts ļoti interesants, paskatīšos tagad video.

    Ielādē...
  11. 17.06.2019 18:04

    Fantastikas rakstniekiem lodveida zibens varētu būt medus maize. Gribētos kādreiz dzīvē redzēt, bet ne no tuvuma.

    Ielādē...