Kopš saulainajā, vasarās svelmainajā, Itālijā Toskānas lielhercogs Ferdinands II 1641. gadā izgudroja pirmo hermetizēto termometru gaisa temperatūras mērījumiem, tāds vai citāds gaisa temperatūras mērāmais ir katrā mājā.

Lai rastu atbildi uz jautājumu „Cik silts vai auksts ir ārā?”, mēs ielūkojamies termometrā aiz loga. Vai šie āra termometra rādījumi saskan ar meteorologu gaisa temperatūras mērījumu rezultātiem? Ne vienmēr, un iemesls tam ir apstākļu atšķirības, kādos temperatūra tiek mērīta mūsu mājās un meteoroloģisko novērojumu stacijā.

Meteorologi pasaulē visa veida, arī gaisa temperatūras, novērojumus veic pēc vienota, Pasaules meteoroloģijas organizācijas (WMO) noteikta standarta.
Gaisa temperatūras mērījumi tiek veikti atklātā vietā, ar mērķi, lai termometra tuvumā nebūtu nekādu lokālu siltuma vai aukstuma avotu, un termometra rādījumus iespaidotu tikai gaisa temperatūras izmaiņas.

Gaisa temperatūras mērījumiem paredzētais termometrs tiek „noslēpts” no tiešajiem saules stariem un nokrišņiem, ievietojot to speciālas konstrukcijas aizsargbūdiņā. Š…

Kādā karstā vasaras dienā vējš mierīgi pūš aiz mājas loga, ārā ir diezgan mierīgs un nekas nav redzams, meteorologi brīdina par negaisu un iespējamas vētras tuvošanos, bet iedzīvotāji turpina savas ikdienas gaitas – tāda ir ierastā situācija Latvijā, kad tuvojas vētra. Gadās, ka meteorologi ir kļūdījušies laika apstākļu prognozē un vētra izpaužas vienīgi kā paaugstināts vēja ātrums. Tomēr labāk vienreiz viltus trauksme, nekā tad, ja vētra pārsteidz mūs nesagatavotus. Vētru klasifikācijā visā Eiropā tiek lietota arī Boforta skala jeb vizuālā vēja ātruma novērtēšanas skala. Boforta skala tika izgudrota 1805. gadā, kad britu admirālis sers Frānsiss Boforts (1774-1857) vēja stipruma mērīanai (ballēs) izveidoja Boforta skalu, kas joprojām tiek plaši lietota.

Ūdens temperatūras novērošanai un prognozēšanai tādām lielām ūdenstilpēm kā Baltijas jūra un Rīgas līcis var palīdzēt arī informācija no meteoroloģiskajiem satelītiem. LVĢMC šim nolūkam ir iespējams izmantot satelītu informāciju no NOAA (National Oceanic & Atmospheric Administration) polāri orbitālajiem satelītiem. Satelītu informācijas uztveršanas stacija centrā strādā kopš 2005. gadā, un tā dod būtisku informāciju ne vien meteoroloģijas jomā (mākoņu zonas, to izvietojums, pārvietošanās, augstums u.c.), bet arī, piemēram, par ledus apstākļiem plašajos Baltijas jūras ūdeņos, kā arī iepriekš pieminēto ūdens temperatūru Baltijas jūras virsējos slāņos. Līdz šim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs par ūdens temperatūru informāciju ieguvām vienīgi no piekrastes novērojumu stacijām, kur tā tika mērīta ar termometru. Šis ir jauns un nozīmīgs informācijas avots ne vien sinoptiķiem, sekojot līdzi laika apstākļu izmaiņām, bet arī, piemēram, speciālistiem, kas interesējas par ūdens temperatūrai pasaules okeānā, lai gan tam ir arī savi trūkumi, ar kuriem jāsastopas, sekojot līdzi ūdens temperatūrai Baltijas jūrā un Rīgas līcī:

• Informāciju par ūdens virsējā slāņa temperatūru ir iespējams iegūt tikai tajā gadījumā, ja debesis ir skaidras; ja debesis klāj kaut plāna un caurspīdīga augsto (Cirrus) mākoņu sega, satelīta informācija jau sniegs šīs mākoņu segas temperatūru, nevis ūdens virsmas temperatūru;
• Turklāt jāņem vērā, ka vasarā parasti sauszemes virsmas temperatūra ir salīdzinoši ļoti augsta, jo sevišķi saulainā laikā, bet mākoņu virsmas temperatūra ļoti zema (bieži zem -10 grādu atzīmes, atsevišķos gadījumos pat zem -45...-5…

