Eiropas lielākajā daļā iestājies samērā auksts un sniegots laiks, kas decembra sākumā negadās bieži. Pagaidām Latvijā ziema nav pārsteigusi ar lielu aukstumu, līdz šim zemākā oficiāli reģistrētā gaisa temperatūra ir -11,2 grādi naktī uz 5.decembri Madonā, neparastāks ir apledojums valsts ziemeļaustrumos un lielais sniega daudzums vietām Kurzemē.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem meteoroloģiskā ziema, ko definē kā stabilu diennakts vidējās gaisa temperatūras pazemināšanos zem nulles, šogad iestājās nedaudz vēlāk par normu: 26. novembrī Alūksnes augstienē un 30. novembrī valsts lielākajā daļā. 29.-30. novembris arī sagādāja pēdējā laika lielākos nokrišņus, tostarp daļā Vidzemes un Latgales ziemeļos ilgstoši lija pie nelieliem mīnusiem, tādējādi izveidojot biezu ledus kārtu, zem tās svara lūza koki. No ceļiem un elektrolīnijām novākto koku skaits sasniedza daudzus simtus, postījumu novēršanai traucēja nesasalusī zeme.

Tā kā valsts ziemeļaustrumos šajās dienās saglabājies neliels sals, apledojums nav pazudis un, visticamāk, nepazudīs vēl vairākas nedēļas. Līdz ar to jauns sniegs vai vēja brāzmas atkal var radīt problēmas, bet tām vairs nevajadzētu būt tik lielām kā aizvadītajā nedēļā.

Biezākā sniega Latvijā patlaban ir Vidzemē un Latgales ziemeļos, kā arī Ventspils apkaimē Kurzemē, kur ir līdz 25 centimetriem dziļš sniegs. Silta ūdens un auksta gaisa kombinācija Baltijas jūrā ļāva veidoties gubu mākoņiem, kas daudzviet sagādāja stipru snigšanu un Liepājai trīs reizes atnesa pērkona negaisu, šeit pirmdien izveidojās 19 centimetru bieza sniega sega, kas atkušņa dēļ ceturtdienas rītā bija sarukusi līdz 11 centimetriem. Kolkā sniega segas augstums samazinājies attiecīgi no 26 līdz 19 centimetriem. Vismazāk sniega ir Rīgā un valsts dienvidaustrumos - vidēji trīs centimetri.

Daudz bargāk ziema sevi pieteikusi Skandināvijā, kur kalnos Norvēģijā un Zviedrijā reģistrēts sals līdz -32,6..-33,5 grādiem, arī Somijas ziemeļos gaisa temperatūra dažbrīd pazeminājās līdz -31,3 grādiem, savukārt sniega sega vietām ir dziļāka par pusmetru. Zviedrijas dienvidos apdzīvotā vietā ar nosaukumu "Svinhult" ceturtdienas rītā oficiāli izmērīts 70 centimetru dziļš sniegs. Savukārt Botnijas līča piekrastē izveidojies līdz 20 centimetriem biezs ledus.

Ledus un sniegs problēmas sagādājis daudzās Eiropas valstīs, tostarp Lielbritānijā, kur 5. decembra vakarā vietām Skotijā gaiss atdzisa līdz -11 grādiem. Augstākajos Alpu kalnos reģistrēts sals līdz -25 grādiem.

Vismaz tuvākajā nedēļā aukstums Eiropā saglabāsies, vislielākā gaisa temperatūras negatīvā novirze no normas gaidāma Centrāleiropā, kā arī Norvēģijā un Zviedrijā. Saskaņā ar pašreizējo "Global Forecast System" prognozi nākamnedēļ valstīs uz dienvidiem un dienvidrietumiem no Latvijas bieži vien gaidāms lielāks sals nekā pie mums, jo Baltijas valstīs no Krievijas dienvidiem ienāks nedaudz siltākas gaisa masas.

Krievijas ziemeļos gaidāms liels un spēcīgs anticiklons, Centrāleiropā - zema spiediena apgabals. Latvijā patlaban tiek prognozēts pārsvarā apmācies laiks, palaikam gaidāms sniegs, gaisa temperatūra pārsvarā 0..-8 grādu robežās, aukstāks zem skaidrām debesīm. Tā kā ir apstājusies ierastā gaisa masu plūsma no rietumiem uz austrumiem, liels atkusnis vismaz tuvākajā nedēļā nav iespējams, bet prognozes par konkrētu ciklonu un anticiklonu virzību ir mainīgas, līdz ar to vēl arī nevar prognozēt, vai mūs sagaida liels aukstums vai daudz sniega, vai, kas arī izskatās ticamāk, kaut kas pa vidu.