Nedēļa aizgājusi. Pirmdiena: neliels anticiklons. Otrdiena: neliels zemspiediena apgabals. Trešdiena: neliels augsta spiediena atzars pirms siltās frontes. Ceturtdiena: siltās frontes mākoņainība. Piektdiena: pēc karstā gaisa no R puses nāk aukstā fronte. Sestdiena: aukstā fronte atkal virs Latvijas. Svētdiena: ciklona iespaidā atsākas nokrišņi Kurzemē.

Attēlu (c): Sat24.com un Finnish Meteorological Institute.

Turpinājums nākamajā nedēļā.

============

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem pulksten 14:00. Dienas attēls atjaunojas pēcpusdienā, ap pulksten 15-16.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. Ciklonu centri apzīmēti ar riņķa veida bultām. Pie cikloniem un anticikloniem - ir Vācijas meteoinstitūta iedotie vārdi, kurus lieto visā Eiropā un aiz tās robežām.…

2013. gada vasara ir klāt. Un paspējām gandrīz mēneša garumā dzīvot "tropu" negaisu laikā, kas sākās pēc negaidīti garās ziemas- jau negaidīti ātri maija pirmās dekādes beigās. Taču galvenā negaisu sezona vēl ir priekšā, tā atkal sāksies pēc Jāņu laika un turpināsies visu jūliju. Sākoties kārtējam siltajam gadalaikam – kārtīgiem meteo vērojumu faniem rokas un domas "niezēt niez" kādas aktivitātes virzienā. Runa ir par negaisu ķeršanas ekspedīciju rīkošanu. Rakstā viedēju vispārīgas domas, un varbūt lai izskan arī kāda neliela šo rindu autora pieredze. Kas gūta pēc dažām negaisu ķeršanas aktivitātēm.

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Sākam runāt...

Attēlā: autora iekadrēts zibens no novērojuma vietas – 25km uz D no Kandavas, 6.6.13., ap plkst. 18:30.

* Vispirms valstiskā prestiža jautājums. Līdz šim likās: ar negaisu, pēkšņo vētru un tornado (storm chase – angl.) ķēršanu nodarbojas tikai t.s. "lielajās un bagātajās" valstīs. Pirmām kārtām ASV. Kur šī nodarbe ir profesionāli noslīpēta. Noslīpēta (dažiem) arī laba sadarbība ar tās valsts vai attiecīgā štata meteo birojiem. V…

Ikdienā, lai noteiktu, kāds būs laiks. Mēs visi, ja ne visi, tad lielākā daļa cilvēku ieskatāmies ne tikai modeļu samodelētajās kartēs, bet arī meteoroloģiskā radara attēlos. Visbiežāk mēs tos pētam vasaras sezonā un rudens sezonā, lai noteiktu, kur pārvietosies lokālie negaisa mākoņi, kas strauji izveidojas karstā vasaras pēcpusdienā utt. Protams, mēs radaru varam izmantot plānojot savas aktivitātes. Dodoties kādā pārgājienā, vai izbraucienā, mēs vispirms noskaidrojam, kāds tad būs laiks konkrētajā vietā tuvāko stundu lakā, kurā mēs atrodamies. Vēl mēs noteikti sekojam līdzi sinoptiskajai situācijai, kad mūs brīdina par spēcīgiem pērkona negaisiem, kas var sev līdzi nest lielu postu. Mēs varam iepriekš sagatavoties, kādai bīstamai  parādībai pirms tā mūs apdraud. Tagad aplūkosim tās vispārīgākās lietas par radariem. Un arī noskaidrosim, kā tad radars vispārībā darbojas? Uzzināsim arī informāciju par citiem radara produktiem

Kā strādā radars?

RADAR – RadioDetectionAndRanging – radio novērošana un klasifikācija; tā ir ierīce, kas skenē atmosfēru ar elektromagnētiskajiem viļņiem (radioviļņiem)

Radari tika izgudroti pirms Otrā Pasaules kara un sākumā tika izmantoti, lai noteiktu lidmašīnu atrašanās vietu. T…